Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uldis Pīlēns ir pieteicies iet politikā, bet pats uz Saeimu nekandidē un, kā var nojaust, par ministru vai premjeru arī neies. Tāpēc man rodas jautājums: kādu Pīlēna kungs redz savu lomu rudens vēlēšanās? Vai viņam ir paredzēta Lemberga un Jaunupa tipa loma Latvijas politikā? Vai deputāti, kas tiks ievēlēti no Pīlēna saraksta, izpildīs viņa norādījumus vai strādās patstāvīgi?

Saskaņā ar Satversmi deputāti pārstāv visu tautu un nevis kādu politisku grupējumu vai interešu grupu. Vai šie deputāti būs atbildīgi Pīlēna priekšā? Pats Pīlēns paskaidro savu nebalotēšanos ar to, ka viņa uzņēmumiem ir liela loma spēlējama Latvijas eksportspējas audzēšanā. Vai Pīlēns nodrošinās, ka viņa saraksta deputāti raksta likumus un vada valsti tā, ka likumi netiek rakstīti tieši Pīlēna uzņēmumiem par labu?

Nezinu viņu. Intervijas atstāj cerīgu iespaidu, bet tas, ka pats neies balotēties, ir dīvaini. Viens no galvenajiem pārmetumiem Viņķelei savulaik bija tas, ka viņa netika ievēlēta. Kariņš, lai gan nebalotējās, atklāti tika virzīts kā premjera kandidāts. Mēs tomēr vēl vērtējam politiķa mandātu atkarībā no tā, kā tauta viņus novērtēja vēlēšanās. Kad vēlētāji balsos par lielo sarakstu, vai viņi balsos par konkrētajiem kandidātiem vai par Pīlēna kungu?

Vai tikai gadījumā nesanāk, ka mēs te ar atplestām rokām sagaidām kārtējo oligarhijas vēsmu Latvijas politikā. Ticu, ka Pīlēna kungam ir vislabākie nodomi, bet ar savu dīvaino leļļu meistara lomu viņš pats devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas. Tas vien, cik normāli tas tiek uztverts, jau liecina par mūsu demokrātijas izpratnes samaitātību.

Fakts, ka Pīlēna konservatīvisms ir vai varētu būt man tuvs, nenozīmē, ka viņa attieksme pret Saeimas vēlēšanām man būs nesvarīga. Iedomājieties, ja Soross būtu Latvijas pilsonis un atnāktu tagad, un paziņotu, ka vajag uztaisīt reizi par visām reizēm vienu kārtīgu sarakstu. Vismaz labi, ka Pīlēns to nedara slepeni.

Vai Pīlēna kungs varētu būt vienkārši partijas ierindas biedrs un piedalīties procesā caur to? Partijas smadzenes? Nezinu. Bet par ko tad mēs balsojam, ja Pīlēns nebūs sarakstā? Par labākajiem viņa ideju izpildītājiem? Te mēs ejam tajā virzienā, kur deputātiem vai ministriem ir PR speciālisti.

Ja jūs esat politiķis, tad sevis artikulēšana, pozicionēšana un pasniegšana ir jūsu profesija. Līdzīgi īstam politiķim nevar būt kaut kāds idejiskais skolotājs, mecenāts, jo tad iznāk, ka šis deputāts nerīkojas saskaņā ar savu pārliecību, deputāts nav brīvs. Mums jau Saeima ir pilna ar pašiem par sevi impotentiem tautas priekšstāvjiem, kas māk tikai no lapiņas nolasīt.

Partijās drīkst darboties ikviens. Tas ir normāli, ka partijas nostāju slīpēšanā, izpētē un praktiskajā darbā piedalās daudz cilvēku, kas paši nav deputāti, bet mēs te runājam tieši par pašām vēlēšanām. Kad Pīlēns postulē kādas vērtības, par ko iestāsies viņa saraksts, kāpēc tās nepostulē tie cilvēki, kas cer tikt Saeimā? Bīdītāji labākajā gadījumā varētu aģitēt par cilvēka personību, rekomendēt. Bet kandidāta vietā formulēt programmu — tā ir Saeimas deputāta lomas devalvēšana.

Ja mēs esam līdz galam godīgi pret savu Satversmi, tad brīdī, kad intervējam pīlēnus, lembergus un jaunupus, tas, ko mēs klausāmies, ir nostājas, pie kurām attiecīgie kungi pieturēsies katrs savas partijas iekšienē kā ierindas biedri. Vai viņu idejas uzvarēs partijas iekšienē? Partijām jābūt demokrātiskām. Uzskatīt, ka viņu idejas arī būs tās, kas partijas iekšējo debašu rezultātā iznāks laukā kā gala idejas, ja viņi paši nekandidē, nozīmē nesaprast demokrātisko procesu vai nemaz negaidīt to. Galu galā Saeimā un valdības namā sēdēs pavisam citi cilvēki. Ja mēs gribam zināt, vai no tiem citiem sanāks kārtīgi tautas priekšstāvji, vai viņi saprot, par ko iestājas, tad jāintervē ir tieši viņi — tie citi.

Es labi apzinos, ka ņemos te ar visai specifisku problēmu, kas vairumam nešķitīs būtiska vai pat nebūs saskatāma. Taču šajā sīkajā detaļā slēpjas viena no atslēgām, kāpēc mums tā neiet ar demokrātiju. Deputāti nav uzdevumu izpildītāji. Deputāti paši par sevi ir tautas suverēnās varas nesēji. Ja viņi paši bez pelēkā kardināla nav spējīgi nest šo smagumu, tad viņi nav cienīgi būt par deputātiem.

Novērtē šo rakstu:

112
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi