Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad man prasa, kādas ir emocijas pēc viesošanās Krimā, es parasti saku, ka dīvainas. Jā, tas bija interesants piedzīvojums. Tas bija nepieredzēts, bet ļoti vērtīgs darbs komandā. Tās noteikti ir neaizmirstamas emocijas. Taču šīs emocijas ir divējādas.

Pirmkārt jau sajūtas par pašu Ukrainu. Iepriekšējo reizi, kad viesojos Kijevā (neskaitot 2013. gada  Valsts prezidenta vizīti), bija vēlēšanu laiks. Toreiz atkārtotā balsojumā uzvaru guva nu jau par politisko līķi uzskatāmais Viktors Janukovičs. Toreiz valsts bija sadalīta divās ļoti līdzīgās daļās – ar Timošenko vai ar Janukoviču. Jau tolaik tautā runāja – ar vieniem oligarhiem vai otriem.

Ir pagājuši tikai daži gadi, un situācija ir nomainījusies par nezinu, cik grādiem... Timošenko jau savu laiku ir atsēdējusi (joprojām uzskatu un uzskatīšu, ka viņa nekad nav bijusi ne balta, ne pūkaina), Janukovičs ir aizbēdzis un pametis savus „godīgi sakrātos” miljonus vai pat miljardus. Kijevas centrā atkal ir barikādes, jaunā vara mēģina sākt kaut ko darīt, cenšoties pārliecināt visus par to, cik nākotnē būs labi, bet, kur virzās Krima, manuprāt, joprojām neviens tā īsti nesaprot.

Taču šo gadu laikā ir noticis kas tāds, ko es īsti nebiju gaidījis. Arī ziņās mēs visu laiku rakstījām – opozīcijas pārstāvji, varas pārstāvji... Tas nebūt nav tik vienkārši.

Arī pēc vardarbīgo protestu beigām Kijevā joprojām ir politiskā opozīcija un pilsoniskā opozīcija (aktīvisti?). Ir ukraiņu valodā runājošā sabiedrības daļa, kas iestājas par savu kultūru un rietumnieciskām vērtībām, un ir radikāli noskaņoti nacionālisti, kuriem, rupji runājot, pie kājas visa Eiropa – galvenais ir dzīt un „močīt” „moskaļus” (manuprāt, lielākais kauna traips Ukrainas jaunajai vadībai).

Ir krieviski runājošā Ukrainas austrumu daļa, kas vēlas saglabāt savas tiesības runāt dzimtajā valodā, paliekot Ukrainas sastāvā; un ir krieviski runājošā sabiedrības daļa, kas ukraiņu valodu uzskata par hieroglifiem, kurus nevienam nav jēgas mācīties, jo tāpat vienmēr bijusi tuvāka Krievija.

Ir tā krieviski runājošā sabiedrības daļa, kas ar mātes pienu jau ir saņēmusi tagad ģenētiskajā kodā ieprogrammēto viedokli – tie nacistiski un fašistiski noskaņotie „banderovieši” (neatkarīgi no valodas, tautības vai valsts – visi tie no Rietumu puses) pašlaik bruņojas, trenējas (gan Kijevā, gan Viļņā, gan Rīgā, gan Tallinā), lai pēc tam nāktu mūs sist, griezt, slaktēt, sēdināt cietumā un vest uz Kijevu, lai pēc tam tur darītu visu iepriekš minēto.

Un tad vēl ir Krimas tatāri, kurus reiz jau ir deportējuši un apspieduši, kuri pašlaik saglabā mieru (jo tā ir likuši viņu vadītāji), bet kuri savu ģimeņu un zemes aizstāvībai būs gatavi cīnīties pret visiem iepriekš minētajiem... Un ir gatavi to darīt gadiem ilgi.

Ja mēdz teikt, ka latvietim mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, tad man liekas, ka pašlaik kaut kas līdzīgs ir redzams Ukrainā.

Nu, protams, saldajā ēdienā jau jebkurš, vismaz no Krimā un Ukrainas austrumu daļā dzīvojošajiem, „nograuztu” kādu „fašistiski-nacistiski-melīgo un kā prostitūtu pērkamo, sapuvuši eiropeisko” ienaidnieku - žurnālistu no Latvijas.

Es šeit nepārspīlēju, jo tieši šādi vārdi man un kolēģiem (Sandijam Semjonovam, Ģirtam Straustiņam un Atim Klimovičam) bija ne reizi vien jāuzklausa, viesojoties gan Simferopolē, gan Sevastopolē, gan Doņeckā. Un ziniet, kas ir pats sāpīgākais – iespējas aizstāvēties nav dotas, jo mūsu viedoklis tur nevienu neinteresē! Jo „viņi taču zina, kā ir!” (kaut arī, iespējams, ne reizi nav izbraukuši ārpus savas valsts vai pilsētas)..

Bet aizstāvēties gribas... Un tad tu saproti, ka uzreiz nav īsti, ar ko.

Kā atbildēt līdz baltkvēlei ķērcošai kundzītei, kura apgalvo, ka pie mums tur Latvijā zeļ un plaukst fašisms un nacisms? Nu, visbiežāk šie jēdzieni gan tiek pielīdzināti „nacionālismam”, kas tagad daļā Ukrainas sabiedrības ir pat vēl lielāks ļaunums. Var jau teikt, ka nekā tāda pie mums tiešām nav, ka pie mums pat nevienas neonacistu organizācijas nav.... Bet jums taču „tur” fašisti pat pie Brīvības pieminekļa iet! Bet tie taču leģionāri... Ak tad tādi paši banderovci, kā pie mums?! Es taču teicu, ka fašisti...

