Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā vispārējo izbrīnu, ko radījis jaunā bruģa izskats Rīgā, uz Krišjāņa Barona ielas ietvēm, Pietiek publicē nelielu sarunu ar šīs ieceres autori – ainavu arhitekti Helēnu Gūtmani.

- Pirmais, bet ne galvenais iemesls ir vēsturiski apstākļi. Ielā bija ierīkoti apstādījumi un koki visā Barona ielas garumā līdz Elizabetes ielai vēsturiski abās pusēs. Tas ir apdobju apstrādes veids. Tajā vietās, kur ir liela cilvēku staigāšana, kuru sauc par antropogēno slodzi, zāliens zem lieliem kokiem ar lieliem vainagiem ir grūti kopjams. Un viņš tā izskatās – nekā. Pēdējā laikā tur bija uzbērtas dolomīta sīkšķembas, kuras arī centrā izskatās ne pēc kā.

Otrs aspekts ir antropogēnā slodze. Trešais iemesls ir atrast kompromisu starp kokiem nepieciešamiem apstākļiem, lai pie saknēm piekļūtu ūdens un gaiss. Tad paliek divas iespējas, ja mēs atmetam zālienu, kuru ir ļoti grūti kopt, un arī krūmus.

Principā man bija paredzēti krūmi vienā no projekta versijām. Tā kā tas nav vēsturiski, mēs diskutējām ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, bet man bija jāpiekāpjas. Es šo versiju nevarēju aizstāvēt pietiekami. Tāpēc mēs apstājāmies pie vēsturiskā veida, kurš ir vienkāršs veids.

Tur ir mulčējamais materiāls, kas ir caurlaidīgs, kurš normāli novada kokiem gaisu un mitrumu. Mums līdz nesenam laikam Rīgā bija saistošie noteikumi, kur viens no veidiem bija laukakmeņu apdobes. Mums ir tādas vietas Līvu laukumā. Citās valstīs uzliek kaltu bruģi, nevis laukakmeni. Tas ir tāds dīvains veids, kā pilsētas vēsturiskajos centros panākt kompromisa rezultātu.

- Bet izskatās tā dīvaini.

- Ja jūs apskatīsieties vēsturiskās bildes, tas ir viens pret vienu. Man ir fotogrāfija no pagājušā gadsimta 20.gadiem, kur ir tieši tādas apdobes, nevis metrs reiz metrs apkārt kokam, bet nepārtrauktas apdobes, kuras izliktas ar laukakmeņiem. Tas jau nav nobruģēts. Akmeņi ir ielikti uz drenāžas virskārtas, nav iestiprinātas. Šūnas ir aizbērtas ar melnzemi, kurā skalojas iekšā ūdens, ar laiku kaut kas augs. Tas būs stiprināta zāliena atvieglots variants. Jo lielāka šuve, jo lielāka iespēja tur kaut kam iesēties un izaugt.

Tad tas veidos eko bruģa iespaidu. Mums daudz kur ir salikts eko bruģis zaļajā zonās, tur, kur ir tādas betona šūniņas. Zāliens tur ne īpaši grib augt. Tur veidojas tāda blīva kārta, sūnas, un kokiem izveidojas necaurlaidīga kārta, kur netiek cauri ūdens un gaiss. Ja mēs aizejam uz Aspazijas bulvāri iepretim viesnīcai Rīga, tur var redzēt, kas notiek ar kokiem, kuriem ir uzklāts eko bruģis. Koki ir nokaltuši.

Savukārt šķeltais bruģis ir aizvietojums līnijveida vadlīnijām. Piemēram, Liepājā vājredzīgo cilvēku biedrība ar domi ir vienojušās, ka visā Liepājā ietvēm pa vidu ir betona līnijveida bruģis. Līnijveida bruģis ir vadošs. Mēs runājām ar Attīstības departamentu un biedrību Apeirons, ka mēs negribam Rīgas vēsturiskajā centrā visur pa vidu laist līnijveida marķējumu, jo izskatās slikti. Turklāt cilvēkiem ar ratiņiem tas nav labi. Ziemā apledojuma laikā vairāk slīd, jo tur sakrājas ūdens. Mēs vienojāmies darīt tā, kā Vācijā, ka mēs liekam to starpību ar ieseguma virsmām. Neredzīgais cilvēks jūt atšķirību starp gludu un negludu.

Cilvēciņš bildē iet pa betona bruģi. Pa kreisi starp balto strīpu ir vēl viena līnija. Tas ir šķeltais granīts. Tam ir raupja virsma. Kad cilvēks ar spieķīti iet, viņš jūt, ka ir negluds. Mēs vienojāmies, ka Rīgas centrā raupja virsma ir no šķeltā granīta vai nu sarkanā, vai melnā, vai pelēkā krāsā. Citās ielās tas vēl nav īstenots. Mēs kopā ar Attīstības departamentu, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Apeironu veidosim izskaidrošanas darbu cilvēkiem, ka tā būs visā Rīgā. Cilvēki no Apeirona teica, ka galvenais, lai būtu viens risinājums.

