Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar kādiem argumentiem tiesa atzina Nila Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par tiesisku un pamatotu, - Pietiek šodien publicē pilnu administratīvās tiesas spriedumu šajā lietā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2020.gada 8.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Aiga Putniņa, tiesnese Ilze Freimane un tiesnese Daiga Lubāne,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvjiem zvērinātiem advokātiem Viktoram Tihonovam un Gatim Gailumam, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātas iestādes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra 2019.gada 4.aprīļa rīkojuma Nr.1?2/49 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās pieteicējs /pers. A/ ievēlēts par Rīgas pilsētas pašvaldības deputātu, savukārt 2017.gada 22.jūnijā - par Rīgas domes priekšsēdētāju. Pieteicējs arī iepriekšējās 2009. un 2013.gada pašvaldību vēlēšanās bija ievelēts par Rīgas pilsētas pašvaldības deputātu un domes priekšsēdētāju.

Ar vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra (turpmāk - ministrs) /pers. F/ 2019.gada 4.aprīļa rīkojumu Nr.1?2/49 pieteicējs atstādināts no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[1.1] Par pieteicēja darbību kā SIA “Rīgas satiksme " kapitāla daļu turētāja pārstāvim

[1.1.1] Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidēto kopbudžetu un tā paskaidrojošiem dokumentiem pašvaldība ieguldīja 18 432 000 euro pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” pašu kapitālā, iegrāmatojot šo summu Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskatā ka “Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitāla, kas nav akcijas” (budžeta klasifikācijas kods F55010013). Savukārt SIA “Rīgas satiksme” 2017.gada pārskatā, ko apstiprinājusi dalībnieku sapulce un parakstījis pieteicējs ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis, to ir uzskatījusi par pašvaldības piešķirto papildu finansējumu iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai un savā gada pārskatā atspoguļojusi postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”.

Atbilstoši Komerclikuma un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Pārvaldības likums) noteikumiem Latvijā vienīgais leģitīmais dalībnieku ieguldījumu veids sabiedrībā, neradot nodokļu konsekvences, ir pamatkapitāla palielināšana. Tieši ieguldījumi sabiedrības pašu kapitālā nav paredzēti, savukārt maksājumi, ko dalībnieks veic sabiedrībai, nepalielinot pamatkapitālu, ir uzskatāmi par aizdevumu vai dāvinājumu, kam nav ieguldījuma rakstura.

Saistība ar minētajiem finanšu līdzekļiem nav pieņemts SIA „Rīgas satiksme” dalībnieku sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, dalībniekam izdarot ieguldījumu un pretī saņemot attiecīgu skaitu daļu. Tādējādi pieteicējs ka SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nenodrošinot šāda lēmuma pieņemšanu, ir pārkāpis Pārvaldības likuma 62.panta, 63.panta un 66.panta pirmās daļas 9.punkta noteikumus. Pieļaujot, ka SIA “Rīgas satiksme” šo līdzekļus 2017.gada pārskatā atspoguļo ka pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus un nav tos izlietojusi saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi, pieteicējs ir pārkāpis arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) 2.panta pirmo daļu, ka arī likuma „Par grāmatvedību” 2.pantu kopsakarā ar Pārvaldības likuma 34.pantā un likuma „Par pašvaldībām” 70.panta 2.punktā noteiktajām tiesībām kontrolēt pašvaldības ieguldītās mantas izmantošanas likumību un lietderību. Tā rezultātā ir pieļauts normatīvajiem aktiem neatbilstošs pašvaldības mantas samazinājums, turklāt nesamazinot SIA “Rīgas satiksme” zaudējumus.

