Iesaki rakstu: 
25.aprīļa priekšpusdienā politiķis Egils Helmanis bija aicinājis Ogres reģiona plašsaziņas līdzekļu vadītājus, redaktorus un žurnālistus uz preses konferenci, piedāvājot parakstīt vienošanos - aicinājumu par valsts amatpersonu ģimeņu un privātās dzīves neaizskaramību. Šo preses konferenci apmeklēju arī es, Māris Rožāns, - neatkarīgais žurnālists, kurš šajā jomā darbojas ar pseidonīmu "Ritvars Raits".
Redzot, cik greizi un tendenciozi šis pasākums tika atspoguļots Latvijas Radio, kā arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā ziņu portālā Lsm.lv, kas sevi pozicionē kā viens no vadošajiem un uzticamākajiem interneta portāliem valstī, sapratu, ka nedrīkstu klusēt, jo ar radiožurnālista Edgara Kupča sižetu esmu noniecināts gan es, gan visi mani kolēģi Ogrē.
Viltus ziņas radiožurnālista Edgara Kupča (attēlā) publikācijā "Ogres mēra vietnieks un vietējie žurnālisti vienojas neaizskart domi":
1) Virsraksts: "Ogres mēra vietnieks un vietējie žurnālisti vienojas neaizskart domi" - divas aplamības, jo politiķis Helmanis vienošanos neparakstīja, tā nebija par domes aizskaršanu vai neaizskaršanu, vienošanās vispār nebija par Ogres novada pašvaldību. Vienošanās bija starp žurnālistiem. Protams, Egils Helmanis šobrīd ir arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks, bet šajā preses konferencē viņš uzstājās tikai kā politiķis, ar pašvaldību tai nebija nekāda sakara.
2) "Ogres novadā situācija ar vietējiem medijiem atšķiras no citiem reģioniem, jo laikrakstu un interneta portālu Ogrē ir daudz, bet vairums par dažādām pašvaldības dotācijām saistīti ar vietējo varu." - tendencioza un apšaubāma informācija par to, ka pašvaldība dotē medijus. Tas nav iespējams, jo ir nelikumīgi. Tiesa, pašvaldība pērk dažādus pakalpojumus. Piemēram, no manis - informāciju un fotomateriālus par notikumiem sportā, no citas SIA - domes sēžu tiešraides, utt. Bet kāds ir pamats to saukt par dotēšanu, atbalstīšanu un uzturēšanu, kā tas izskanējis šī notikuma sakarā?
3) "Īpašas attiecības ar medijiem izveidojušās arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniekam Egilam Helmanim (Nacionālā apvienība)." - konferencē Helmanis skaidri pateica, kāda iemesla dēļ aicinājis žurnālistus parakstīt vienošanos. Tas bija SIA "Daugavas balss" portālā publicētās nepatiesās informācijas par viņa ģimeni dēļ, nekāda sakara ar tiesas procesu par izspiešanu. Preses konferencē Helmanis paziņoja: "Ceru, ka žurnālisti parakstīsies par to, ka kritizēs amatpersonas, kritizēs deputātus un deputātu kandidātus, bet neaiztiks viņu ģimenes."
4) "Vienīgais, kas domes vadības sarūpēto vienošanos par ētikas un tiesisku principu ievērošanu neparakstīja, ir portāla "Daugavas balss" līdzīpašnieks Millers" - kā redzams arī videoierakstā, vienīgais žurnālists, kurš neparakstīja vienošanos, biju es. Tiesa, sižetā minētais Millers man vienkārši neatļāva pateikt visus iemeslus, pārtraucot pusvārdā. Millers nav žurnālists, bet gan deputāta kandidāts. Ierakstā viņš pats saka, ka piekrīt vienošanās nosacījumiem, bet neparakstīs to tikai tādēļ, ka savu parakstu liks SIA "Daugavas balss" valdes loceklis Leonkovs.
