Ar ko bokseris Zutis sliktāks par "Sukhoi" lidmašīnu "pircēju" Krastiņu?
Pietiek lasītājs10.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijā ievērojami palielinājusies iedzīvotāju vēlme stāties Zemessardzē, kas ir tikai loģiski un apsveicami. Taču pašlaik publiski pieejamā informācija liek uzdot pamatotus jautājumus par to, pēc kādiem kritērijiem cilvēki Zemessardzē tiek uzņemti un vai tajā neveidojas 5. kolonna, no tiem, kas Zemessardzes sastāvā jau kādu laiku darbojas.
Piemēram, žurnāls "Kas Jauns" vēsta, ka krimināllietu dēļ Latvijā pazīstamajam bokserim Kristapam Zutim atteikta uzņemšana Zemessardzē. "Ir viena sena Jelgavā safabricēta krimināllieta par mani, tā joprojām ir atvērta," žurnālam "Kas Jauns" atklāj Zutis. "Kad stājos Zemessardzē, sākotnēji man teica, ka šī lieta nevarētu būt problēma, bet jau vēlāk paziņoja, ka es neatbilstu standartiem. Tad arī sapratu, ka droši vien tas arī ir iemesls, kāpēc mani neuzņēma Zemessardzē," skaidro bokseris.
Viņš atklāj, ka lieta esot saistīta ar kādu jaunieti, kurš draudējis Zuša paziņas omei. "Jaunietis saņēma pāris pļauku, bet es viņam patiešām neesmu pielicis rokas un neesmu viņu sitis. Tas nav pierādīts, un to arī nemaz nevar pierādīt. Pēc šīs situācijas jaunietis noalgoja dārgu un labu advokātu un pieprasīja man 10 000 eiro. "Es viņam atteicos maksāt. Tāpēc tā lieta joprojām ir atvērta," savu stāstu pauž bokseris.
Savukārt bēdīgi slavenajam plaša profila valsts uzņēmumu konsultantam Kārlim Krastiņam divas aktuālas krimināllietas ar krāpšanām saistībā ar uzņēmumu "Olainfarm" nav traucējušas iestāties Zemessardzē, turklāt viņš ar to dižojas, piemēram, sniedzot intervijas Latvijas radio.
Nav arī saprotams, pēc kādām kvalitātēm valsts maizē dzīvojošais Latvijas radio izvēlējās tieši Kārli Krastiņu kā nozīmīgu personu intervijai. Krievu šņabja tirgoņa Ģirta Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā pat minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam esot dārga.
Šobrīd vienā krimināllietā Krastiņš ir aizdomās turētais par AS “Olainfarm” akciju izkrāpšanas mēģinājumu, savukārt otrā tiek vērtētas viņa darbības par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, citiem vārdiem sakot, par iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu personām, kurām tā nevarēja būt pieejama. Jautājums kā Krastiņš rīkotos, ja Zemessardzes ietvaros uzzinātu ierobežotas pieejamības informāciju par bruņojumu, aizsardzības plāniem vai citiem taktiskiem jautājumiem. Paturētu to pie sevis vai par taisnīgu atlīdzību sniegtu kādu konsultāciju... Turklāt, Krastiņš ir bēdīgi slavens arī ar to, ka viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz.
Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā Latvijā ir saņemti vairāk nekā 2500 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē. Latvijā patlaban ir ap 8200 zemessargu. Rodas pamatots jautājums, vai kritēriji uzņemšanai Zemessardzē visiem ir vienādi? Un vai no Zemessardzes „vecbiedriem” kāds tiek arī atskaitīts par pārkāpumiem?
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
