Ar oligarhiem Šķēli un Šleseru saistītā „Ekodoktrīna” uz ES naudu var pretendēt vēlreiz
PIETIEK19.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar tā sauktajiem „vecajiem oligarhiem” Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītā atkritumu apsaimniekošanas firma Ekodoktrīna, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 9.augustā nolēma lauzt līgumu par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu, jau tuvākajās dienās varētu startēt jaunā konkursā par ES fondu naudas ieguvi. Noprotams, ka par spīti līdzšinējai sakāvei Ekodoktrīna atkal mēģinās ielikt kāju Rīgas un Stopiņu novada atkritumu apsaimniekošanas biznesa durvīs, piesakoties no jauna izsludinātajai ES finansējuma apguvei.
Pietiek pētītais liecina: kaut arī Ekodoktrīnai neizdevās īstenot iepriekš kopīgi ar Rīgas un Stopiņu pašvaldību uzņēmumu Getliņi Eko saplānoto „shēmu” jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvei, jo VARAM atklāja melus pieteikumā par finansējuma ieguvi, nekas pašlaik neliedz šim uzņēmumam atkal pieteikties Kohēzijas fonda apakšaktivitātē „Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība", kurā līdz 3.septembrim izsludināts atklāts konkurss un kurā jebkurš var pretendēt uz ES KF finansējumu.
Pietiek jau ziņoja, ka Edmunda Sprūdža (RP) vadītā VARAM 9.augustā beidzot tomēr izlēma apturēt Ekodoktrīnai iepriekš ar iepriekšējā ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) svētību atvēlēto ES fondu līdzfinansējumu 9 miljonus latu vērtā projekta īstenošanai jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecībai.
VARAM lēmums faktiski nozīmēja, ka Ekodoktrīna, kas ar dažādiem manevriem mēģināja piekļūt ES fondu līdzfinansējumam, lai Rīgas un Stopiņu pašvaldībai piederošajā uzņēmuma Getliņi Eko teritorijā uzceltu jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu un iegūtu monopolu atkritumu apsaimniekošanas biznesā, tobrīd ir cietusi sakāvi.
Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) lēmumu par naudas nepiešķiršanu Ekodoktrīnai plānoja pieņemt aizvadītītās nedēļas laikā. Piektdien CFLA lēmuma vēl nebija. Tiesa, CFLA rokās nav liela vara izlemt pretēji VARAM viedoklim, jo tā tikai formāli izmaksā naudu, kuru piešķīrusi atbildīgā iestāde, un pēc tam uzrauga, lai nauda tiktu izlietota atbilstoši noteikumiem.
Tomēr, kā liecina Pietiek noskaidrotais, „veco oligarhu” atkritumu firma nav gatava piekāpties un atzīt sakāvi. Jau tuvākajā laikā Ekodoktrīnai ir iespēja atkal pieteikties jaunam finansējumam, ko firma, visticamākais, arī izmantos.
Kā Pietiek informēja VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta, līdz 3.septembrim ES KF apakšaktivitātē „Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība" ir izsludināts atklāts konkurss, kurā jebkurš interesents var pretendēt uz KF finansējumu un iesniegt savu projektu iesniegumu atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām.
Ekodoktrīna uz no jauna izsludināto ES finansējumu var pretendēt, jo, ņemot vērā, ka firmai neizdevās iegūt būvatļauju rūpnīcas celtniecībai Getliņu izgāztuves teritorijā, kur tā slepenā izsolē par „sviestmaizes cenu” bija ieguvusi zemes nomas tiesības, firma, kā Pietiek jau ziņojis, iznomājusi zemi blakus Getliņiem. Līdz ar to tagad jau ar jaunu zemes nomas līgumu Ekodoktrīna var atkal pretendēt uz ievērojamo ES fonda naudas līdzfinansējumu.
Pietiek jau rakstījis, ka Ekodoktrīna līdz šim izmisīgi centās tikt pie nepilnus 9 miljonus latu vērtā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma un piedalīties Rīgas un Stopiņu novada izgāztuves apsaimniekotāja Getliņi Eko konkursā par atkritumu šķirošanu. Šī projekta īstenošana Rīgas un Stopiņu novada iedzīvotājiem varēja draudēt ar šīs firmas monopolu un augstajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Ar Ekodoktrīnas interešu lobiju tiek saistīts Šleseram draudzīgais Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš kopīgā sarakstā ar apvienību Saskaņas centrs gatavojas startēt nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
