Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, ka daudzi jau ir pamanījuši ziņu par AS „Augstsprieguma tīkls” plāni gandrīz četrkārši palielināt savus tarifus. Taču atklāts ir jautājums – ar ko skaidrojama un ar ko pamatota šī vēlme?

Oficiālā informācija ir šāda: „Akciju sabiedrība ''Augstsprieguma tīkls'', reģistrācijas numurs 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Latvija, 2022.gada 15.oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kas ir aprēķināts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022.gada 29.augusta lēmumu Nr.1/18 apstiprināto ''Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku''.

Sabiedriskā pakalpojuma veids

Spēkā esošais tarifs

(bez PVN)*

Piedāvātais tarifs

(bez PVN)

Tarifa palielinājums/ samazinājums (%).

Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projekts lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai

1. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas:

- Elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh)

- maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā)

0.00174

9.046

0.00741

13.288

326%

47%

2. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes:

- elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh)

- maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā)

0.00200

10.068

0.00891

15.115

347%

50%

3. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē:

- elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh)

- maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā)

0.00230

11.013

0.01119

16.608

387%

51%

4.Jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem, EUR/kW/gadā

0.90846

0.81302

-11%

*Apstiprināti ar SPRK padomes 26.11.2020. lēmumu Nr.153

Piedāvātie tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar:

- Ar SPRK padomes 2020.gada 26.novembra lēmuma Nr.153 ''Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem'' 1.punktu noteikts regulatīvais periods no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim, secīgi sagatavots elektroenerģijas pārvades tarifu projekts nākošajam regulatīvajam periodam;

- Būtisko elektroenerģijas cenas kāpumu biržā, kas patlaban ir vidēji 6 reizes augstāka nekā pašreiz spēkā esošajā tarifā plānotā, kā rezultātā kritiski pieaug elektroenerģijas pārvades zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas, kā arī inflācijas radītais plānotais izmaksu pieaugums.

Iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu lietotāji var AS ''Augstsprieguma tīkls'' (Dārzciema iela 86, Rīga), kurā lietotājs var iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par tarifu projektu, no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 8.00 līdz 15.30, iepriekš sazinoties ar Māru Gravu, tālr.29 427 061 vai AS ''Augstsprieguma tīkls''; mājas lapā http://www.ast.lv

Priekšlikumus un ieteikumus par tarifu projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt AS ''Augstsprieguma tīkls'' Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (e-pasts: [email protected], tālr.67725309), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Ūnijas ielā 45, faksa Nr.67097277, e-pasta adrese: [email protected] 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.”

Būtu jauki šai sakarā saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ līdz šim Latvijā nav izveidoti savienojumi un ceļi uz Eiropas reģioniem, kur ir lētāka enerģija, bet ir izveidoti vairāki iekšzemes aktīvi (330kV līnijas), kam nav pielietojuma bez savienojumiem uz ārpusi?

2. Vai iekšzemes jaudu plūsmu mēs nevarējām nosegt bez jauno elektrolīniju izbūves? 

3. Kāda ir šo jauno iekšzemes aktīvu ietekme jaunajā tarifā? 

4. Kura „Augstsprieguma tīkla” ikdienas izmaksu komponente ir pieaugusi tik būtiski (> 300%)?

5. Vai pašreiz tam ir piemērotākais laiks?  

Te būs vietā atgādināt manu Korupcijas novēršanas un apkarošana birojam pirms četriem gadiem nosūtīto iesniegumu:

„Saistīti ar aktuālajiem notikumiem (Norvik "Winergy", LB saistīti ar uzņēmuma AST investīcijām - Kurzemes loks ) lūdzu Jūs pievērst uzmanību šādai faktu kopsakarībai.

Mūsu valsts infrastruktūras uzņēmums (http://www.ast.lv)  īsteno investīciju plānu – 330kV elektrolīnijas izbūvi no Grobiņas uz Ventspili (jau uzbūvēts) un no Ventspils uz Rīgu (šis posms vēl nav, tādēļ ir iespējamas korekcijas). Ļoti dārgs iekšzemes projekts.

Šis projekts kalpos vienīgi mērķim, ja iekārtu īpašnieki saražos lielu enerģijas daudzumu Ventspils tuvumā (projekts - "Winergy"), enerģijas transportēšanai uz vietām, kur to var patērēt. + Vai neliels uzlabojums Ventspils elektroapgādes drošībai, ko nevar pamatot ar patēriņa slodžu rādītājiem.

Atbilstoši mūsu likumdošanai – jauns energoobjekts (tā īpašnieks) izbūvē (investē izbūvē) visā papildus nepieciešamajā infrastruktūrā – elektrolīniju izbūvē, bet šoreiz tas nenotiek, jo šajā projektā minētās investīcijas veic mūsu valstij piederošs uzņēmums (AST) – tātad mēs visi.

Pašreizējā infrastruktūras caurlaides spēja ir pietiekama visām jaudas vajadzībām, bet savienojumiem ar mūsu kaimiņvalstīm kalpo esošie 330 kV savienojumi Lietuva – Grobiņa – Brocēni – Rīga utt, redzams AST mājaslapā).

Papildu informācija, cita aktuālā tēma (OIK): loģenerācijas būtība ir => saražot siltumu un papildus produktu elektroenerģiju – ne tikai to, kas paliek pāri, ko pārdot tīklā tikai tik, cik paliek pāri. Mums tā nenotiek – mēs apmaksājam visu saražoto elektroenerģiju (atļaujam elektroenerģiju nopirkt pašu uzņēmumu vajadzībām)un nenovērtējam vai saražotais siltums ir lietderīgs.

P.S. Cerība – varbūt, ka nav tik traki, kā man šķiet.”

Komentāri, tā sacīt, ir lieki… KNAB nepakustināja ne pirkstu, un te nu mēs esam.

Novērtē šo rakstu:

212
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi