Iesaki rakstu: 
Bijušā Šķēles runas vīra, politehnologa Jurģa Liepnieka liecības digitālās TV krimināllietā atklāj, kā valstī kārtotas lielas lietas.
Kāpēc Šķēle izspruka
Ar ekspremjeru, apvienības Par labu Latviju (PLL) līderi Andri Šķēli savulaik cieši saistītā Jurģa Liepnieka liecības ir viena no retajām reizēm, kad Šķēles „shēmai” tik tuvu stāvoša persona izmeklētājiem atklājusi vērienīgās, tā sauktās digitālgeitas aizkulises. Tomēr ar mūsu šodien publiskojamajām Liepnieka liecībām bija par maz, lai jau pašlaik uz apsūdzēto solu digitālās TV lietā nosēdinātu arī ekspremjeru.
Šoruden sniedzot liecības digitālās TV krimināllietā Rīgas apgabaltiesā, Šķēle, ņemot vērā Liepnieka liecības, izvēlējās stratēģiju atzīt, ka interesējies par digitālgeitas mātes, britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd. (KML) iegādi un gribējis nopirkt vismaz 50%, taču tas neesot izdevies. Līdz ar to Šķēle mazgā rokas nevainībā, kamēr vairāki ar viņu tieši saistīti cilvēki jau kopš 2007.gada rudens vada laiku uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā.
Cita augsta amatpersona, kuras vārda saistību ar desmitiem miljonus vērto digitālās TV lietu atklāj Liepnieka liecības, ir ekspremjers, bijušais satiksmes ministrs Vilis Krištopans (Latvijas ceļš). Tieši viņš, vēl pirms Latvija uzzināja, kas ir Kempmayer, bija pazīstams ar šīs britu pastkastītes firmas pārstāvi, īru Toniju Flanaganu.
Krištopans jebkādu sava vārdā saistīšanu ar digitālgeitu līdz šim kategoriski noliedzis. Allaž, kad mediji viņa vārdu piesaukuši ar digitālās TV afēru, viņš draudējis ar tiesvedību par cieņas un goda aizskaršanu.
Savukārt pēc satura Liepnieka liecības digitālās TV krimināllietā atklāj Šķēles līdzdalību ar Kempmayer rokām īstenotājā digitālās TV afērā.
Spilgtākās liecības
„ Devos pie Šķēles un atstāstīju viņam Ēķa piedāvājumus. Šķēlem bija divi iebildumi. Pirmais – viņš tolaik ne visai ieredzēja Krištopanu kā savu nosacīto ideju pretinieku politikā. Otrais Šķēles iebildums bija pret viņam Ēķa atvēlētajiem 30 procentiem. Viņš – Šķēle vispār šo lietu neapspriedīšot, ja viņam nebūs vismaz 50% no šā uzņēmuma. Par šādu Šķēles nostāju informēju Ēķi, un Ēķis teica – labi, dosim Šķēlem 50 procentus [no Kempmayer daļām].”
„Šeit ir jāsaprot arī tas, ka juridiski pēc dokumentiem bija sakārtots tā, ka Kempmayer īpašnieki ir ofšoru kompānijas. Fizisku personu vārdi jau reģistros neparādās. Konkrēta fiziskā persona savas īpašuma tiesības ieguva caur trastiem, kuri ir šo ofšoru labuma guvēji.”
„Kā jau teicu, mana tikšanās ar Flanaganu tika rosinātā tādā kontekstā, ka, lai Šķēle, iesaistīdamies šajā digitālās televīzijas projektā, justos drošāk, viņam tiek piedāvāti 50 procenti Kempmayer daļu, un kā zināms garants tam, ka tas tā arī notiks, vispirms šos 50 procentus iegūtu es.
Flanagans man šajā sakarā nekādus jautājumus neuzdeva. Es domāju, ka viņam Ēķis vai Krištopans, visticamāk, Ēķis bija iepriekš piezvanījis un pateicis lietas būtību, ka es pārstāvu Latvijā ļoti ietekmīgu politikā un biznesā cilvēku, proti, Šķēli, ka šajā sakarā es tieku iekļauts Kempmayer dalībniekos.”
„Devos pie Ēķa un mēģināju tikt skaidrībā, ko tas viss nozīmē. Ēķis man paskaidroja, ka tas vēl neesot pēdējais KML īpašnieku sadalījums, ka noruna, ka Šķēlem paliek 50 procenti no KML, joprojām ir spēkā, ka 25% procentus [caur Gērnsijā reģistrēto Ratcliff] viņš Šķēlem jau ir nodevis, bet iedot vēl atlikušos 25 procentus patreiz ir problēmas, par to, Ēķis teica, viņam esot jārunā vēl ar citiem partneriem.”
„Pazīstot Šķēli ilgus gadus, es nedomāju un man nekas iepriekš nav liecinājis par to, ka saistībā ar šo kompāniju jebkur, pat pašā tālākajā tās reģistru un citu dokumentu galā, būtu atrodams Andra Šķēles kā fiziskas personas vārds.”
„Konkrētajā situācijā un kontekstā, tādā vai citādā veidā saistībā ar šo Gērnsī kompāniju Ratcliff – tas ir veids, kā Šķēle vienmēr ir strādājis, tās ir tādas juridiskas formas un metodes, lai Šķēles saistība nebūtu pierādāmā. Tajā paša laikā tas neizslēdz, ka šāda saistība nav.”
