Ar ko skaidrojams gandrīz četrkāršais „Augstsprieguma tīkla” tarifu palielinājums?
Pietiek lasītājs24.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domāju, ka daudzi jau ir pamanījuši ziņu par AS „Augstsprieguma tīkls” plāni gandrīz četrkārši palielināt savus tarifus. Taču atklāts ir jautājums – ar ko skaidrojama un ar ko pamatota šī vēlme?
Oficiālā informācija ir šāda: „Akciju sabiedrība ''Augstsprieguma tīkls'', reģistrācijas numurs 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Latvija, 2022.gada 15.oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kas ir aprēķināts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022.gada 29.augusta lēmumu Nr.1/18 apstiprināto ''Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku''.
|
Sabiedriskā pakalpojuma veids |
Spēkā esošais tarifs (bez PVN)* |
Piedāvātais tarifs (bez PVN) |
Tarifa palielinājums/ samazinājums (%). |
|
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projekts lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai |
|||
|
1. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas: - Elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00174 9.046 |
0.00741 13.288 |
326% 47% |
|
2. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes: - elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00200 10.068 |
0.00891 15.115 |
347% 50% |
|
3. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē: - elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00230 11.013 |
0.01119 16.608 |
387% 51% |
|
4.Jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem, EUR/kW/gadā |
0.90846 |
0.81302 |
-11% |
*Apstiprināti ar SPRK padomes 26.11.2020. lēmumu Nr.153
Piedāvātie tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar:
- Ar SPRK padomes 2020.gada 26.novembra lēmuma Nr.153 ''Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem'' 1.punktu noteikts regulatīvais periods no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim, secīgi sagatavots elektroenerģijas pārvades tarifu projekts nākošajam regulatīvajam periodam;
- Būtisko elektroenerģijas cenas kāpumu biržā, kas patlaban ir vidēji 6 reizes augstāka nekā pašreiz spēkā esošajā tarifā plānotā, kā rezultātā kritiski pieaug elektroenerģijas pārvades zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas, kā arī inflācijas radītais plānotais izmaksu pieaugums.
Iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu lietotāji var AS ''Augstsprieguma tīkls'' (Dārzciema iela 86, Rīga), kurā lietotājs var iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par tarifu projektu, no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 8.00 līdz 15.30, iepriekš sazinoties ar Māru Gravu, tālr.29 427 061 vai AS ''Augstsprieguma tīkls''; mājas lapā http://www.ast.lv
Priekšlikumus un ieteikumus par tarifu projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt AS ''Augstsprieguma tīkls'' Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (e-pasts: [email protected], tālr.67725309), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Ūnijas ielā 45, faksa Nr.67097277, e-pasta adrese: [email protected] 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.”
Būtu jauki šai sakarā saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādēļ līdz šim Latvijā nav izveidoti savienojumi un ceļi uz Eiropas reģioniem, kur ir lētāka enerģija, bet ir izveidoti vairāki iekšzemes aktīvi (330kV līnijas), kam nav pielietojuma bez savienojumiem uz ārpusi?
2. Vai iekšzemes jaudu plūsmu mēs nevarējām nosegt bez jauno elektrolīniju izbūves?
3. Kāda ir šo jauno iekšzemes aktīvu ietekme jaunajā tarifā?
4. Kura „Augstsprieguma tīkla” ikdienas izmaksu komponente ir pieaugusi tik būtiski (> 300%)?
5. Vai pašreiz tam ir piemērotākais laiks?
Te būs vietā atgādināt manu Korupcijas novēršanas un apkarošana birojam pirms četriem gadiem nosūtīto iesniegumu:
„Saistīti ar aktuālajiem notikumiem (Norvik "Winergy", LB saistīti ar uzņēmuma AST investīcijām - Kurzemes loks ) lūdzu Jūs pievērst uzmanību šādai faktu kopsakarībai.
Mūsu valsts infrastruktūras uzņēmums (http://www.ast.lv) īsteno investīciju plānu – 330kV elektrolīnijas izbūvi no Grobiņas uz Ventspili (jau uzbūvēts) un no Ventspils uz Rīgu (šis posms vēl nav, tādēļ ir iespējamas korekcijas). Ļoti dārgs iekšzemes projekts.
Šis projekts kalpos vienīgi mērķim, ja iekārtu īpašnieki saražos lielu enerģijas daudzumu Ventspils tuvumā (projekts - "Winergy"), enerģijas transportēšanai uz vietām, kur to var patērēt. + Vai neliels uzlabojums Ventspils elektroapgādes drošībai, ko nevar pamatot ar patēriņa slodžu rādītājiem.
Atbilstoši mūsu likumdošanai – jauns energoobjekts (tā īpašnieks) izbūvē (investē izbūvē) visā papildus nepieciešamajā infrastruktūrā – elektrolīniju izbūvē, bet šoreiz tas nenotiek, jo šajā projektā minētās investīcijas veic mūsu valstij piederošs uzņēmums (AST) – tātad mēs visi.
Pašreizējā infrastruktūras caurlaides spēja ir pietiekama visām jaudas vajadzībām, bet savienojumiem ar mūsu kaimiņvalstīm kalpo esošie 330 kV savienojumi Lietuva – Grobiņa – Brocēni – Rīga utt, redzams AST mājaslapā).
Papildu informācija, cita aktuālā tēma (OIK): loģenerācijas būtība ir => saražot siltumu un papildus produktu elektroenerģiju – ne tikai to, kas paliek pāri, ko pārdot tīklā tikai tik, cik paliek pāri. Mums tā nenotiek – mēs apmaksājam visu saražoto elektroenerģiju (atļaujam elektroenerģiju nopirkt pašu uzņēmumu vajadzībām)un nenovērtējam vai saražotais siltums ir lietderīgs.
P.S. Cerība – varbūt, ka nav tik traki, kā man šķiet.”
Komentāri, tā sacīt, ir lieki… KNAB nepakustināja ne pirkstu, un te nu mēs esam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
