Ar tādu "vonsoviču" atbalstu VDK - kompartijas čukčukbānītis turpināja savu uzvaras ceļu
Skumjais Bruņinieks11.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz visam Jurģa Liepnieka teiktajam var piekrist. Izņemot – „tagad mēs zinām, ka bija daudz tādu, kuri, pat neskatoties uz spiedienu un draudiem, atteicās sadarboties ar VDK”...
Kas "mēs" to zinām, no kurienes zinām... vai ir kādi dokumentāli pierādījumi, ka "daudzi atteica", audio, video materiāli? Pārsvarā tie ir mutiski apgalvojumi, kurus nevar ne pārbaudīt, ne apstiprināt..
It sevišķi daudzi tādi, kas it kā pateikuši čekai "nē", uzradās pēc tā saucamo čekas maisu atvēršanas. Līdz tam, piemēram, tādam Pēterim Apinim, kura klātbūtnē Medicīnas institūtā viņa kursabiedri izvairījās aizskart pretpadomju tēmas, nebija ciešas pārliecības, ka maisos viņš nebūs.
PSRS laikos visi vadošie tiesneši, prokurori un advokāti bija parakstījušies par sadarbošanos ar VDK! Bez šī paraksta neviens šīs sistēmas darbinieks nevarēja strādāt savā amatā..
Ja nesadarbojies ar čeku, tev kā advokātam, prokuroram un tiesnesim nopietna karjera bija neiespējama.
Pēc Atmodas visa šī sapuvusī padomju ideoloģijas notiesāšanas un iebiedēšanas sistēma tika pārlikta uz neatkarīgās Latvijas tieslietu sistēmas sliedēm. Ar visiem čekistiem, "vonsovičiem" komplektā, kas turpināja kā PSRS laikos kalpot saviem iepriekšējiem saimniekiem, kuri neatkarīgajā Latvijā bija pacentušies saglabāt varas nepārtrauktību..
Sarkanie baroni ("gorbunovi","vagri", "čepāņi", "lembergi" un "brigmaņi") pārtapa par sarkanbaltsarkanajiem baroniem, un ar tādu "vonsoviču" atbalstu VDK - kompartijas čukčukbānītis turpināja savu uzvaras ceļu...
Vēl līdz šai baltdieniņai!
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
