Ar Velmera "svētību" palielinās Zaharjina ietekme uzņēmumā "Liepājas osta LM"
PIETIEK12.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs administratora Haralda Velmera "svētību" pie vietas daudzu iekārotās uzņēmuma meitaskompānijas Liepājas osta LM padomē ticis bijušajam Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam pietuvinātais advokāts un maksātnespējas procesu administrators Haralds Kālis.
Kā rāda Lursoft datu bāze, šā gada 7. janvārī Liepājas ostas LM vadībā veiktas apjomīgas pārmaiņas. Uzņēmuma valdē vietu gan saglabājis valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks, taču to zaudējis Aleksandrs Vaļums un Olafs Vītols, bet vietā nācis 1972. gadā dzimušais Gatis Svētiņš.
Savukārt par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuvusi Inese Odiņa-Laizāne, par viņas vietnieku - Mārtiņš Berķis-Bergs, bet par padomes locekļiem - Kaspars Kulbergs un Haralds Kālis. Lēmumu par šo amatpersonu nomaiņu ir bijis tiesīgs pieņemt tikai Liepājas metalurga administrators Velmers.
No jaunieceltajām uzņēmuma amatpersonām Kālim ir saskatāma tieša saistība ar Zaharjina interešu pārstāvību, kas var likt izdarīt secinājumu par to, ka Zaharjins sadarbībā ar Velmeru - kurš bieži tiek saukts arī par tā sauktā "Antonijas ielas grupējuma" pārstāvi - pamazām pārņem Liepājas ostu LM savā kontrolē. Liepājas osta LM pašlaik tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajiem Liepājas metalurga aktīviem.
Zaharjinu ģimenes advokāti ir Ainārs un Gundega Kreiči: advokāts un maksātnespējas administrators Ainārs Kreics pašlaik ir Liepājas metalurga padomes loceklis, savukārt Zaharjina dzīvesbiedres advokāte un maksātnespējas administratore Gundega Kreice, kā zināms Pietiek, ir Liepājas ostas LM galvenās grāmatvedes Ritas Gailumas meita.
Kā zināms Pietiek, Kreiči pagājušā gada beigās Liepājas advokātu un maksātnespējas procesu administratoru Kāli uzaicinājuši praktizēt savās telpās Liepājā, Kr. Barona ielā 8. Jau tad Pietiek avoti prognozēja, ka, lai nodrošinātu Zaharjina pārstāvību un Kreiču ģimenes ietekmi Liepājas ostā LM, Velmers tuvākajā laikā iecels Kāli uzņēmuma padomē, un tā arī šā gada 7. janvārī ir noticis.
Pats Kālis ne uz vienu jautājumu saistībā ar viņa iecelšanu Liepājas ostas LM padomē Pietiek atbildēt nevēlējās. Uz jautājumiem, kas tieši viņu iecēlis uzņēmuma padomē un ar ko skaidrojama šī iecelšana, advokāta vienīgā atbilde bija - viss esot noticis atbilstoši Komerclikuma normām.
Savukārt uz tādiem jautājumiem kā - kādas intereses viņš pārstāvēs un kāda ir viņa saistīta ar Zaharjinu un Kreicu - advokāts Kālis svētdienās nemēdzot atbildēt.
Oficiāli Zaharjinu ģimenei un viņu kompanjonam Iļjam Segalam Liepājas ostā LM pieder daži procenti akciju, bet lielākais īpašnieks ir Liepājas metalurgs, kuru pašlaik pārvalda administrators Velmers.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
