Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad man prasa, kādas ir emocijas pēc viesošanās Krimā, es parasti saku, ka dīvainas. Jā, tas bija interesants piedzīvojums. Tas bija nepieredzēts, bet ļoti vērtīgs darbs komandā. Tās noteikti ir neaizmirstamas emocijas. Taču šīs emocijas ir divējādas.

Pirmkārt jau sajūtas par pašu Ukrainu. Iepriekšējo reizi, kad viesojos Kijevā (neskaitot 2013. gada  Valsts prezidenta vizīti), bija vēlēšanu laiks. Toreiz atkārtotā balsojumā uzvaru guva nu jau par politisko līķi uzskatāmais Viktors Janukovičs. Toreiz valsts bija sadalīta divās ļoti līdzīgās daļās – ar Timošenko vai ar Janukoviču. Jau tolaik tautā runāja – ar vieniem oligarhiem vai otriem.

Ir pagājuši tikai daži gadi, un situācija ir nomainījusies par nezinu, cik grādiem... Timošenko jau savu laiku ir atsēdējusi (joprojām uzskatu un uzskatīšu, ka viņa nekad nav bijusi ne balta, ne pūkaina), Janukovičs ir aizbēdzis un pametis savus „godīgi sakrātos” miljonus vai pat miljardus. Kijevas centrā atkal ir barikādes, jaunā vara mēģina sākt kaut ko darīt, cenšoties pārliecināt visus par to, cik nākotnē būs labi, bet, kur virzās Krima, manuprāt, joprojām neviens tā īsti nesaprot.

Taču šo gadu laikā ir noticis kas tāds, ko es īsti nebiju gaidījis. Arī ziņās mēs visu laiku rakstījām – opozīcijas pārstāvji, varas pārstāvji... Tas nebūt nav tik vienkārši.

Arī pēc vardarbīgo protestu beigām Kijevā joprojām ir politiskā opozīcija un pilsoniskā opozīcija (aktīvisti?). Ir ukraiņu valodā runājošā sabiedrības daļa, kas iestājas par savu kultūru un rietumnieciskām vērtībām, un ir radikāli noskaņoti nacionālisti, kuriem, rupji runājot, pie kājas visa Eiropa – galvenais ir dzīt un „močīt” „moskaļus” (manuprāt, lielākais kauna traips Ukrainas jaunajai vadībai).

Ir krieviski runājošā Ukrainas austrumu daļa, kas vēlas saglabāt savas tiesības runāt dzimtajā valodā, paliekot Ukrainas sastāvā; un ir krieviski runājošā sabiedrības daļa, kas ukraiņu valodu uzskata par hieroglifiem, kurus nevienam nav jēgas mācīties, jo tāpat vienmēr bijusi tuvāka Krievija.

Ir tā krieviski runājošā sabiedrības daļa, kas ar mātes pienu jau ir saņēmusi tagad ģenētiskajā kodā ieprogrammēto viedokli – tie nacistiski un fašistiski noskaņotie „banderovieši” (neatkarīgi no valodas, tautības vai valsts – visi tie no Rietumu puses) pašlaik bruņojas, trenējas (gan Kijevā, gan Viļņā, gan Rīgā, gan Tallinā), lai pēc tam nāktu mūs sist, griezt, slaktēt, sēdināt cietumā un vest uz Kijevu, lai pēc tam tur darītu visu iepriekš minēto.

Un tad vēl ir Krimas tatāri, kurus reiz jau ir deportējuši un apspieduši, kuri pašlaik saglabā mieru (jo tā ir likuši viņu vadītāji), bet kuri savu ģimeņu un zemes aizstāvībai būs gatavi cīnīties pret visiem iepriekš minētajiem... Un ir gatavi to darīt gadiem ilgi.

Ja mēdz teikt, ka latvietim mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, tad man liekas, ka pašlaik kaut kas līdzīgs ir redzams Ukrainā.

Nu, protams, saldajā ēdienā jau jebkurš, vismaz no Krimā un Ukrainas austrumu daļā dzīvojošajiem, „nograuztu” kādu „fašistiski-nacistiski-melīgo un kā prostitūtu pērkamo, sapuvuši eiropeisko” ienaidnieku - žurnālistu no Latvijas.

Es šeit nepārspīlēju, jo tieši šādi vārdi man un kolēģiem (Sandijam Semjonovam, Ģirtam Straustiņam un Atim Klimovičam) bija ne reizi vien jāuzklausa, viesojoties gan Simferopolē, gan Sevastopolē, gan Doņeckā. Un ziniet, kas ir pats sāpīgākais – iespējas aizstāvēties nav dotas, jo mūsu viedoklis tur nevienu neinteresē! Jo „viņi taču zina, kā ir!” (kaut arī, iespējams, ne reizi nav izbraukuši ārpus savas valsts vai pilsētas)..

Bet aizstāvēties gribas... Un tad tu saproti, ka uzreiz nav īsti, ar ko.

Kā atbildēt līdz baltkvēlei ķērcošai kundzītei, kura apgalvo, ka pie mums tur Latvijā zeļ un plaukst fašisms un nacisms? Nu, visbiežāk šie jēdzieni gan tiek pielīdzināti „nacionālismam”, kas tagad daļā Ukrainas sabiedrības ir pat vēl lielāks ļaunums. Var jau teikt, ka nekā tāda pie mums tiešām nav, ka pie mums pat nevienas neonacistu organizācijas nav.... Bet jums taču „tur” fašisti pat pie Brīvības pieminekļa iet! Bet tie taču leģionāri... Ak tad tādi paši banderovci, kā pie mums?! Es taču teicu, ka fašisti...