Baltā ir brīdināšanas zīme. Kad staigājat krustojumos, tur ir ielikts dzeltens punktiņš. Vēsturiskajā centrā mēs negribējām likt dzeltenus. Dzeltenais, kas ir uztaisīts no krāsota betona, ar laiku zaudē krāsu un paliek pelēks. Un tam nav kontrasta ar ietves segumu un daktilo segumu. Mēs vienojāmies, ka vēsturiskajā centrā tas ir balts. Baltās brīdinošās joslas ir no daktilā jeb punktveida bruģa. Tas tumšākais, ko jūs redzat, ir betona bruģis ar skalotu virsmu. Tas mazāk slīd. To mēs ieklājām visās vietās, kur cilvēki staigā vairākos virzienos – iebrauktuvēs, krustojumos un pieturvietās.

Pieturvietās mēs ieklājām arī brīdinošo joslu. Tā ir 60 centimetrus plata josla un atrodas 30 centimetrus no brauktuves. Tās ir Eiropas vadlīnijas. Kad vājredzīgi cilvēki iet uz tramvaju, viņi jūt brīdinošo zīmi un zina, ka tur ir bīstama zona. Parasti bruģis ir melns, bet vadlīnija ir spilgti balta. Mēs izgājām uz kompromisu, lai neveidotu melnu bruģi, ir izveidots krāsains, bet tas veido spilgtu kontrastu ar brīdinošo joslu. Piemēram, Maskavā ar biezu dzeltenu krāsu uzkrāsoja uz ietves, bet Rīgā ne Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ne Attīstības departaments tādu negribēja. Vājredzīgie cilvēki saka, ka viņi dzelteno krāsu redz labāk nekā jebkuru citu. Vācijā šī josla ir balta.

Negludā jeb vadošā līnija ir visas Barona ielas garumā, lai cilvēks, kas iet ar spieķi, jūt, ka pa kreisi ir šķēršļu josla. Tādas tiek ieklātas gar fasādes pusi, kur ir kāpnes, lūkas, kā arī kreisajā pusē. Tāpat pie citiem šķēršļiem – pieturvietu zīmēm, apstādījumiem. Jūs pamanīsiet, ka visi šķēršļi ir apstrādāti ar šo bruģīti.

- Bet arī tā ietves daļa, kas paredzēta vienkāršiem gājējiem, ir raiba un bez kaut kāda konkrēta raksta, vienkārši haotiski.

- Tas ir trīs krāsu color mix. Paskatieties uz zviedru bruģi, tas arī ir ļoti dažādas krāsas, tur nav smuki zīmējumi. Tā krāsa fotogrāfijās ir spilgta, pagaidām ir spilgta, bet betonam ir tāda īpašība, ka pēc gada paliek pieklusinātāki toņi. Arī tagad pie Vērmanes dārza, kur ir cits apgaismojums, tas izskatās viendabīgāks. Tad, kad tas ir slapjš, tas arī ir citādāks. Pie Dabas muzeja ir ieklāts tāds pats. Un pretī pie Mūzikas akadēmijas arī. Mūzikas akadēmijas ēka ir krāsota zaļganpelēkos toņos, un tie toņi saspēlējas ar ietvi tā, ka vairāk izceļ pelēkos un baltos. Bet otrā pusē tiek izcelti rozīgie un tumšākie. Viņš dažādos apgaismojumos dažādi spēlē.

Man nebija līdz galam skaidrs, ka viņš tā spēlēsies, bet man ir liels prieks, ka notiek tāda krāsu spēle, jo vēsturiski pie katras ēkas bija savs bruģītis, jo katrs saimnieks lika pats. Mēs to šoreiz nevarējām īstenot, jo nebija iespējams saskaņot ar katras mājas īpašnieku. Saskaņot ar katru mājas īpašnieku nebija padarāms darbs.

Barona ielas ietve mums parāda, ka ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Diemžēl cilvēki to nesaprot. Cilvēki domā, ka tas ir mans izdomājums vai kaut kāds īpašs dizains. Man ir liels prieks, ka Barona iela ir mazs solītis, kas tuvinās mūsu sabiedrību tolerancei.

Josla pie ielas braucamās daļas ir labiekārtojuma josla. Es gribēju, lai visa labiekārtojuma josla ir no granīta bruģīša šķeltā, kas tagad ir vadlīnijā, bet tas izmaksā ļoti dārgi. Tādēļ mēs to samazinājām un vienojāmies, ka tā būs no skalotā bruģa, kas labi saskaņojas ar šķelto bruģi.

Uz Barona ielas mēs tagad redzam vājredzīgiem cilvēkiem paredzētu joslu, labiekārtojuma joslu un brīvas kustības joslu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes...

Foto

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

Rietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī...

Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...