Apkopojot minēto, rīkojumā secināts, ka pieteicējs ir pārkāpis Likuma par budžeta un finanšu vadību 46.panta pirmo daļu un likuma „Par pašvaldībām” 15.pantu, kas paredz domes priekšsēdētāja atbildību par pašvaldības budžeta izpildes organizāciju un vadību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. SIA “Rīgas satiksme” pretēji pašvaldības nolemtajam ar pašvaldības ieguldījumu pēc būtības ir rīkojusies ka ar dāvinājumu, kas neatbilst arī Izšķērdēšanas novēršanas likuma 10.panta pirmajai daļai. Lai gan tas nav patstāvīgs pamats rīkojuma izdošanai, ministrs ņēmis vērā, ka līdzīgas darbības tika veiktas arī 2016.gadā ar Rīgas domes piešķirto 10 000 000 euro finansējumu, tādējādi pašvaldības sagaidāmās mantas attiecība uz līdzdalību SIA “Rīgas satiksme” atrāvuma negatīvo finansiālo ietekmi palielinot līdz 28 432 000 euro.

[1.1.2] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - ministrija) 2019.gada 20.februarī, 27.februārī un 1.martā no pieteicēja pieprasīja SIA “Rīgas satiksme” uzdevumā SIA „Ernst&YoungBaltic” sagatavoto neatkarīgas biznesa pārbaudes ziņojumu un SIA “Rīgas satiksme” atsevišķu iepirkumu un to rezultātā noslēgto līgumu juridiskā izvērtējuma un iespējamo riska analīzes ziņojuma kopiju (turpmāk kopā - pārbaudes ziņojumi), ko pieteicējs nesniedza, norādot, ka tie nodoti kapitālsabiedrības valdei iepriekšējās valdes atbildības izvērtēšanai. Arī SIA “Rīgas satiksme” nenodrošināja pārbaudes ziņojumu kopiju izsniegšanu. Tāpat pieteicējs pēc ministrijas 2019.gada 4.februāra pieprasījuma nesniedza SIA “Rīgas satiksme” pagaidu valdes ziņojumu, norādot, ka tas ietver komercnoslēpumu saturošu informāciju un ar to var iepazīties pie kapitāla daļu turētāja pārstāvja.

Rīkojumā norādīts, ka no likuma „Par pašvaldībām” 93.panta pirmās daļas izriet ministrijas tiesības pašvaldības pārraudzības ietvaros pieprasīt un saņemt jebkāda veida informāciju, kas attiecas uz pašvaldības domes priekšsēdētāja kompetenci. Turklāt pieteicējam pašam kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvim bija pienākums izvērtēt prasības celšanu pret bijušajiem SIA “Rīgas satiksme” valdes locekļiem, līdz ar to nav pieļaujams, ka pieteicēja rīcībā nav pārbaudes ziņojumi.

[1.1.3] Pieteicējs nav nodrošinājis SIA “Rīgas satiksme” 2016.gada 10.oktobra ārkārtas dalībnieku sapulces, kuru SIA “Rīgas satiksme” valde sasaukusi tajā pašā dienā, norisi atbilstoši normatīvajos tiesību aktos noteiktajai kārtībai. Proti, nav ievērots Pārvaldības likuma 70.panta piektajā daļā noteiktais termiņš ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanai (termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām) un 73.panta trešajā daļā noteiktais termiņš sapulces materiālu saņemšanai (ne vēlāk kā divas darbadienas pirms sapulces). Tāpat pieteicējs nav ievērojis Rīgas domes 2013.gada 18.jūnija iekšējo noteikumu „Rīgas domes Īpašuma departamenta nolikums” 8.11.1.apakšpunktu un Rīgas domes priekšsēdētāja 2015.gada 9.marta iekšējo noteikumu Nr.2 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapitāla daļu (akciju) turētāja pārstāvim nepieciešamo ziņu sniegšanas un dokumentu sagatavošanas kārtība” 12.punktu, no kuriem izriet, ka pirms attiecīgo jautājumu izskatīšanas ir saņemams Rīgas domes Īpašuma departamenta atzinums. Pieteicējam kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvim bija pienākums nodrošināt minēto normu ievērošanu.

