Iesaki rakstu: 
2023.gada 20.decembrī Jānis Iesalnieks uzsāka darba gaitas „RailBaltica” projekta vadības uzņēmumā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" ar sākotnējo darba algas likmi 3500 eiro mēnesī.
SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valde, kuras darbojās Jāņa Iesalnieka politiskajā paspārnē, esot saskatījusi Iesalnieka kungā jurista potenciālu, lai gan viņam nav nekādas praktiskā darba pieredzes jurisprudencē, it sevišķi ļoti sarežģītajā būvniecības jomā.
Saskaņā ar SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" publiski sniegto informāciju Iesalnieka darba pienākumi būs savas kompetences ietvaros veikt uzņēmuma deleģēto projektu noslēgto līgumu administrēšanu, nodrošināt noslēgto līgumu īstenošanu atbilstoši līguma nosacījumiem un tiesiskajam regulējumam savlaicīgā un kvalitatīvā veidā, piedalīties departamenta darba plānošanā, koordinēšanā un nodrošināt saistītās iekšējās dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu, kā arī citi ar amatu saistītie pienākumi.
Kā izriet no SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" no publiski sniegtās informācijas, Jāni Iesalnieku ir plānots nodarbināt uz pilna laika darba slodzi, un viņa darba pienākumi nekādā veidā nav saistīti ar publisko komunikāciju ne par „RailBaltica”, ne par politiskiem jautājumiem, kas nav saistīti ar „RailBaltica”.
Kā Jānis Iesalnieks paspēj būt tik aktīvs sociālo tīklu lietotājs?
Jānis Iesalnieks sociālajā tīklā X seko 2540 personām, bet Facebook uztur draudzību ar 1000 personām.
Ikviens sociālo tīklu lietotājs ļoti labi zin, ka sekošana 3540 citu personu Facebook un X kontiem, iepazīšanās ar to saturu, komentēšana un laikošana, kā arī publikāciju gatavošana savā profilā katru dienu aizņem daudzas stundas.
Jāņa Iesalnieka aktīva atrašanās tiešsaistē Facebook profilā ir gandrīz nepārtraukti redzama darba laikā, bet sociālajā tīklā X viņš regulāri publicē savus ar tiešajiem darba pienākumiem nesaistītas pārdomas, komentē un laiko citu personu publicēto saturu.
Ir redzams, ka Jānis Iesalnieks regulāri un galvenokārt darba laikā nodarbojas ar komunikāciju savos sociālajos tīklos par tēmām, kuras pat attālināti nekādi nav saistītas ar „RailBaltica” būvniecības projektu:
1. Strīdās ar Ingu Spriņģi par nodarbinātību un nacionālas valsts pazīmēm;
2. Satiksmes ministrus Briškenu un Linkaitu vaino dažādās problēmās;
3. Komentē Navaļnija nāvi un izsakās par situāciju Krievijā, kā arī Girkina sagaidāmo nāvi;
4. Komentē Rebaltica pētījumus;
5. Izsakās par demogrāfijas un citiem politiskajiem jautājumiem.
Faktiski sanāk, ka Jāņa Iesalnieka personīga rakstura socializēšanos portālos Facebook un X ik mēnsesi 3500 eiro apmērā apmaksā visi Latvijas nodokļu maksātāji ar SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" starpniecību.
Tādēļ no visa iepriekš aprakstītā likumsakarīgi rodas sekojoši jautājumi:
1. Vai tiešām „RailBaltica” projektā viss ir tik perfektā stāvoklī, ka Jānim Iesalniekam darba laikā nav, ar ko nodarboties?
2. Vai SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" vadība zina, ar ko darba laikā nodarbojas Jānis Iesalnieks?
3. Vai SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" uzskata, ka Jāņa Iesalnieka aktivitātes sociālajos tīklos darba laikā ir pieņemamas un atbilst labas pārvaldības principiem un ar Jāni Iesalnieku noslēgtajam darba līgumam?
4. Vai Satiksmes ministrijas vadībai šī situācija nerada jautājumus par SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārvaldības un vadības darba kvalitāti?
Pārpublicēts no X (Twitter)
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
