Ar Meroni saistīta SIA arvien grib par 2,2 miljoniem pirkt "Radio SWH", bet nespēj sameklēt 207 eiro nodokļu nomaksai
Imants Liepiņš14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No trīsarpus tūkstošiem līdz divsimt septiņiem eiro — tādā amplitūdā svārstījies SIA Media Support nodokļu parāds šī gada sākumā. Tas ir īpaši amizanti tāpēc, ka tieši šī firma jau ilgstoši mēģina nopirkt AS Radio SWH akciju kontrolpaketi par 2,2 miljoniem eiro, kuru tai nav un nekad nav bijis.
Tā kā Radio SWH pieder vairāki radio kanāli un tā atbilst nacionālās nozīmes apraides kompānijai, uzņēmuma 80% kontrolpaketes pārdošanai bija jāprasa valsts atļauja. Uzzinot, ka aiz nodomātā pircēja SIA Media Support stāv “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzticības personas, valdība konsultējās ar visiem Latvijas specdienestiem un tādu atļauju nedeva.
Kā Pietiek jau informējis, ar Meroni saistīto personu grupa ar to nesamierinājās un vērsās administratīvajā tiesā, kur šī nebija tipiska tiesvedība: tiesneses Ilze Amona, Kristīne Kalvāne un Valda Zommere, uzklausot lietas dalībniekus, netipiskā kārtā vērsās pēc rakstiska padoma Satversmes tiesā, kur to pēc būtības nesaņēma, tad ilgi un rūpīgi rakstīja spriedumu un visbeidzot to pasludināja tikai pirms nedēļas.
Spriedums bija R. Meroni un viņa vēlmju izpildītājiem nepatīkams: “Noraidīt SIA Media Support pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA Media Support iegūt izšķirošu ietekmi AS Radio SWH. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.”
Lai gan mediju īpašnieku un patiesā labuma guvēju jautājumi kopš 2014. gada, kad Krimas aneksiju un iebrukumu Donbasā pavadīja vēl neredzēti Kremļa propagandas uzplūdi visā pasaulē, tiek uzskatīti par ārkārtīgi būtiskiem, šajā gadījumā tiesvedība par Radio SWH īpašniekiem bija slēgta publikai un žurnālistiem, pie kam visus materiālus šajā lietā noslepenojusi bija tieši valsts.
No sprieduma publiskās daļas var uzzināt tikai to, ka Media Support pārstāvēja advokāts Oskars Jonāns no advokātu biroja Spilbridge — viņš juridisko palīdzību sniedzis arī pašam Meroni reizēs, kad pēdējais ticis pratināts Rīgas apgabaltiesā. Šoreiz tiesā piedalījies arī viens Valsts drošības dienesta pārstāvis un divi Satversmes aizsardzības biroja darbinieki, taču slēgtās sēdes dēļ nav zināms, kādus faktus viņi tiesai pauduši.
Lursoft dati rāda, ka Media Support vienīgais valdes loceklis ir R. Meroni “vietnieks zemes virsū” Aivars S. Gobiņš, kurš ir padomes vai valdes loceklis vēl 24 R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā. Kā Media Support patiesā labuma guvēja deklarēta R. Meroni grāmatvede Urzula Haranda, kura līdzīgā statusā ir vēl daudzos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā.
Tikmēr Media Support solījumi nopirkt četras piektdaļas no Radio SWH statūtkapitāla par, cik zināms, 2,2 miljoniem eiro šķiet dīvaini saistībā ar šīs firmiņas finansu datiem: 2020. gada sākumā, kad Ventspils brīvostas pārvaldei mērķētās ASV sankcijas faktiski trāpīja R. Meroni interešu sfērā esošajiem uzņēmumiem, Media Support nodokļu parādi pārsniedza 5000 eiro. Arī šobrīd firmai ir grūtības nomaksāt 207 eiro nodokļu parādu, kāds fiksēts uz 7. aprīli (jaunāki dati publiski nav pieejami).
Firmas gada pārskatā par 2018. gadu norādīts, ka uzņēmums esot ņēmis aizdevumu 2,2 miljonu eiro apmērā akciju iegādei no kādas vārdā neminētas juridiskas personas, un aizdevēja nosaukums nav atklāts līdz pat šim laikam. Aizņēmuma atmaksas termiņš esot 2028. gada jūnijs.
Media Support biznesa rādītāji liecina, ka šādu aizdevumu tā atdot nevar — piemēram, 2018. gadā firmai apgrozījums bija 647 000 eiro, bet zaudējumi — 28 000 eiro. Nodokļos tā gadā samaksā no 83 līdz 102 tūkstošiem eiro, kas vispārējā mediju ainavā Latvijā to pēc ekonomiskās jaudas ierindotu kaut kur starp Ludzas Zemi un Talsu Vēstīm.
Līdz ar to kā Radio SWH patiesie labuma guvēji joprojām reģistrēti Igaunijā dzīvojošā Tatjana Tolstaja (viņa gribēja pārdot 80% akciju, kuras iepriekš atpirka no Īrijas mediju holdinga, kas daudzus gadus iepriekš savukārt bija iegādājies kontrolpaketi no radio izveidotāja — komponista Zigmara Liepiņa, tam tolaik pārejot operas vadītāja amatā), kā arī labuma guvējos redzami radio ilggadējie vadītāji, mazākuma akcionāri Jānis Šipkēvics un Filips Rubenis. Valdē un padomē strādā divi Latvijas un divi Igaunijas pilsoņi, bet nav redzama neviena tradicionāli ar R. Meroni saistīta persona.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