Lai gan tas nav patstāvīgs pamats rīkojuma izdošanai, ministrs ņēmis vērā, ka analoģisks pārkāpums ir konstatējams arī SIA “Rīgas satiksme” 2013.gada 6.novembra ārkārtas dalībnieku sapulcē, kurā ir izskatīts jautājums par līguma par autobusu piegādi noslēgšanu. Minētā līguma summa 75 808 297,50 LVL un saistībā ar to paredzētā komercķīla 47 450 000 LVL iepretim sabiedrības pamatkapitālam 43 752 872 LVL ir ievērojama, tādējādi pieteicējam kā kapitāla daļu turētāja pārstāvim bija jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, pienācīgi izvērtējot attiecīgo darījumu un ar to saistītos riskus. Minētais liecina, ka pieteicēja pieļautajiem pārkāpumiem SIA “Rīgas satiksme” dalībnieku sapulces sasaukšanā un lēmumu pieņemšanā ir sistēmisks raksturs.

[1.1.4] Pieteicējs nav izdarījis grozījumus SIA “Rīgas satiksme” statūtos, lai nodrošinātu Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas 2.punktā paredzētās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces tiesības kontrolēt valdes pieņemtos lēmumus. Kaut arī formāli ar 2014.gada 17.decembra ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu (protokols Nr.8) ir noteikti darījumi, kuriem ir nepieciešama dalībnieku piekrišana, šo darījumu klāsts ir ļoti plašs un pēc būtības attiecas uz visu SIA “Rīgas satiksme” pamatdarbību, tādējādi izslēdzot jebkuru dalībnieku kontroli pār pieņemtajiem lēmumiem.

[1.1.5] Valsts kontrole 2019.gada 18.janvāra likumības un lietderības ziņojumā „Kā Rīgas pašvaldībai veicas ar pilsētas transporta infrastruktūras attīstību?” ir secinājusi, ka SIA “Rīgas satiksme” nenodrošina caurskatāmu grāmatvedības uzskaiti par ieņēmumu no maksas autostāvietām izlietojumu Rīgas domes deleģēšanas līgumā definētajam mērķim. Tādējādi nav iespējams izsekot, kādam mērķim revidējamā laika posmā ir izlietoti apmēram 9,113 miljoni euro. Pieteicējam kā kapitāla daļu turētāja pārstāvim bija jānodrošina starp Rīgas domi un SIA „Rīgas satiksme” 2005.gada 13.jūlijā noslēgtā deleģēšanas līguma Nr.484 par sabiedriskā transporta, autotransporta un maksas stāvvietu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā izpilde. Neskatoties uz to, ka Rīgas dome, neapstrīdot ziņojumu, ir piekritusi Valsts kontroles ieteikumam pilnveidot SIA “Rīgas satiksme” grāmatvedības uzskaiti, tomēr no pieteicēja paskaidrojumā izteiktajiem iebildumiem par Valsts kontroles secināto izriet, ka pieteicējs nav ieinteresēts Valsts kontroles ieteikumu ieviešanā.

[1.1.6] Rezumējot minēto, rīkojumā norādīts, ka pieteicējs saskaņā ar Pārvaldības likuma 14.panta pirmo daļu pilda SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, tostarp atbilstoši minētā likuma 34.pantam pieteicējam ir pienākums rūpēties par sabiedrības finanšu darbību. Atbilstoši Civillikuma noteikumiem sabiedrības dalībniekam ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā arījābūt lojālam pret sabiedrību, pretējā gadījumā atbildot par zaudējumiem.

[1.2] Par pieteicēja darbību Rīgas domē

[1.2.1] Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas 2018.gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā bija paredzēts skatīt jautājumu par nekustamā īpašuma atvieglojumiem Rīgā, taču īsi pirms sēdes attiecīgais jautājums tika noņemts no izskatīšanas, jo saskaņā ar pieteicēja kā komitejas priekšsēdētāja norādīto jautājums tika iekļauts dienas kārtībā referenta kļūdas dēļ. Pēc frakcijas deputātu iesnieguma pieteicējs 2018.gada 5.novembrī minētā jautājuma izskatīšanai sasaucis domes ārkārtas sēdi, taču tajā izsludināts pārtraukums uz nenoteiktu laiku, nenorādot turpmāko rīcību jautājuma izskatīšanas šķēršļu novēršanai.

