Ar publikācijām par koruptīvo sistēmu VID tiek mērķtiecīgi un koordinēti grauta sabiedrības uzticība Latvijas valsts pārvaldei!
Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore10.03.2023.
Komentāri (113)
Iesaki rakstu: 
8.martā Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir publicēta intervija ar Gitu Plaudi, kas līdz 2019. gadam bija Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā.
Šodien, 8.martā, Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir publicēta intervija ar Gitu Plaudi, kas līdz 2019. gadam bija Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā.
Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju.
Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.
Tā izpildei kopš 2019. gada VID ir izveidota Iekšējās drošības pārvalde, kas ikdienā strādā ciešā sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un citām tiesībsargājošām institūcijām. Ja pirms tam, 2018. gadā, par korupcijas gadījumiem VID tika ierosināti 8 kriminālprocesi, tad VID Iekšējās drošības pārvaldes darba rezultātā 2019. gadā tie bija 23, 2020. gadā - 29, un 2021. gadā - 22, bet 2022. gadā - 16 kriminālprocesi.
Šādu rezultātu pamatā ir trīs elementi - rīcībspējīga un pilnvarām apveltīta Iekšējās drošības pārvalde, vērtību sistēmas iedzīvināšana, lai katram VID darbiniekam būtu skaidrs, ka koruptīvas darbības nav savienojamas ar darbu VID, un iekšējo procesu pārskatīšana un sakārtošana, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu (VID sniedz vairāk nekā 200 pakalpojumus. To sniegšanas standartus nosaka gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti), vienlaicīgi mazinot un novēršot korupcijas riskus.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