5) "Vienošanās paredz ne tikai ar publikācijām neaizskart amatpersonu privāto dzīvi un nepamatoti un neobjektīvi nepazemot." - nepamatoti un neobjektīvi nepazemot - tas bija par ikviena indivīda personību. Acīmredzot žurnālistam Edgaram Kupčam bija neizdevīgi publicēt visu vienošanās tekstu, jo tās pēdējā rindkopa "Šī vienošanās nekādā gadījumā neietver apņemšanos pēc būtības nekritizēt amatpersonu vai amatpersonas statusa pretendentu rīcību, pieņemtos lēmumus vai izteikumus. Tieši otrādi – visu līmeņu vēlētu vai ieceltu amatpersonu darbība joprojām tiks pakļauta vissīkākajai uzmanībai, izpētei un kritikai no šo aicinājumu parakstījušo plašsaziņas līdzekļu puses." ir krasā pretrunā ar viņa izvēlēto publikācijas virsrakstu un visu publikāciju.
Edgars Kupčs jau savā sižetā izmantoja mediju ekspertes un Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas priekšsēdētājas Andas Rožukalnes komentāru, kurā viņa analizēja radiožurnālista piedāvāto notikuma versiju, kura, tikai loģiski, šādā rakursā konstatēja centienus pakļaut reģionālos medijus.
Savu komentāru portālam TVNET par Ogrē notikušo preses konferenci sniedzis arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns, kurš arī balstījās uz Edgara Kupča sagatavoto nepatieso informāciju, ka parakstīta vienošanās starp politiķiem un žurnālistiem. "Cik izskatījās, tas dokuments netapa nekur redakcijās, bet to dome iniciēja. (..) Tā ir pilnīgākā varas vai pašvaldības iejaukšanās mediju darbā, kas ir pilnīgi absurda," tā Leitāns, kurš varētu būt skatījies preses konferences ierakstu, bet nepamanīja pretrunas E.Kupča, kurš ir arī Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs, publikācijā un patiesajā notikuma gaitā?
Pats Leitāns vienā ziņā pat pārspējis Kupču, jo savā komentārā apgalvo, ka "...vienošanos apšaubāmu padara arī tas, ka Ogres pašvaldības priekšsēdētājs iepriekš ir bijis tiesāts par izspiešanu”. Pat ja pieņemam, ka tā ir žurnālista pārrakstīšanās kļūda, jo runa varētu būt par Egilu Helmani, kurš ir Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Leitāns būs pasteidzies "zirgam pa priekšu", jo Helmanis, lai kā kādam tas nepatiktu, nav notiesāts, - ir tikai pirmās instances spriedums.
Pirmais, ar kuru sazinājos, bija nelaimīgās publikācijas autors Edgars Kupčs. Sarakstē ar mani viņš aizbildinājās, ka viņam esot grūti saprast mūsu "kalambūrus" un mūsu "miesta trikus", ka mūsu "peripetijās" viņš neesot īpaši iedziļinājies. Kupčs atzina, ka padziļinātai izpētei viņam neesot bijis laika un diez vai būšot, bet reizē apgalvoja, ka "Ogres mediju pērkamības situācijai būtu veltāms raidījums". Uz manu jautājumu: "Varbūt nevajag mētāties ar tādiem vārdiem? Pēc Tava sižeta es arī varētu skaļi bļaut par Tavu pērkamību, jo Tu esi sniedzis ļoti vienpusīgu informāciju," Kupčs sarakstes turpinājumā aizbildinājās: "... Neredzu, kas manā sižetā ir nepareizs. Teicu, ka vairums parakstīja. Man nav datubāzes ar dižogres [pseido]mediju sarakstu, lai saprastu, kas domniekam padevies un kas ne." Tas gan neatbilst viņa publikācijā paustajam, ka vienīgais, kas domes vadības sarūpēto vienošanos par ētikas un tiesisku principu ievērošanu neparakstīja, ir portāla "Daugavas balss" līdzīpašnieks Millers.
Ar abu komentāru autoriem Andu Rožukalni un Ivo Leitānu man pusotras diennakts laikā sazināties neizdevās, jo viņi neatbildēja man sociālajos tīklos, Rožkalne - arī e-pastā...
Saite uz Edgara Kupča publikāciju: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/ogres-mera-vietnieks-un-vietejie-zurnalisti-vienojas-neaizskart-domi.a234652/
Saite uz Ivo Leitāna komentāru: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/658263-lza_vienosanas_starp_politikiem_un_zurnalistiem_nepiedien_demokratiskai_valstij
Saite uz preses konferences videoierakstu: https://www.youtube.com/watch?v=88OvDOSU174
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