Normatīvie akti nepilnvaro pašvaldības domes priekšsēdētāju vienpersoniski grozīt domes komitejas sēdes darba kārtību, līdz ar to komitejas sēdē bija izskatāmi visi jautājumi, kas likuma „Par pašvaldībām”’ 56.pantā un Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.114 „Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 66.pantā noteiktajā kārtībā tika izsludināti un nosūtīti deputātiem iepazīties. Gadījumā, ja tā bija tehniska kļūda, tad darba kārtības precizēšana bija jāveic komitejas sēdē.

Savukārt atbilstoši likuma „Par pašvaldībām”’ 28.panta pirmajai daļai domes ārkārtas sēdes sasaukšanas būtība ir iesniegto jautājumu risināšana iespējami īsākā laikā. Tādējādi pārtraukuma izsludināšana uz nenoteiktu laiku ir pretrunā ar ārkārtas sēdes būtību un ir uzskatāma par jautājuma novilcināšanu. Pārtraukuma izsludināšanu par neatbilstošu pašvaldības nolikumam atzinusi arī Ģenerālprokuratūra. Pieteicējs kā domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi.

[1.2.2] Saistībā ar iepriekš minētajā Valsts kontroles ziņojumā konstatētajiem faktiem pieteicējs likuma „Par pašvaldībām” 93.panta kārtībā tika lūgts sniegt paskaidrojumu, no kā pieteicējs izvairījās, ar rezolūciju nododot minēto pieprasījumu Rīgas domes Satiksmes departamentam. Līdz ar to, nesniedzot atbildi personīgi, pieteicējs apzināti un mērķtiecīgi neievēroja likuma “Par pašvaldībām”’ 94.'pantā ietverto pienākumu.

[1.2.3] 2017.gada augustā domes priekšsēdētājs nav sasaucis nevienu domes kārtējo sēdi, kā to paredz likuma „Par pašvaldībām”’ 27.panta pirmā daļa. Pieteicējs to pamato ar atvaļinājuma sezonu. Domes priekšsēdētāja pienākums ir organizēt domes darbu, lai tas atbilstu normatīvajos aktos noteiktajam. Normatīvo aktu nepildīšana no priekšsēdētāja puses liecina par nihilistisku attieksmi pret tiesiskumu un apdraud sabiedrības uzticību valsts pārvaldei

[1.2.4] Lai gan tas nav patstāvīgs pamats šā rīkojuma izdošanai, bez ievērības nevar atstāt faktu, ka pieteicējs paskaidrojumu sniegšanai ministram izmanto pasta starpniecību, kaut arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta sesto daļu iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniski, kā arī atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktam valsts iestādei ir obligāta oficiālās elektroniskās adreses izmantošana.

[1.3] Rīkojuma izdošanas lietderības pamatojums

Likuma „Par pašvaldībām”’ 93.pantā ietvertā tiesību institūta mērķis ir nodrošināt likumīgu, efektīvu, kā arī leģitīmu domes priekšsēdētāja, bet līdz ar to arī attiecīgās vietējās pašvaldības un visas valsts pārvaldes sistēmas darbu, liedzot atbildīgajā domes priekšsēdētāja amatā atrasties personai, kura ir pieļāvusi tiesību normām neatbilstošu rīcību. Pieteicēja atstādināšana ir nepieciešama, lai, sodot pieteicēju, nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī reaģē uz pieļautiem būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Vienlaikus atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu domes turpmāku tiesisku darbību.

[2] Uzskatot, ka rīkojums izdots vienīgi politisku motīvu dēļ, pieteicējs ir vērsies tiesā, norādot turpmāk minētos argumentus.

[2.1] Par pārsūdzēto rīkojumu kopumā

[2.1.1] Izdodot rīkojumu, ministrs ir atradies interešu konfliktā, jo sākotnēji ir bijis pašvaldības domes deputāts un atradies opozīcijā domes priekšsēdētāja pārstāvētajai partijai. Līdz ar iecelšanu ministra amatā ministrs ir ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras, lai vērstos pret savu politisko oponentu, kā arī tā elektorātu.