Un tad tu saproti, ka mēs varam traktēt vēsturi, kā gribam, mēs varam piedāvāt jebkādus faktus un pierādījumus – NEVIENS to tur, Ukrainas austrumos (par Krieviju nerunājot), neņems vērā. Kā ne reizi vien tika dzirdēts - ja tu reiz esi uzvilcis to (SS) formu, tu esi kļuvis par „brūno mēri”! Viss, āmen! End of discussion!

Kā atbildēt Krievijas un Georga lentītēm nosietam vīrelim uz jautājumu, kāpēc mēs Latvijā apspiežam krievus, slēdzam krievu skolas, nepiešķiram pilsonību u.t.t.?

Kā atrast pretargumentus tam, ka pēc PSRS sabrukuma visa rūpniecība Latvijā ir iznīcināta, rūpnīcas slēgtas, bezdarbs augsts, krīze liela, pensijas mazas, komunālie maksājumi lieli, medicīna dārga utt. utt. utt. utt... Skaidrot var mēģināt, bet tevi jau neklausās.

Šādos brīžos es aizdomājos, cik tomēr veiksmīgi, efektīvi un mērķtiecīgi ir strādājusi informatīvās propagandas mašinērija šajā reģionā...

Lai kā mūsu valstij liktos, ka nevaram stāvēt malā un gribam paust savu solidaritāti ar „ukraiņu tautu” (iemesls, kāpēc pēdiņās atrodams iepriekš), mūs tur neviens īsti negaida, un šai mašinērijai pretoties nav iespējams!

Un tas ir jāsaprot!

Drīz mūsu „banderovieši” ies pie Brīvības pieminekļa (jo tas viņiem ir svarīgi), un to rādīs kaimiņzemju mediji, un trumpji atkal būs nevis mūsu, bet viņu rokās. 9. maijā mēs visi gānīsim pasākumus pie Uzvaras pieminekļa – to rādīs kaimiņzemju televīzijās un teiks, ka par spīti valdības nosodījumam īstie patrioti piemin varoņus (jo arī viņiem tas ir svarīgi).

Tad mēs aicināsim ierobežot lielās kaimiņzemes programmu pārraidīšanu un paši radīsim tādu pašu situāciju kā Ukrainā un Krimā, kur vienā vietā aizliedz ukraiņu medijus, otrā krievu, un beigās zaudētāji ir visi un viens otru ienīst. Tad mēs pāriesim uz apmācību skolās tikai vienā valodā  un atkārtosim to pašu kļūdu, ko pirms neilga laika apstiprinātā Ukrainas jaunā valdība, kuru mēs tik ļoti atbalstām (Starp citu, Ukrainas gadījums pierāda, cik valodas jautājums ir sensitīvs un aktuāls.)

Un tad, pēc vēlēšanām, kad politiķi nonāks pie varas, mēs labos krēslos iesēdināsim savus cilvēkus – gan draugus, gan sponsorus (kā Timošenko, tā Janukoviča, tā pašreizējās varas laikā). Un tad mēs aizliegsim vienu partiju, kas sadarbojas ar Krieviju, tad mēs atbalstīsim otru, kas aicina karot ar Putinu Maskavā... Un tad, un tad...

Ar ko šī situācija atšķiras no Ukrainas? Ar ko? Ja nu varbūt vienīgi ar to, ka te nav tik daudz, ko zagt, un neviens nebūs tik stulbs, lai, cenšoties noturēties pie varas, sāktu nogalināt desmitiem cilvēku.

Kad Krimā lasīju par dažādu esošo un bijušo Latvijas politiķu aicinājumiem pastiprināt Baltijas valstu aizsardzību, palielināt aizsardzības budžetu, lai novērstu potenciālos draudus nākotnē (jo tādi noteikti būs), man, atklāti sakot, sejā parādījās smaids. Triju Baltijas valstu gaisa telpu uzrauga nu jau 10 (?) ārvalstu iznīcinātāji... Beļbekas aviobāzē pilnā kaujas gatavībā atradās divreiz lielāks skaits iznīcinātāju, kurus „zaļie vīriņi” faktiski sagrāba dažu desmitu minūšu laikā... Vienkārši nobloķējot skrejceļu, daļa no kaujas tehnikas ir neitralizēta... Faktiski vienas dienas laikā 2 miljonu cilvēku apdzīvotā Krimas pussala tika neitralizēta... pat par spīti ukraiņu armijas klātbūtnei... Un viss...

Kā zināms, Latvijā dzīvo aptuveni tikpat liels skaits cilvēku kā Krimā, un mūsu valsts teritorija ir tikai divreiz lielāka... Es cienu mūsu armiju un ticu tai, un dod, Dievs, lai viņiem nenāktos piedzīvot to, ko pašlaik piedzīvo bāzēs bloķētie ukraiņu karavīri.

Taču ne jau par armijas glābšanu mums ir jādomā, bet par to, lai mēs paši nepārgrauztu rīkli viens otram.

Ir jāsaprot, ka sen jau ir jāaizmirst dalījums latviešos, krievos un citos. Pilsoņos un nepilsoņos. Savējos un „tajos tur”. Ja mēs gribam rādīt kādam piemēru, mums ir jāmācās ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām, un jācenšas tās labot. Mums ir jāsāk runāt vienam ar otru. Jārada un jārāda tas veiksmes stāsts, kura pašlaik mums vienkārši nav.

Pretējā gadījumā, arī turpmāk mēs Ukrainā (un ne tikai) dzīvojošajiem būsim pūstošajos rietumos dzīvojošie fašisti... Un ar šo - nenomazgājamās samazgu dušas - sajūtu būs jādzīvo arī turpmāk... A tik ļoti negribas!

Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...