Ar ko bokseris Zutis sliktāks par "Sukhoi" lidmašīnu "pircēju" Krastiņu?
Pietiek lasītājs10.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijā ievērojami palielinājusies iedzīvotāju vēlme stāties Zemessardzē, kas ir tikai loģiski un apsveicami. Taču pašlaik publiski pieejamā informācija liek uzdot pamatotus jautājumus par to, pēc kādiem kritērijiem cilvēki Zemessardzē tiek uzņemti un vai tajā neveidojas 5. kolonna, no tiem, kas Zemessardzes sastāvā jau kādu laiku darbojas.
Piemēram, žurnāls "Kas Jauns" vēsta, ka krimināllietu dēļ Latvijā pazīstamajam bokserim Kristapam Zutim atteikta uzņemšana Zemessardzē. "Ir viena sena Jelgavā safabricēta krimināllieta par mani, tā joprojām ir atvērta," žurnālam "Kas Jauns" atklāj Zutis. "Kad stājos Zemessardzē, sākotnēji man teica, ka šī lieta nevarētu būt problēma, bet jau vēlāk paziņoja, ka es neatbilstu standartiem. Tad arī sapratu, ka droši vien tas arī ir iemesls, kāpēc mani neuzņēma Zemessardzē," skaidro bokseris.
Viņš atklāj, ka lieta esot saistīta ar kādu jaunieti, kurš draudējis Zuša paziņas omei. "Jaunietis saņēma pāris pļauku, bet es viņam patiešām neesmu pielicis rokas un neesmu viņu sitis. Tas nav pierādīts, un to arī nemaz nevar pierādīt. Pēc šīs situācijas jaunietis noalgoja dārgu un labu advokātu un pieprasīja man 10 000 eiro. "Es viņam atteicos maksāt. Tāpēc tā lieta joprojām ir atvērta," savu stāstu pauž bokseris.
Savukārt bēdīgi slavenajam plaša profila valsts uzņēmumu konsultantam Kārlim Krastiņam divas aktuālas krimināllietas ar krāpšanām saistībā ar uzņēmumu "Olainfarm" nav traucējušas iestāties Zemessardzē, turklāt viņš ar to dižojas, piemēram, sniedzot intervijas Latvijas radio.
Nav arī saprotams, pēc kādām kvalitātēm valsts maizē dzīvojošais Latvijas radio izvēlējās tieši Kārli Krastiņu kā nozīmīgu personu intervijai. Krievu šņabja tirgoņa Ģirta Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā pat minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam esot dārga.
Šobrīd vienā krimināllietā Krastiņš ir aizdomās turētais par AS “Olainfarm” akciju izkrāpšanas mēģinājumu, savukārt otrā tiek vērtētas viņa darbības par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, citiem vārdiem sakot, par iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu personām, kurām tā nevarēja būt pieejama. Jautājums kā Krastiņš rīkotos, ja Zemessardzes ietvaros uzzinātu ierobežotas pieejamības informāciju par bruņojumu, aizsardzības plāniem vai citiem taktiskiem jautājumiem. Paturētu to pie sevis vai par taisnīgu atlīdzību sniegtu kādu konsultāciju... Turklāt, Krastiņš ir bēdīgi slavens arī ar to, ka viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz.
Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā Latvijā ir saņemti vairāk nekā 2500 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē. Latvijā patlaban ir ap 8200 zemessargu. Rodas pamatots jautājums, vai kritēriji uzņemšanai Zemessardzē visiem ir vienādi? Un vai no Zemessardzes „vecbiedriem” kāds tiek arī atskaitīts par pārkāpumiem?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
