Arī 30 000 mūsējo grib tikt pie nodokļu maksātāju naudas
Latvijas Pilsoniskā alianse26.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
19.marta Ministru kabineta sēdē, reaģējot uz nevalstisko organizāciju aicinājumiem skatīt to, kā Covid-19 krīze ietekmē arī nevalstisko sektoru un rast risinājumus, kā atbalstīt arī biedrības un nodibinājumus krīzes seku pārvarēšanai, lēma uzdot Kultūras ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par to, kāda ir Covid-19 krīzes ietekme uz visu nevalstisko sektoru un kādi atbalsta mehānismi ir nepieciešami.
Līdz ar to Latvijas Pilsoniskā alianse saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas, kurā norādīts, ka apzinās nevalstiskā sektora lomu saliedētas un pilsoniski aktīvas un līdzatbildīgas sabiedrības attīstībā un valsts izaugsmē. Ir skaidri redzams NVO pienesums un nozīmīgā loma sabiedrībā - gan īstenojot dažādas iniciatīvas, gan nodrošinot pakalpojumus daudzveidīgām mērķa grupām, tāpēc ir svarīgi šajā krīzes laikā sniegt atbalstu arī NVO.
Lai izvērtētu vajadzību, apmēru un efektīvākos atbalsta risinājumus Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai Kultūras ministrija lūdz sniegt konkrētu informāciju par to, kuras NVO būtu prioritāri atbalstāmas un pēc kādiem kritērijiem tas tiek noteikts; kuras NVO var sniegt ieguldījumu Covid-19 radīto seku pārvarēšanai; kādi ir prognozētie plānotie zaudējumi; kādi būtu efektīvākie atbalsta pasākumu īstenošanas mehānismi valsts, pašvaldību un paša sektora līmenī u. c. jautājumus.
Atbildes uz šiem jautājumiem jau tiek gatavotas un tuvākajā laikā tiks iesniegtas Kultūras ministrijai. Par pamatu atbildēm izmantosim aptaujas anketā sniegtās atbildes, iesūtītos un mutiski paustos dažādu NVO viedokļus, kā arī 19.martā ārkārtas tikšanās laikā izteiktos priekšlikumus.
Kā iepriekš ziņojām, reaģējot uz to, ka publiskā pārvalde lemj par atbalsta mehānismiem uzņēmējiem šonedēļ, bet joprojām politiskajā dienaskārtībā nebija iekļauts atbalsts nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja ārkārtas attālināto NVO tikšanos, lai kopīgi vienotos par turpmākajiem soļiem un diskutētu par iespējamajiem risinājumiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Covid-19 krīzes ietekme uz dažādu jomu organizācijām. Daudzas organizācijās norādīja, ka to darba apjoms šajās krīzes laikā neapstājas, bet pat palielinās. Tāpat tika akcentēta pašvaldību nevienprātība, kas traucē sniegt papildu palīdzību, - ja Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt pakalpojumu sniedzējus, ir iespēja uzņemt jaunus palīdzības meklētājus, tad Liepājas pašvaldība to aizliedz.
Sarunā iesaistītie bija vienisprātis, ka nevalstiskais sektors neatšķiras no uzņēmēju vides, bieži vien pilda pat svarīgāku funkciju, tāpēc NVO nedrīkst izslēgt no atbalsta sistēmas. Tāpēc neizpratni rada valdības dalījums – uzņēmēji un nevalstiskais sektors. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd nevalstiskajā sektorā strādā aptuveni 30 000 nodarbinātie, kuri ir darba ņēmēji, gluži tāpat kā uzņēmumā, tāpēc arī nevalstiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāsaņem tās pašas sociālās garantijas, kādas tās paredz privātajam sektoram.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
