Ar Viņķeles izvilkšanu no maisa „Attīstībai/Par” spļauj virsū savam vēlētājam
Klusais Ervīns10.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Varu teikt, ka vēsture atkārtojas un mēs visi savā ziņā esam tikai cilvēkveidīgas aitas, kuru dzīves cikls atbilst Maslova piramīdā iekaltajām pamatvajadzībām, un tam nav nekāda sakara ar kaut kādu ētiku, kauna sajūtu un morāli kā tādu! Viss, ko vajag, ir tikai SEX, DRUGS un ROCK’N’ROLL, bet, kā to visu dabūt, tas ir cits jautājums.
Reiz man simpatizējošais blogeris Jānis Mākoņkalns rakstīja, kāpēc nav vērts uzķerties uz paristu tukšo muldēšanu par jaunām sejām politikā un piena upēm ķīseļu krastos. Līdzīgi kā reiz Latvijas vēlētāju izstrīpotā rudā ūjinošā lapsa Solvitiņa tika ievilkta atpakaļ pie Saeimas siles siltā strebekļa, aizsūtot naivo Jāni Junkuru it kā uz Honkongu bekot. Faktiski ar šo izgājienu Junkurs iegāja Latvijas politikas vēsturē kā visātrāk mandātu nolikušais Saeimas deputāts, ko viņš izdarīja jau nākamajā dienā. Laikam jau labu čunguru viņam kāda lapsa par to piešķīra, ja jau beigās uz Honkongu tā arī neaizlidoja, bet tas ir jau cits stāsts.
Tāpat arī vecās Vienotības Jaunpupa atrauga Par ir izvilkusi pašu paristu elektorāta nosodīto Ilzi Viņķeli no veco vēžu kules, to bīdot veselības ministra krēslā!
Latvijas „politiķu” vecie stiķi un niķi nekad nemainīsies, vai ne? Ja reiz paši Attīstībai/Par vēlētāji liedza atgriezties Saeimā šī politiskā „spēkā līderei” Ilzei Viņķelei, tad ar kādām morālām tiesībām viņa tiek vilkta atpakaļ pie varas?
Tieši tas pats stāsts par Solvitas izgājieniem, - šo pa durvīm izmet ārā, bet tā pa logu lien atpakaļ. Tas viss izskatās pēc kaut kāda blata un vecu draugu būšanas, bet ne profesionalitātes un ētiski pareizas attieksmes pret vēlētāju.
Attīstībai/Par trūkst ideoloģijas un tai ir raksturīga bagātīga politisko staiguļu klātesamība. Piemēram, Artis Pabriks, kurš 2017. gada rudenī skandināja, ka nekad nepametīs Vienotību, un Ilze Viņķele, kas kopā ar Vienotības liberālo spārnu nodibināja Par, bet pati aizlaidās studēt uz ASV, nepildot savus amata pienākumus Saeimā.
Pat daļa no Viņķeles jaunizceptajiem Par biedriem vēlāk mainīja savas domas un iestājās atpakaļ Vienotībā. Arī Mārtiņš Bondars nav par mata tiesu labāks, jo acīmredzot ar airu laivu ir daudz vieglāk kursēt starp dažādiem politiķu darbmācības pulciņiem.
Šī partiju apvienība faktiski ir tāda kā veco vēžu un buku pansionāts, kuri politiku pametīs tikai ar kājām pa priekšu. Piemēram, Daniels Pavļuts politikā ir jau vairāk nekā 15 gadus, savukārt doktors Artis Pabriks šajā lauciņā rušinās jau vismaz 20 gadus, Juris Pūce Latvijas politikā ir darbojies vismaz 16 gadus, Ilze Viņķele Latvijas politikā aktīvi darbojas vismaz 18 gadus, Mārtiņš Bondars ar tulznām uz rokām, acīmredzot no lielās airēšanas pie Latgales vēlētājiem, Latvijas politikā darbojas vismaz jau 20 gadu.
Visi zina, bet izliekas neredzam, ka Attīstībai/Par vada un tās darbību koordinē pelēkie kardināli – Edgars Jaunups, Māris Martinsons, Ainārs Ščipčinskis, Olafs Berķis, u.c.
Tāpat jāsecina, ka diemžēl „liberālās” partijas DNS ir atrodams komjaunatnes un 9.maija svinēšanas gēns! Neticat, tad paprasiet Pūcem par paristu draudzību ar Ušakova bandu, Bikšem – par Latvijas okupēšanas dienas svinēšanu. Paprasiet, lai Pabriks pastāsta par savām aktivitātēm komjaunatnē, un paprasiet par sadarbību ar prokremliski noskaņoto partiju „Alternative” Rēzeknē...
P.S. Parist, nespļauj akā, no kuras tu dzer!
Avoti:
https://apollo.tvnet.lv/5945756/kas-noticis-ar-junkura-labi-apmaksato-darbu-honkongas-uznemuma
https://www.pietiek.com/raksti/kapec_es_nebalsosu_par_attistibai_par
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