To, ka ministrs rīkojumu izdevis politisku motīvu vadīts, pierāda tā izteikumi plašsaziņas līdzekļos. Kā pats ministrs to atzinis kādā intervijā, izvēle par labu nevis domes atlaišanai, bet gan domes priekšsēdētāja atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas skaidrojama ar nepieciešamību nepieļaut pieteicēja atgriešanos amatā, kas citādi, atlaižot domi būtu bijis iespējams ar pieteicēja atkārtotu ievēlēšanu. Arī laiks, kad rīkojums izdots, apliecina ministra politisko ieinteresētību, jo rīkojums izdots tieši pirms Eiroparlamenta vēlēšanām, kuru ietvaros pieteicēja atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas tiek pasniegta kā ministra pārstāvētās partijas sasniegums.

[2.1.2] Ministra tiesībām iejaukties pašvaldības autonomajā kompetencē ir jābūt pamatotām ar īpaši nozīmīgu, ilgstoši turpinātu un likumā tieši noteiktu pārkāpumu, kuru nevar novērst nekā citādi, kā vien iejaucoties pilsoņu vēlētas pārstāvniecības darbā, to ietekmējot vai pat atlaižot. Domes priekšsēdētāja atbrīvošanas gadījumā šādam pārkāpumam ir jāattiecas uz domes priekšsēdētāja tiešās atbildības jomu (uz likuma pamata veic pats, vienpersoniski, bez domes vai tās institūciju iesaistes) un pārkāpums nav novēršams nekā citādi, kā vien atbrīvojot domes priekšsēdētāju. No likuma „Par pašvaldībām”’ 62.panta otrās daļas izriet, ka lēmumus pašvaldībā pieņem dome, savukārt domes priekšsēdētāja pienākumi pārsvarā ir organizatoriska rakstura, noteikti ar nolūku nodrošināt domes darbu. Lietas ietvaros ir būtiski norobežot, vai pārsūdzētajā rīkojumā norādītie iespējamie pārkāpumi attiecas uz domes vai domes priekšsēdētāja darbību.

[2.1.3] Likuma „Par pašvaldībām”’ 93.panta pirmajā daļā ietvertās ministra tiesības atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas ir sistēmiski interpretējamas kopsakarā ar šā likuma 65.panta otro daļu, kurā regulēti gadījumi, kādos ministram ir tiesības pieprasīt domei lemt par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Likuma 65.panta otrā daļa ir piemērojama likumu vai Ministru kabineta noteikumu neievērošanas (pārkāpuma) gadījumā, savukārt 93 .panta pirmā daļa attiecas uz likumā noteikto pienākumu nepildīšanu, kas ir nošķirami jēdzieni.

Ja ministrs domes priekšsēdētāja rīcībā ir konstatējis likuma pārkāpumu, tad ir piemērojamas likuma 65.panta otrajā daļā paredzētās tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Ja dome to nedara, tad atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 91.panta pirmās daļas 1.punktam domi var atlaist Saeima.

Savukārt likuma „Par pašvaldībām”’ 93.panta pirmā daļa attiecas uz tiem, gadījumiem, kad domes priekšsēdētājs attiecīgajā sasaukumā nepilda kādu no likumā noteiktajiem pienākumiem, tas ir, kaut ko nedara. Jēdziens „likums” ir iztulkojums tā šaurākajā nozīmē, piemēram, tas neattiecas uz pašvaldības nolikumu vai domes lēmumiem, jo par to nepildīšanu atbilstoši savai kompetencei lemj dome. Turklāt likumā noteikto pienākumu nepildīšana ir konstatējama uz rīkojuma izdošanas brīdi, pretējā gadījumā rīkojuma izdošana nesasniegtu tam paredzēto mērķi - novērst pārkāpumu. Rīkojuma izdošanas mērķis nevar būt personas sodīšana, jo pašvaldība atrodas ministrijas pārraudzībā, kas nepiešķir ministram sodīšanas tiesības.

Jebkurā gadījumā domes priekšsēdētāja atlaišana ir pēdējais un vissmagākais represīvais pēckontroles līdzeklis. To pieļaujams izmantot tikai tad, ja visi citi līdzekļi nav spējuši atjaunot tiesisku un efektīvu pašvaldības darbību.

[2.1.4] Pārsūdzētā rīkojuma izdošanā nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās procesuālās un formas prasības.

