Iesaki rakstu: 
Apritējis vairāk nekā gads, kopš Ķekavas novada grožus savās rokās tur Vidzemes partijas pārstāvis, novada domes priekšsēdētājs Valts Variks un trīs viņa vietnieki - cienījamā vecumā esošais Juris Krūmiņš (Reģionu alianse), apsviedīgais uzņēmējs un populists Igoris Malinauskas (Sadarbība) un visgudrākais no visiem - shēmotājs un mahinators Andis Adats (Zemnieku savienība).
Iepriekšējais - Roberta Jurķa (Vienotība) vadītais sasaukums tagad bieži kritizēts dažādu finansiālu pārkāpumu sakarā. Bet vai šis sasaukums ir labāks, ja neņem vērā pat to, ka novadnieku sajūta, dzīvojot Ķekavā, ir kā pie norauta stopkrāna? Ar ko tagadējā vara ir labāka?
Vidzemes partija savā priekšvēlēšanu programmā solīja ievērot labu pārvaldību. Pirmais solījums: "Politiķi neiejaucas pašvaldības ikdienas darbā. Nav pieļaujama varas ļaunprātīga izmantošana." Vai kaut formāli šis solījums ir pildīts?
No 17 deputātiem patlaban 7 deputāti sēž uz vairākiem krēsliem pašvaldībā. Pēc 2013.gada 1.jūnija pašvaldību velēšanām amatus ieguvuši 3 valdošās koalīcijas deputāti: 1. Vēsma Ozoliņa (Vidzemes partija) - Ķekavas Kultūras centra direktore; 2. Aigars Vītols (Vidzemes partija) - Ķekavas novada Sporta aģentūras tehniskais direktors; 3. Linda Danileviča (Sadarbība) - Ķekavas ambulances juriste.
Ar to gan valdošās koalīcijas partiju intereses neaprobežojas. Partijas daudz ko sasolījušas iedzīvotājiem, taču atsevišķās partijās solījumi acīmredzot ir tikuši doti arī sarakstu kandidātiem.
Partiju sarakstu kandidāti, kuri pēc 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām ir ieguvuši amatus Ķekavas novada pašvaldības iestādēs:
Vidzemes partija 1.Vēsma Ozoliņa - saņēma paaugstinājumu amatā, kļūstot par Ķekavas Kultūras centra direktori; 2. Aigars Vītols - iekārtojās Sporta aģentūrā par tehnisko direktoru; 3. Juris Milts - valdes priekšsēdētājs nepilnu gadu Baložu Komunālajā saimniecībā; 4. Aigars Evardsons - valdes loceklis Baložu Komunālajā saimniecībā; 5. Jānis Vaivods - pašvaldības izpilddirektora palīgs, pamazām aprod ar situāciju, lai izdevīgā brīdī ieņemtu pašreizējā izpilddirektora Aivara Liškovska amatu; 6. Alise Patmalniece - pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, Jāņa Vaivoda krustmeita.
Zemnieku savienība 1.Ilze Reinholce - Baložu Kultūras centra direktore; 2.Haralds Ozoliņš - projektu vadītājs Baložu Komunālajā saimniecībā; 3.Ilmārs Brālis - valdes loceklis Baložu Komunālajā saimniecībā; 4.Rimants Krūmiņš - ārpakalpojuma jurists, pašvaldības pārstāvis tiesās.
Sadarbība 1.Deputāte Linda Danileviča - juriste, Ķekavas ambulance. Jocīgi - godkārīgais Igoris Malinauskas ir samierinājies ar vienu štata vietu partijas biedriem.
Ja kaut kas ir palaists garām, tad papildiniet sarakstu. Iespējams, ka tas ir vēl garāks. Visu labu!
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