Kā tas notika?
1999.gadā vasarā Šķēle atkal bija pie varas. Pēc tam, kad krita ar Ventspils mēra Aivara Lemberga gādību izveidotā Krištopana valdība, premjera krēslā trešo reizi iesēdās Šķēle.
Ap šo laiku gudrās, ar televīzijas apraidi saistītu profesionāļu galvās jau bija dzimusi ideja par TV apraides pārēju no analogās sistēmas uz digitālo jeb ciparu sistēmu. Dzirdīgas ausis šai idejai profesionāļi bija atraduši valsts a/s Latvijas radio un televīzijas centrs (LVRTC), kuru tolaik vadīja Māris Pauders (apsūdzēts, pašlaik cieš no psihes kaitēm).
Profesionāļi saprata – lai daudzus miljonus vērto projektu īstenotu, būs vajadzīga politiskā aizmugure. Durvis pie Šķēles atvēra toreiz par viņa labo roku dēvētais preses pārstāvis Liepnieks.
Projekts par digitālās TV ieviešanu Latvijā bija dzimis, kad caur Liepniekam piederošo ārzonas firmu Gedney Purcell Ventures (GPV) jau 2000.gadā februārī tika iegūts slēpts vairākums (50%) britu pastkastītes firmā Kempmayer.
Šķēle, kā izriet no Liepnieka liecībām, iesaistījās miljonus sološajā projektā. Tolaik, 2000.gada pavasarī viņš vēl bija premjers, un jau tobrīd kuluāros tika sākta plānu kaldināšana par LVRTC valstij piederošo 23% Latvijas mobilais telefons (LMT) akciju nodošanu LVRTC meitasfirmai Digitālais radio un televīzijas centrs (DRTC).
Darbs pie LMT daļu nodošanas bija sarežģīts, jo akciju īpašnieku maiņu no LVRTC uz meitasfirmu vajadzēja paveikt tik filigrāni, lai LMT lielākais īpašnieks zviedru TeliaSonera to neapšaubītu un neceltu traci par slēptu privatizāciju. LMT akcijas DRTC vajadzēja, jo ik gadu par šīm daļām LMT maksāja aptuveni divus desmitus miljonu latu lielas dividendes, - no šīs naudas arī bija iecerēts finansēt digitālas TV ieviešanu. Vēlāk, ap 2002.gada beigām, kad digitalizētāju apetīte auga, radās plāns, kas varēja apdraudēt LMT daļu izslīdēšanu arī no DRTC kontroles.
Otru - ne Šķēles pusi projektā pārstāvēja Ēķis un, iespējams, arī Ēķim labi pazīstamais Krištopans. Lai arī Krištopans tāpat kā Šķēle noliedzis savu līdzdalību digitālās TV projektā īstenošanā, tieši ar Krištopanu bija pazīstams Kempmayer pārstāvis Lielbritānijā Flanagans.
Krištopana un Ēķa interesēs šai projektā darbojās firmas Interbaltija jurists Gints Bandēns (vēlāk viņa vietu ieņēma ar LNT saistītais Andrejs Zabeckis), kuram Krištopanam piederošā firma Interbaltija šai laikā bija izsniegusi universālo pilnvaru.
Kāds ir sausais atlikums?
Kopumā Liepnieka liecības rāda, ka viņš digitālās TV projektā bijis tikai Šķēles piesegs un tieši Šķēles vārdā nokārtojis līdzdalību Kempmayer, kas īstenotā caur vairākām ārzonu firmām.
Liepnieka liecības prokuratūrā, kuras Pietiek publisko, skaidri rāda to, ka viņš šai darījumā nav uzstājies kā savu privāto biznesa interešu pārstāvis. Cita lieta ir tā, ka prokuratūrai tā arī neizdevās uzrādīt apsūdzību Šķēlem kā vienam no galvenajiem iespējamiem digitālas TV afēras līdzdalībniekiem un organizētajiem.
Šķēles vietā uz apsūdzēto sola sēž izpildītāji – Liepnieks, bijušais Šķēles advokāts Jānis Loze un aizvien ar Šķēli saistītais viņam piederošās firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas grāmatvedis Harijs Krongorns.
Liepnieka liecībās minēto personu atšifrējums
Šķēle - ekspremjers Andris Šķēle
Ēķis – LNT šefs un īpašnieks Andrejs Ēķis
Bandēns – Vilim Krištopanam tolaik daļēji piederošās firmas Interbaltija jurists Gints Bandēns
Loze – bijušais Šķēles advokāts, biroja Kļavinš, Slaidiņš un Loze partneris Jānis Loze
Kokins – nodokļu konsultants Uldis Kokins, bijušais biroja Kļaviņs, Slaidiņš un Loze darbinieks
Krongorns – Šķēles finansists, Šķēlem piederošās firmas UVK grāmatvedis Harijs Krongorns
Zabeckis – Andrejs Zabeckis, bijušais LNT jurists
Flanagans – Tonijs Flanagans, britu pastkastītes firmas Kempmayer Media LTD vadītājs, konsultants
Spunde – Guntars Spunde, bijušais DRTC vadītājs
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