Rīkojumā nav norādīts laiks, kad administratīvais process tika uzsākts. Tāpat nav saprotams, vai šis process ticis ierosināts pēc personas iesnieguma vai paša ministra iniciatīvas pamata, kā arī kuri ir tie pastāvošie domes priekšsēdētāja pārkāpumi, kas tiks izskatīti administratīvās lietas ietvaros. Tam ir nozīme, vērtējot rīkojuma izdošanas savlaicīgumu, jo no likuma “Par pašvaldībām”’ 93.panta otrās daļas (domes priekšsēdētāja pienākums sniegt paskaidrojumus septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas) izriet, ka likumdevējs ir paredzējis attiecīgā jautājuma ātru izlemšanu iestādē. Ja domes priekšsēdētājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz informāciju, kas ministrijai tapa zināma jau 2017.gadā, tad likumdevēja noteiktais mērķis nav sasniegts. Savukārt, ja pēc paskaidrojumu sniegšanas vairāku mēnešu garumā netiek pieņemti nekādi lēmumi, pieteicējam bija tiesības paļauties, ka attiecīgais administratīvais process ir izbeigts.

No pieteicēja no jauna netika pieprasīti paskaidrojumi par iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas darbu un Rīgas domes 2018.gada 5.novembra sēdi. Tā kā pēc iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem atbilstoša rīcība turpmāko četru mēnešu laikā nesekoja, pieteicējam bija tiesības paļauties, ka administratīvais process šajā jautājumā ir izbeigts. Atkārtota administratīvās lietas ierosināšana par to pašu pārkāpumu nav pieļaujama. Turklāt šādā gadījumā vismaz būtu atkārtoti noskaidrojams pieteicēja viedoklis un argumenti, kā to paredz likuma „Par pašvaldībām” 93.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa un 14. 'pantā nostiprinātais procesuālā taisnīguma princips.

[2.1.5] Pieteicējam nav uzrādīti administratīvās lietas materiāli, ko apliecina zvērināta tiesu izpildītāja 2019.gada 30.aprīlī sastādītais akts.

[2.2] Par darbību SIA “Rīgas satiksme "

[2.2.1] Pašvaldība jau vairākus sasaukumus apzināti ir izvēlējusies tādu politiku, kas paredz nodrošināt sabiedriskā transporta lietotājiem braukšanas atlaides. Lai to īstenoto, pašvaldība ir noteikusi biļešu cenu zemāku par pašizmaksu, kā rezultātā SIA “Rīgas satiksme” likumsakarīgi rodas zaudējumi Šie zaudējumi ir paredzami un atbilst pašvaldības politiskajai gribai, līdz ar to par tiem nevar būt atbildīgs domes priekšsēdētājs.

Apstiprinot pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, domes deputātiem bija skaidrs, ka ar ieguldījumu SIA “Rīgas satiksme” tiek saprasta iemaksu veikšana sabiedrības pašu kapitālā sabiedrības zaudējumu segšanai, nevis tās pamatkapitāla palielināšana. Tas redzams jau no budžeta 1.pielikuma, kur tiek nošķirts pašvaldības ieguldījums tai piederošas sabiedrības pamatkapitālā un ieguldījums pašu kapitālā. To, ka līdz ar ieguldījuma veikšanu netiks veikta pamatkapitāla palielināšana, apstiprina arī /pers. F/ kā pašvaldības domes deputāta un vienlaikus Finanšu un administrācijas lietu komitejas locekļa domes 2017.gada 15.novembra sēdē teiktais, kā arī /pers. F/ 2017.gada 9.novembrī SIA “Rīgas satiksme” adresētais pieprasījums un pēc tam Valsts kontrolei sūtītās vēstules. Pat pēc minētajām aktivitātēm Rīgas dome ar 2018.gada 11 .jūlija lēmumu Nr.1427 ir apstiprinājusi Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada publisko pārskatu, tādējādi atzīstot par pareizu budžeta izpildi, tostarp attiecībā uz ieguldījumu SIA “Rīgas satiksme” pašu kapitālā. Par gada pārskatu pozitīvu atzinumu ir sniedzis revidents, kā arī nekādus iebildumus nav izteikusi Valsts kontrole un ministrs. Arī SIA “Rīgas satiksme” gada pārskats ir apstiprināts 2018.gada 22.maija dalībnieku sapulcē, par to pozitīvu atzinumu sniedzis Rīgas domes Īpašuma departaments un neatkarīgs revidents. Turklāt domes priekšsēdētājs par gada pārskata iegrāmatojumiem neatbild tādā mērā, ka pārkāpumu gadījumā to varētu atlaist.