Un tad tu saproti, ka mēs varam traktēt vēsturi, kā gribam, mēs varam piedāvāt jebkādus faktus un pierādījumus – NEVIENS to tur, Ukrainas austrumos (par Krieviju nerunājot), neņems vērā. Kā ne reizi vien tika dzirdēts - ja tu reiz esi uzvilcis to (SS) formu, tu esi kļuvis par „brūno mēri”! Viss, āmen! End of discussion!

Kā atbildēt Krievijas un Georga lentītēm nosietam vīrelim uz jautājumu, kāpēc mēs Latvijā apspiežam krievus, slēdzam krievu skolas, nepiešķiram pilsonību u.t.t.?

Kā atrast pretargumentus tam, ka pēc PSRS sabrukuma visa rūpniecība Latvijā ir iznīcināta, rūpnīcas slēgtas, bezdarbs augsts, krīze liela, pensijas mazas, komunālie maksājumi lieli, medicīna dārga utt. utt. utt. utt... Skaidrot var mēģināt, bet tevi jau neklausās.

Šādos brīžos es aizdomājos, cik tomēr veiksmīgi, efektīvi un mērķtiecīgi ir strādājusi informatīvās propagandas mašinērija šajā reģionā...

Lai kā mūsu valstij liktos, ka nevaram stāvēt malā un gribam paust savu solidaritāti ar „ukraiņu tautu” (iemesls, kāpēc pēdiņās atrodams iepriekš), mūs tur neviens īsti negaida, un šai mašinērijai pretoties nav iespējams!

Un tas ir jāsaprot!

Drīz mūsu „banderovieši” ies pie Brīvības pieminekļa (jo tas viņiem ir svarīgi), un to rādīs kaimiņzemju mediji, un trumpji atkal būs nevis mūsu, bet viņu rokās. 9. maijā mēs visi gānīsim pasākumus pie Uzvaras pieminekļa – to rādīs kaimiņzemju televīzijās un teiks, ka par spīti valdības nosodījumam īstie patrioti piemin varoņus (jo arī viņiem tas ir svarīgi).

Tad mēs aicināsim ierobežot lielās kaimiņzemes programmu pārraidīšanu un paši radīsim tādu pašu situāciju kā Ukrainā un Krimā, kur vienā vietā aizliedz ukraiņu medijus, otrā krievu, un beigās zaudētāji ir visi un viens otru ienīst. Tad mēs pāriesim uz apmācību skolās tikai vienā valodā  un atkārtosim to pašu kļūdu, ko pirms neilga laika apstiprinātā Ukrainas jaunā valdība, kuru mēs tik ļoti atbalstām (Starp citu, Ukrainas gadījums pierāda, cik valodas jautājums ir sensitīvs un aktuāls.)

Un tad, pēc vēlēšanām, kad politiķi nonāks pie varas, mēs labos krēslos iesēdināsim savus cilvēkus – gan draugus, gan sponsorus (kā Timošenko, tā Janukoviča, tā pašreizējās varas laikā). Un tad mēs aizliegsim vienu partiju, kas sadarbojas ar Krieviju, tad mēs atbalstīsim otru, kas aicina karot ar Putinu Maskavā... Un tad, un tad...

Ar ko šī situācija atšķiras no Ukrainas? Ar ko? Ja nu varbūt vienīgi ar to, ka te nav tik daudz, ko zagt, un neviens nebūs tik stulbs, lai, cenšoties noturēties pie varas, sāktu nogalināt desmitiem cilvēku.

Kad Krimā lasīju par dažādu esošo un bijušo Latvijas politiķu aicinājumiem pastiprināt Baltijas valstu aizsardzību, palielināt aizsardzības budžetu, lai novērstu potenciālos draudus nākotnē (jo tādi noteikti būs), man, atklāti sakot, sejā parādījās smaids. Triju Baltijas valstu gaisa telpu uzrauga nu jau 10 (?) ārvalstu iznīcinātāji... Beļbekas aviobāzē pilnā kaujas gatavībā atradās divreiz lielāks skaits iznīcinātāju, kurus „zaļie vīriņi” faktiski sagrāba dažu desmitu minūšu laikā... Vienkārši nobloķējot skrejceļu, daļa no kaujas tehnikas ir neitralizēta... Faktiski vienas dienas laikā 2 miljonu cilvēku apdzīvotā Krimas pussala tika neitralizēta... pat par spīti ukraiņu armijas klātbūtnei... Un viss...

Kā zināms, Latvijā dzīvo aptuveni tikpat liels skaits cilvēku kā Krimā, un mūsu valsts teritorija ir tikai divreiz lielāka... Es cienu mūsu armiju un ticu tai, un dod, Dievs, lai viņiem nenāktos piedzīvot to, ko pašlaik piedzīvo bāzēs bloķētie ukraiņu karavīri.

Taču ne jau par armijas glābšanu mums ir jādomā, bet par to, lai mēs paši nepārgrauztu rīkli viens otram.

Ir jāsaprot, ka sen jau ir jāaizmirst dalījums latviešos, krievos un citos. Pilsoņos un nepilsoņos. Savējos un „tajos tur”. Ja mēs gribam rādīt kādam piemēru, mums ir jāmācās ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām, un jācenšas tās labot. Mums ir jāsāk runāt vienam ar otru. Jārada un jārāda tas veiksmes stāsts, kura pašlaik mums vienkārši nav.

Pretējā gadījumā, arī turpmāk mēs Ukrainā (un ne tikai) dzīvojošajiem būsim pūstošajos rietumos dzīvojošie fašisti... Un ar šo - nenomazgājamās samazgu dušas - sajūtu būs jādzīvo arī turpmāk... A tik ļoti negribas!

Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...