Ar neizskaidrojami pilnām kabatām no valsts darba atvadījies arī Vējoņa kancelejas vadītājs Salnājs
PIETIEK10.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiālā informācija neliecina, ka nu jau bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas direktors, pirms tam Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, atvadoties no posteņa kancelejā, būtu saņēmis rekordlielas kompensācijas, tomēr viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija rāda, ka valsts darbu Salnājs pametis ar neizskaidrojami pilnām kabatām.
„Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 9487,11 euro apmērā (amata alga 1037,74 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 8103,46 euro, kompensācija par virsstundu darbu 345,91 euro),” – šāda ir oficiālā informācija, ko Valsts prezidenta kanceleja sniedz par Salnāja promejot saņemtajām kompensācijām.
Saskaņā ar šo oficiālo informāciju Salnāja saņemto kompensāciju kopsumma tātad bijusi 9487 eiro – gandrīz trīsreiz mazāk nekā Vējoņa „administratīvās pavadones”, kancelejas direktora vietnieces Egitas Kazekas saņemtie nepilnie 28 tūkstoši eiro. Taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda ainu, kas liek domāt, ka Salnājs par nodrošinājumu, valsts amatu atstājot, ir parūpējies citādā veidā.
Salnāja amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, kad viņš nekādas kompensācijas nesaņēma, rāda kopējo prezidenta kancelejā saņemto atalgojumu – 57 977 eiro jeb vidēji 4831 eiro mēnesī. Savukārt 2019. gadā viņš līdz 8. jūlijam, kad tika atlaists no kancelejas vadītāja posteņa, kopā atalgojumā saņēmis 42 524 eiro. Ja no šīs summas atskaitīt oficiālo kompensāciju, sanāk, ka vidēji mēnesī Salnājs saņēmis jau gandrīz 5100 eiro, - pusgada laikā par četriem tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Pietiek pagaidām nav izdevies Valsts prezidenta kancelejā noskaidrot, kādā formā un ar kādu oficiālo pamatojumu Salnājs ir ticis pie šī papildu atalgojuma.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