Ja pieteicējs kā pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis būtu veicis darbības pamatkapitāla palielināšanai, kā to konkrētajā gadījumā prasa ministrs, tad šāda rīcība nonāktu pretrunā ar domes deputātu pausto politisko gribu. Ministra viedoklis, ka ieguldījumu veikšana pašu kapitālā bez pamatkapitāla palielināšanas nav pamatota, nevar kalpot par pamatu pieteicēja atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas. Budžeta un gada pārskata apstiprināšana ir domes atbildības jautājums, par šā lēmuma tiesiskumu un lietderību pieteicējs nevar atbildēt vienpersoniski.

Ministra ieskatā, domes finanšu līdzekļu neieguldīšana pamatkapitālā ir radījusi domei zaudējumus. Šādā gadījumā saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām”’ 77.panta sesto un septīto daļu būtu ceļama prasība par zaudējumu atlīdzināšanu, taču ministrija to nav darījusi, kas liek apšaubīt šā secinājuma pamatotību. Turklāt pretēji rīkojumā norādītajam domes manta nav samazinājusies, jo ar ieguldījumu pašu kapitālā dome tieši saglabā savas mantas vērtību, atjaunojot aktīvu vērtību jeb pašu kapitālu Tāpat nav iespējams iegūt papildu līdzdalību kapitālsabiedrībā kapitāla daļu veidā, jo pašvaldībai jau pieder 100% SIA “Rīgas satiksme” kapitāldaļu

[2.2.2] Attiecībā uz pieprasīto SIA “Rīgas satiksme” pagaidu valdes ziņojumu tika norādīts, ka tas ietver komercnoslēpumu saturošu informāciju, tādēļ iepazīties ar to var pie kapitāla daļa turētāja pārstāvja. Ministrijas pārstāvji šo iespēju nav izmantojuši. Savukārt, lai izsniegtu ministrijai auditorkompānijas sagatavotos pārbaudes ziņojumus, vispirms bija nepieciešams saņemt auditorkompānijas rakstveida piekrišanu, kā to noteic līgums un apstiprina arī pašas ministrijas rīcība, pieprasot šādu piekrišanu. Pirms ministrija saņēma auditorkompānijas piekrišanu pārbaudes ziņojumi 2019.gada 28.februārī tika nosūtīti SIA “Rīgas satiksme” jaunajai valdei. Ministrijas pārstāvji pēc attiecīgās piekrišanas saņemšanas 2019.gada 1.martā ir iepazinušies ar pārbaudes ziņojumiem SIA “Rīgas satiksme” telpās. Domes priekšsēdētājam nav jāatbild par ziņojumu nogādāšanu ministram, kurš galu galā tāpat to ir saņēmis.

Savukārt attiecībā uz SIA “Rīgas satiksme” iepriekšējās valdes locekļu atbildības izvērtēšanu norādīts, ka tam par pamatu nevar būt vienīgi auditorkompānijas ziņojums. Tam nepieciešams veikt padziļinātu dokumentu un apstākļu pārbaudi, ko nav iespējams izdarīt pāris mēnešu laikā, turklāt domes priekšsēdētājam vienpersoniski, jo tam nav juridiskās izglītības. Pārsūdzētais rīkojums šajā ziņā nav konsekvents, jo citā jautājumā pieteicējam tiek pārmesta tieši vienpersonisku lēmumu pieņemšana bez Rīgas domes Īpašuma departamenta atzinuma saņemšanas. Līdz ar pārsūdzētā rīkojuma izdošanu ministrs ir panācis, ka iesāktā bijušo valdes locekļu atbildības izvērtēšana ir tikusi pārtraukta.

