Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Protams, naivi sagaidīt, ka Latvijā kāds politiķis uzņemsies atbildību par sabrukušajiem ceļiem. Taču, objektīvi raugoties, nozares sagraušanas sākums saskatāms 2003. gadā, kad tika likvidēts speciālais budžets „Valsts autoceļu fonds”, radot iespēju naudu piešķirt visam kam, tikai ne ceļu remontiem. Politiķi, kas ir tieši atbildīgi par fonda sagraušanu, ir tā laika premjerministrs un Jaunā laika līderis Einars Repše un viņa toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Būtu pārspīlēti apgalvot, ka līdz 2003. gadam ar ceļiem viss bija kārtībā, taču finansējuma modelis gan bija pietiekami stabils. Valsts autoceļu fondā nonāca iezīmētais akcīzes nodoklis par naftas produktiem, kā arī transportlīdzekļu nodoklis. No fonda vēl 2002. gadā 60 procentu ieņēmumu tika novirzīti ceļu remontiem, tāpat tika dotēti arī pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, galvenokārt lauku apvidū.

Jaunais laiks, 2002. gada beigās nonākot pie varas, iesāka pārveidot esošo kārtību, jo tā neesot bijusi īsti „caurspīdīga”. Tiesa, tā līdz galam netika padomāts, kas notiks pēc fonda likvidēšanas, kas būs tā vietā un kādas visam sastrādātajam būs sekas. Jau 2003. gada oktobrī, pieņemot valsts budžetu 2004. gadam, tika izdarīti grozījumi likumos „Par autoceļiem” un „Par transporta ikgadējo nodevu”, turpmāk visus iekasētos līdzekļus paredzot likt kopējā katlā.

Taču tā nu gluži nebija, ka jau toreiz neviens jaunlaicēnus nebrīdināja par sagaidāmajām sekām. Toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles piesardzību vai bijušā satiksmes ministra un bijušā premjera Viļa Krištopana sašutumu varēja norakstīt uz politisko konkurenci un skaudību par jaunlaicēnu hiperaktivitāti, taču ne E. Repše, ne V. Dombrovskis nevēlējās ieklausīties arī Latvijas Automoto biedrības, asociācijas Latvijas Auto, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Ceļinieku asociācijas un Latvijas Juristu biedrības kategoriskajā viedoklī par Valsts autoceļu fonda saglabāšanas nepieciešamību.

Toreizējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš Dienai 2003. gada 17. jūnijā skaidri apliecināja, ka speciālo budžetu likvidēšana nav mērķtiecīga. "Esošā situācija nodrošina prognozējamību ilgtermiņā. Autoceļiem var tērēt tik, cik ir ieņēmumu," uzsvēra V.Legzdiņš. Viņš arī noraidīja pārmetumus, ka fonda līdzekļu izlietojums nebūtu caurskatāms, jo katru mēnesi tiekot publicēti pārskati par līdzekļu izlietojumu, naudas tēriņus uzrauga speciāla padome.

Skeptiska bija pat Pasaules Bankas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ingūna Dobrāja, kas uzsvēra - pirms valstij nav skaidras nākotnes prioritātes un attīstības virzieni, jaunie valsts budžeta veidošanas principi drīzāk valdībai ļauj manipulēt ar izdevumiem un tikai palielina nestabilitātes sajūtu. "Redzu, kā tiek pieņemti ļoti būtiski lēmumi gandrīz vai vienas dienas laikā, taču netiek atbildēts, kā to izdarīs, kā tas darbosies. To nesaprotu," teica I.Dobrāja.

Savukārt V.Dombrovska skats nākotnē palika rožains, neskatoties ne uz ko. „Varu teikt, ka satiksmes ministrs Zīles kungs pārspīlē, sacīdams, ka būs kāda ārkārtīga krīze”, 02.08.2003. „Latvijas Avīzes” lasītājiem paziņoja toreizējais finanšu ministrs. Tagad V. Dombrovskis par šiem toreizējiem solījumiem nevēlas izteikties.

Tomēr krīze pienāca arī ceļu būves nozarē, un to veicināja paši politiķi, kam, pateicoties E. Repšes un V. Dombrovska gādībai, tagad bija brīvas rokas līdzekļu, kas tika iekasēti no akcīzes un transportlīdzekļu nodokļa, pārdalē. 1995.-2000.g. nozare saņēma 50% iekasēto nodokļu, 2002. gadā – 60%, 2008. gadā - 70%, bet 2009.-2013. gadā – vairs tikai 17-19% no autobraucēju samaksātā.

Protams, ka līdzekļu apsīkums nekavējoši atspoguļojās remontdarbu apjomā. Jau "reformas" sākumā Latvijas Ceļinieku asociācijas līderis Kārlis Kadiķis atzina, ka Autoceļu remonta deficīts ir sasniedzis 327 miljonus latu. Taču, raugoties no šodienas pozīcijām, tas tāds sīkums vien bija, jo patlaban šis deficīts tiek lēsts aptuveni 4,7 miljardu latu apjomā. Tāds, lūk, veiksmes stāsts.

Aizvadītajos desmit gados virkne politiķu diezgan regulāri ir pļāpājuši par nepieciešamību atjaunot Autoceļu fonda darbību, taču tālāk par vēlmēm gan netika. Kad 2012. gada 30.novembrī Latvijas Pašvaldību vadītāji premjeram V.Dombrovskim jautāja, vai tiks atjaunots Autoceļu fonds, valdības vadītājs paziņoja, ka viņš ir pret dažādu specializēto fondu veidošanu.

Gan V. Dombrovskis, gan finanšu ministrs Andris Vilks joprojām runā par „caurspīdīgumu”, kas esot pašreizējās finansēšanas sistēmas priekšrocība, un izliekas, ka brūkošie ceļi nav valsts, bet gan Satiksmes ministrijas problēma.

Savukārt A. Vilka vadītā Finanšu ministrija vēstulē Satiksmes ministrijai, izvērtējot tās ierosinājumu iezīmēt finansējumu, griež veco plati: „Uzskatām, ka šāda līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtība nav caurspīdīga. Iezīmējot konkrēto valsts budžeta līdzekļu apmēru no akcīzes nodokļa naftas produktiem novirzīšanu vienai nozarei – autoceļiem (Valsts autoceļu fondam), ierobežoto valsts finanšu resursu apstākļos tiek apdraudēta iespēja gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņā valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības.” Citiem vārdiem – tas traucēs mums ar ceļiem domāto naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Mulsinoši ir vienīgi tas, ka, iebilstot pret „iezīmētiem” nodokļiem ceļu nozarei, valdība tikko vienā mierā apstiprināja 3,6% iezīmētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu veselības aprūpei. Iespējams, ka šādas liekulības pamatā ir apstāklis, ka Veselības ministre Ingrīda Circene ir savējā - no Vienotības, savukārt ceļu nozari vada vismaz formāli bezpartijisks ministrs. 

Foto no liepajniekiem.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...