Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Protams, naivi sagaidīt, ka Latvijā kāds politiķis uzņemsies atbildību par sabrukušajiem ceļiem. Taču, objektīvi raugoties, nozares sagraušanas sākums saskatāms 2003. gadā, kad tika likvidēts speciālais budžets „Valsts autoceļu fonds”, radot iespēju naudu piešķirt visam kam, tikai ne ceļu remontiem. Politiķi, kas ir tieši atbildīgi par fonda sagraušanu, ir tā laika premjerministrs un Jaunā laika līderis Einars Repše un viņa toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Būtu pārspīlēti apgalvot, ka līdz 2003. gadam ar ceļiem viss bija kārtībā, taču finansējuma modelis gan bija pietiekami stabils. Valsts autoceļu fondā nonāca iezīmētais akcīzes nodoklis par naftas produktiem, kā arī transportlīdzekļu nodoklis. No fonda vēl 2002. gadā 60 procentu ieņēmumu tika novirzīti ceļu remontiem, tāpat tika dotēti arī pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, galvenokārt lauku apvidū.

Jaunais laiks, 2002. gada beigās nonākot pie varas, iesāka pārveidot esošo kārtību, jo tā neesot bijusi īsti „caurspīdīga”. Tiesa, tā līdz galam netika padomāts, kas notiks pēc fonda likvidēšanas, kas būs tā vietā un kādas visam sastrādātajam būs sekas. Jau 2003. gada oktobrī, pieņemot valsts budžetu 2004. gadam, tika izdarīti grozījumi likumos „Par autoceļiem” un „Par transporta ikgadējo nodevu”, turpmāk visus iekasētos līdzekļus paredzot likt kopējā katlā.

Taču tā nu gluži nebija, ka jau toreiz neviens jaunlaicēnus nebrīdināja par sagaidāmajām sekām. Toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles piesardzību vai bijušā satiksmes ministra un bijušā premjera Viļa Krištopana sašutumu varēja norakstīt uz politisko konkurenci un skaudību par jaunlaicēnu hiperaktivitāti, taču ne E. Repše, ne V. Dombrovskis nevēlējās ieklausīties arī Latvijas Automoto biedrības, asociācijas Latvijas Auto, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Ceļinieku asociācijas un Latvijas Juristu biedrības kategoriskajā viedoklī par Valsts autoceļu fonda saglabāšanas nepieciešamību.

Toreizējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš Dienai 2003. gada 17. jūnijā skaidri apliecināja, ka speciālo budžetu likvidēšana nav mērķtiecīga. "Esošā situācija nodrošina prognozējamību ilgtermiņā. Autoceļiem var tērēt tik, cik ir ieņēmumu," uzsvēra V.Legzdiņš. Viņš arī noraidīja pārmetumus, ka fonda līdzekļu izlietojums nebūtu caurskatāms, jo katru mēnesi tiekot publicēti pārskati par līdzekļu izlietojumu, naudas tēriņus uzrauga speciāla padome.

Skeptiska bija pat Pasaules Bankas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ingūna Dobrāja, kas uzsvēra - pirms valstij nav skaidras nākotnes prioritātes un attīstības virzieni, jaunie valsts budžeta veidošanas principi drīzāk valdībai ļauj manipulēt ar izdevumiem un tikai palielina nestabilitātes sajūtu. "Redzu, kā tiek pieņemti ļoti būtiski lēmumi gandrīz vai vienas dienas laikā, taču netiek atbildēts, kā to izdarīs, kā tas darbosies. To nesaprotu," teica I.Dobrāja.

Savukārt V.Dombrovska skats nākotnē palika rožains, neskatoties ne uz ko. „Varu teikt, ka satiksmes ministrs Zīles kungs pārspīlē, sacīdams, ka būs kāda ārkārtīga krīze”, 02.08.2003. „Latvijas Avīzes” lasītājiem paziņoja toreizējais finanšu ministrs. Tagad V. Dombrovskis par šiem toreizējiem solījumiem nevēlas izteikties.

Tomēr krīze pienāca arī ceļu būves nozarē, un to veicināja paši politiķi, kam, pateicoties E. Repšes un V. Dombrovska gādībai, tagad bija brīvas rokas līdzekļu, kas tika iekasēti no akcīzes un transportlīdzekļu nodokļa, pārdalē. 1995.-2000.g. nozare saņēma 50% iekasēto nodokļu, 2002. gadā – 60%, 2008. gadā - 70%, bet 2009.-2013. gadā – vairs tikai 17-19% no autobraucēju samaksātā.

Protams, ka līdzekļu apsīkums nekavējoši atspoguļojās remontdarbu apjomā. Jau "reformas" sākumā Latvijas Ceļinieku asociācijas līderis Kārlis Kadiķis atzina, ka Autoceļu remonta deficīts ir sasniedzis 327 miljonus latu. Taču, raugoties no šodienas pozīcijām, tas tāds sīkums vien bija, jo patlaban šis deficīts tiek lēsts aptuveni 4,7 miljardu latu apjomā. Tāds, lūk, veiksmes stāsts.

Aizvadītajos desmit gados virkne politiķu diezgan regulāri ir pļāpājuši par nepieciešamību atjaunot Autoceļu fonda darbību, taču tālāk par vēlmēm gan netika. Kad 2012. gada 30.novembrī Latvijas Pašvaldību vadītāji premjeram V.Dombrovskim jautāja, vai tiks atjaunots Autoceļu fonds, valdības vadītājs paziņoja, ka viņš ir pret dažādu specializēto fondu veidošanu.

Gan V. Dombrovskis, gan finanšu ministrs Andris Vilks joprojām runā par „caurspīdīgumu”, kas esot pašreizējās finansēšanas sistēmas priekšrocība, un izliekas, ka brūkošie ceļi nav valsts, bet gan Satiksmes ministrijas problēma.

Savukārt A. Vilka vadītā Finanšu ministrija vēstulē Satiksmes ministrijai, izvērtējot tās ierosinājumu iezīmēt finansējumu, griež veco plati: „Uzskatām, ka šāda līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtība nav caurspīdīga. Iezīmējot konkrēto valsts budžeta līdzekļu apmēru no akcīzes nodokļa naftas produktiem novirzīšanu vienai nozarei – autoceļiem (Valsts autoceļu fondam), ierobežoto valsts finanšu resursu apstākļos tiek apdraudēta iespēja gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņā valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības.” Citiem vārdiem – tas traucēs mums ar ceļiem domāto naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Mulsinoši ir vienīgi tas, ka, iebilstot pret „iezīmētiem” nodokļiem ceļu nozarei, valdība tikko vienā mierā apstiprināja 3,6% iezīmētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu veselības aprūpei. Iespējams, ka šādas liekulības pamatā ir apstāklis, ka Veselības ministre Ingrīda Circene ir savējā - no Vienotības, savukārt ceļu nozari vada vismaz formāli bezpartijisks ministrs. 

Foto no liepajniekiem.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...