Ar skandālu atvaļinātais ģenerālis Marķitāns „uz atvadām” saņēmis 15 tūkstošus eiro
PIETIEK05.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
15 582 eiro – šādu iespaidīgu summu „uz atvadām” saņēmis pagājušā gada pavasarī ar skandālu atvaļinātais policijas ģenerālis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns.
Caur interneta meklētājiem saite uz Valsts policijas amatpersonām pagājušā gada martā izmaksātā atalgojuma sarakstu nav atrodama, līdz ar to šis saraksts atšķirībā no citu mēnešu atalgojuma atskaitēm ir sameklējams tikai zinātājiem. Tieši šajā sarakstā atrodama summa, kas izmaksāta ar skandālu atvaļinātajam policijas ģenerālim Marķitānam, - 15 582 eiro. Šī summa ir īpaši iespaidīga, ņemot vērā, ka Marķitāna gada ienākumi oficiāli bija nedaudz vairāk nekā 46 tūkstoši eiro.
„Guntaram Marķitānam 2017.gada martā, atvaļinoties no dienesta, tika izmaksāta mēnešalga un piemaksa par speciālo dienesta pakāpi (ģenerālis) par līdz atvaļināšanai nodienēto laiku (atbilstoši Ministri kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 806 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”, kā arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2.panta astotā daļa),” – šāds ir Valsts policijas oficiālais skaidrojums.
Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts policijā šāds „atvadu” atalgojums ir īpaši „saķīmiķots”, lai mazinātu Marķitānam rūgtumu par nepieciešamību atstāt amatu, kura bija iekšlietu sistēmas vadības intrigu rezultāts.
„Ja pat uzskatīt, ka ģenerālis nav izmantojis atvaļinājumu (kas neatbilst patiesībai) - atalgojums jebkurā gadījumā nevarētu sasniegt pat pusi no „cipara”, kas viņam bija izmaksāts, dodoties ilgi pelnītajā pensijā. Taču vadība lika, un summa uz nodokļu maksātāju rēķina tika sakārtota,” skaidro Pietiek informācijas avots iekšlietu sistēmā.
Marķitāns pērn bija spiests aiziet pensijā pēc tam, kad TV tika parādīts sižets par to, kā viņš ar dienesta auto pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, taču pie atbildības ticis nav saukts un policijas darbiniekiem apgalvojis, ka šādā veidā esot veicis norīkojuma pārbaudi.
Valsts policija formāli veiktā pārbaudē noskaidroja, ka Marķitāns pārbaudi – ja tā tiešām bijusi pārbaude – veicis nekorekti, jo amatpersonai ir aizliegts inscenēt likumpārkāpumus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, turklāt par veiktās pārbaudes rezultātiem jāiesniedz ziņojums augstākai amatpersonai, kas konkrētajā situācijā nav izdarīts. Šajā situācijā Marķitāns bija spiests atvaļināties no dienesta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
