Ar ko skaidrojams gandrīz četrkāršais „Augstsprieguma tīkla” tarifu palielinājums?
Pietiek lasītājs24.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domāju, ka daudzi jau ir pamanījuši ziņu par AS „Augstsprieguma tīkls” plāni gandrīz četrkārši palielināt savus tarifus. Taču atklāts ir jautājums – ar ko skaidrojama un ar ko pamatota šī vēlme?
Oficiālā informācija ir šāda: „Akciju sabiedrība ''Augstsprieguma tīkls'', reģistrācijas numurs 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Latvija, 2022.gada 15.oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kas ir aprēķināts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022.gada 29.augusta lēmumu Nr.1/18 apstiprināto ''Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku''.
|
Sabiedriskā pakalpojuma veids |
Spēkā esošais tarifs (bez PVN)* |
Piedāvātais tarifs (bez PVN) |
Tarifa palielinājums/ samazinājums (%). |
|
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projekts lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai |
|||
|
1. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas: - Elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00174 9.046 |
0.00741 13.288 |
326% 47% |
|
2. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes: - elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00200 10.068 |
0.00891 15.115 |
347% 50% |
|
3. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē: - elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00230 11.013 |
0.01119 16.608 |
387% 51% |
|
4.Jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem, EUR/kW/gadā |
0.90846 |
0.81302 |
-11% |
*Apstiprināti ar SPRK padomes 26.11.2020. lēmumu Nr.153
Piedāvātie tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar:
- Ar SPRK padomes 2020.gada 26.novembra lēmuma Nr.153 ''Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem'' 1.punktu noteikts regulatīvais periods no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim, secīgi sagatavots elektroenerģijas pārvades tarifu projekts nākošajam regulatīvajam periodam;
- Būtisko elektroenerģijas cenas kāpumu biržā, kas patlaban ir vidēji 6 reizes augstāka nekā pašreiz spēkā esošajā tarifā plānotā, kā rezultātā kritiski pieaug elektroenerģijas pārvades zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas, kā arī inflācijas radītais plānotais izmaksu pieaugums.
Iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu lietotāji var AS ''Augstsprieguma tīkls'' (Dārzciema iela 86, Rīga), kurā lietotājs var iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par tarifu projektu, no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 8.00 līdz 15.30, iepriekš sazinoties ar Māru Gravu, tālr.29 427 061 vai AS ''Augstsprieguma tīkls''; mājas lapā http://www.ast.lv
Priekšlikumus un ieteikumus par tarifu projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt AS ''Augstsprieguma tīkls'' Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (e-pasts: [email protected], tālr.67725309), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Ūnijas ielā 45, faksa Nr.67097277, e-pasta adrese: [email protected] 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.”
Būtu jauki šai sakarā saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādēļ līdz šim Latvijā nav izveidoti savienojumi un ceļi uz Eiropas reģioniem, kur ir lētāka enerģija, bet ir izveidoti vairāki iekšzemes aktīvi (330kV līnijas), kam nav pielietojuma bez savienojumiem uz ārpusi?
2. Vai iekšzemes jaudu plūsmu mēs nevarējām nosegt bez jauno elektrolīniju izbūves?
3. Kāda ir šo jauno iekšzemes aktīvu ietekme jaunajā tarifā?
4. Kura „Augstsprieguma tīkla” ikdienas izmaksu komponente ir pieaugusi tik būtiski (> 300%)?
5. Vai pašreiz tam ir piemērotākais laiks?
Te būs vietā atgādināt manu Korupcijas novēršanas un apkarošana birojam pirms četriem gadiem nosūtīto iesniegumu:
„Saistīti ar aktuālajiem notikumiem (Norvik "Winergy", LB saistīti ar uzņēmuma AST investīcijām - Kurzemes loks ) lūdzu Jūs pievērst uzmanību šādai faktu kopsakarībai.
Mūsu valsts infrastruktūras uzņēmums (http://www.ast.lv) īsteno investīciju plānu – 330kV elektrolīnijas izbūvi no Grobiņas uz Ventspili (jau uzbūvēts) un no Ventspils uz Rīgu (šis posms vēl nav, tādēļ ir iespējamas korekcijas). Ļoti dārgs iekšzemes projekts.
Šis projekts kalpos vienīgi mērķim, ja iekārtu īpašnieki saražos lielu enerģijas daudzumu Ventspils tuvumā (projekts - "Winergy"), enerģijas transportēšanai uz vietām, kur to var patērēt. + Vai neliels uzlabojums Ventspils elektroapgādes drošībai, ko nevar pamatot ar patēriņa slodžu rādītājiem.
Atbilstoši mūsu likumdošanai – jauns energoobjekts (tā īpašnieks) izbūvē (investē izbūvē) visā papildus nepieciešamajā infrastruktūrā – elektrolīniju izbūvē, bet šoreiz tas nenotiek, jo šajā projektā minētās investīcijas veic mūsu valstij piederošs uzņēmums (AST) – tātad mēs visi.
Pašreizējā infrastruktūras caurlaides spēja ir pietiekama visām jaudas vajadzībām, bet savienojumiem ar mūsu kaimiņvalstīm kalpo esošie 330 kV savienojumi Lietuva – Grobiņa – Brocēni – Rīga utt, redzams AST mājaslapā).
Papildu informācija, cita aktuālā tēma (OIK): loģenerācijas būtība ir => saražot siltumu un papildus produktu elektroenerģiju – ne tikai to, kas paliek pāri, ko pārdot tīklā tikai tik, cik paliek pāri. Mums tā nenotiek – mēs apmaksājam visu saražoto elektroenerģiju (atļaujam elektroenerģiju nopirkt pašu uzņēmumu vajadzībām)un nenovērtējam vai saražotais siltums ir lietderīgs.
P.S. Cerība – varbūt, ka nav tik traki, kā man šķiet.”
Komentāri, tā sacīt, ir lieki… KNAB nepakustināja ne pirkstu, un te nu mēs esam.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
