Arī 30 000 mūsējo grib tikt pie nodokļu maksātāju naudas
Latvijas Pilsoniskā alianse26.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
19.marta Ministru kabineta sēdē, reaģējot uz nevalstisko organizāciju aicinājumiem skatīt to, kā Covid-19 krīze ietekmē arī nevalstisko sektoru un rast risinājumus, kā atbalstīt arī biedrības un nodibinājumus krīzes seku pārvarēšanai, lēma uzdot Kultūras ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par to, kāda ir Covid-19 krīzes ietekme uz visu nevalstisko sektoru un kādi atbalsta mehānismi ir nepieciešami.
Līdz ar to Latvijas Pilsoniskā alianse saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas, kurā norādīts, ka apzinās nevalstiskā sektora lomu saliedētas un pilsoniski aktīvas un līdzatbildīgas sabiedrības attīstībā un valsts izaugsmē. Ir skaidri redzams NVO pienesums un nozīmīgā loma sabiedrībā - gan īstenojot dažādas iniciatīvas, gan nodrošinot pakalpojumus daudzveidīgām mērķa grupām, tāpēc ir svarīgi šajā krīzes laikā sniegt atbalstu arī NVO.
Lai izvērtētu vajadzību, apmēru un efektīvākos atbalsta risinājumus Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai Kultūras ministrija lūdz sniegt konkrētu informāciju par to, kuras NVO būtu prioritāri atbalstāmas un pēc kādiem kritērijiem tas tiek noteikts; kuras NVO var sniegt ieguldījumu Covid-19 radīto seku pārvarēšanai; kādi ir prognozētie plānotie zaudējumi; kādi būtu efektīvākie atbalsta pasākumu īstenošanas mehānismi valsts, pašvaldību un paša sektora līmenī u. c. jautājumus.
Atbildes uz šiem jautājumiem jau tiek gatavotas un tuvākajā laikā tiks iesniegtas Kultūras ministrijai. Par pamatu atbildēm izmantosim aptaujas anketā sniegtās atbildes, iesūtītos un mutiski paustos dažādu NVO viedokļus, kā arī 19.martā ārkārtas tikšanās laikā izteiktos priekšlikumus.
Kā iepriekš ziņojām, reaģējot uz to, ka publiskā pārvalde lemj par atbalsta mehānismiem uzņēmējiem šonedēļ, bet joprojām politiskajā dienaskārtībā nebija iekļauts atbalsts nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja ārkārtas attālināto NVO tikšanos, lai kopīgi vienotos par turpmākajiem soļiem un diskutētu par iespējamajiem risinājumiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Covid-19 krīzes ietekme uz dažādu jomu organizācijām. Daudzas organizācijās norādīja, ka to darba apjoms šajās krīzes laikā neapstājas, bet pat palielinās. Tāpat tika akcentēta pašvaldību nevienprātība, kas traucē sniegt papildu palīdzību, - ja Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt pakalpojumu sniedzējus, ir iespēja uzņemt jaunus palīdzības meklētājus, tad Liepājas pašvaldība to aizliedz.
Sarunā iesaistītie bija vienisprātis, ka nevalstiskais sektors neatšķiras no uzņēmēju vides, bieži vien pilda pat svarīgāku funkciju, tāpēc NVO nedrīkst izslēgt no atbalsta sistēmas. Tāpēc neizpratni rada valdības dalījums – uzņēmēji un nevalstiskais sektors. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd nevalstiskajā sektorā strādā aptuveni 30 000 nodarbinātie, kuri ir darba ņēmēji, gluži tāpat kā uzņēmumā, tāpēc arī nevalstiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāsaņem tās pašas sociālās garantijas, kādas tās paredz privātajam sektoram.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
