Ar ko varētu būt izskaidrojama Kaimiņa kunga tusiņsimpātiju maiņa?
Pietiek lasītājs01.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās man pagadījās gana jautra lasāmviela – slavenais politiķis, politologs un domātājs Artuss Kaimiņš, izmantojot sava „aizgādņa” Rūdolfa Meroni „ziņu” portālu BNN, gari un plaši bija aprakstījis, ko tik visu viņš domā par KPV LV – jau otro partiju, no kuras viņam nācies atvadīties.
Šajā „analīzē” jautrs bija gandrīz viss, taču manu uzmanību pievērsa tās rindkopas, kurās politiķis pievēršas savas nu jau gandrīz bijušās partijas (jo no tās Saeimas frakcijas viņš jau ir izslēgts, bet no pašas partijas vēl nav) pārstāvim – ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un viņa padomniekam, advokātam Pāvelam Rebenokam.
„Tur ir cilvēki, kas staigā ar pulksteņiem 20–30 tūkstošu eiro vērtībā. Piemēram, Ralfa Nemiro gadījumā, manuprāt, viņš strādā sava padomnieka Pāvela Rebenoka labā, nevis otrādi. Rebenoks, cik zināms, varētu būt labs draugs Šleseram. (..) Tāpat Rebenoka bīdīšana uz Latvenergo valdi parāda, ka ministram nav nekādu morālo rāmju,” – tā politiķis apraksta gan savus novērojumus, gan politiskos secinājumus.
Tas viss tā varētu būt, varētu nebūt, taču atļaušos padalīties ar lasītājiem pats savos novērojumos. Kaut kā tā ir sanācis, ka pēdējos pāris gados man veselas trīs reizes ir sanācis sabiedriskās ēdināšanas un jo īpaši dzirdināšanas iestādēs atrasties cieši blakus tam pašam runīgajam un skarbiem vārdiem pārpilnajam politiķim.
It kā tā nebūtu nekāda īpašā lieta, - droši vien grūtāk būtu atrast cilvēku, kas kādā dzirdināšanas iestādē nebūtu manījis puspālī, pālī vai visaptverošā pālī esošo „valstij jāsāk ar sevi” politiķi. Taču interesanti šo te tagadējo paziņojumu sakarā varētu būt – kādā kompānijā politiķis manā acu priekšā pielika bieti.
Varbūt sakritība, varbūt ne, bet divās no šīm trim reizēm artuskungs omulīgi un jauki relaksējās kā reiz Rebenoka kunga kompānijā, - un bija acīmredzams, ka viņam nav nekādu iebildumu ne pret ministra padomnieku, ne pret sava rēķina nomaksāšanu. Tieši pretēji – nebija nekādu šaubu, ka politiķa kungs ir pagodināts un līksms.
Tad nu jautājums – interesanti, kas aizvadītajā laikā ir noticis ar Kaimiņa kungu? Vai šai te simpātiju maiņai varētu būt sakars ar Kaimiņa kunga faktisko pārvākšanos uz bordānpartiju? Bet varbūt kaut kas daudz primitīvāks – piemēram, slavenais politiķis nespēja bez skaudības noskatīties uz advokāta pulksteņiem? Vai varbūt viss kopā?
Ak, jā, un bildīte arī aizķērusies no viena no šiem pasākumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