[2.2.3] Nav pamatots pārsūdzētajā rīkojumā norādītais par iespējamiem pārkāpumiem SIA “Rīgas satiksme” 2013.gada 6.novembra un 2016.gada 10.oktobra ārkārtas dalībnieku sapulču sasaukšanas kārtībā, jo, pirmkārt, minētās sapulces sasaucis nevis domes priekšsēdētājs, bet gan kapitālsabiedrības vadība, un, otrkārt, šīs sapulces rīkotas iepriekšējās domes sasaukuma laikā. Jebkurā gadījumā dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība nav varējusi ietekmēt dalībnieku sapulcē pieņemtā lēmuma tiesiskumu, jo par to balsojuši visi dalībnieki, kā tas arī ir konstatējams konkrētajā gadījumā.

[2.2.4] Atbilstoši pārsūdzētajā rīkojumā norādītajam no Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas 2.punkta izrietot pienākums statūtos noteikt darījumu summas, kuras pārsniedzot darījumu slēgšanai ir nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana. Šādai tiesību normu interpretācijai pieteicējs nepiekrīt, jo uz minētā likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi Nr.454 „Noteikumi par publiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību tipveida statūtiem”’ jau likumā noteiktu dalībnieku sapulces pienākumu ietveršanu statūtos neparedz. SIA “Rīgas satiksme” statūti atbilst šiem tipveida statūtiem. Tie gadījumi, kuros darījumu slēgšanai ir nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana, ir noteikti ar SIA “Rīgas satiksme” 2014.gada 17.decembra ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu. Tāpat Rīgas domes priekšsēdētājs ir pieņēmis iekšējos noteikumus, kas regulē kārtību, kādā tiek sniegtas ziņas un sagatavoti dokumenti kapitāla daļu turētāja pārstāvim Tas, vai attiecīgā kārtība ir atzīstama par lietderīgu, nav ministra kompetencē ietilpstošs jautājums, jo pašvaldība ir ministra pārraudzībā un attiecīgi ministrs var vērtēt vien šādas rīcības tiesiskumu.

Turklāt ministrs kļūdaini izprot domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus pašvaldības kapitālsabiedrības veiktā publiskā iepirkuma ietvaros, uzskatot, ka domes priekšsēdētājam ir jāpakļauj katrs iepirkuma rezultātā noslēgtais līgums juridiskam izvērtējumam un risku analīzei, turklāt jādara tas vienpersoniski bez domes administratīvā aparāta iesaistes. Šāda nostāja, pieteicēja ieskatā, ir uzskatāma par pārmērīgu un prettiesisku iejaukšanos iepirkuma procedūrās, jo lēmumus par iepirkuma rezultātiem iepriekš apstiprināta budžeta ietvaros pieņem iepirkumu komisija.

[2.2.5] Valsts kontroles ziņojums attiecas uz domes (arī ieteikumi adresēti domei, turklāt tie izpildāmi līdz 2020.gada beigām), nevis domes priekšsēdētāja darbību, jo jautājums par deleģēšanas līguma noslēgšanu un izpildi ir piekritīgs domei. Tas, ka deleģēšanas līgums neatbilst pašvaldības interesēm un netiek pildīts no SIA “Rīgas satiksme” puses, ir vien ministra pieņēmums, jo neviena tiesībaizsardzības iestāde to nav konstatējusi. Arī Valsts kontrole minēto ziņojumu nosūtījusi tikai domei, nevis kādai tiesībaizsardzības iestādei, kas tiesību normu pārkāpumu konstatēšanas gadījumā būtu bijis jādara.

[2.3] Par pieteicēja darbību Rīgas domē

[2.3.1] Jautājums par nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumiem Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas 2018.gada 17.oktobra sēdē tika noņemts no izskatīšanas, jo deputāts, kurš iesniedza attiecīgo lēmumprojektu, nebija parūpējies par tā pienācīgu reģistrēšanu reģistrā „Projekti lēmumu projektiem”, kā arī tas nebija vīzēts, kā to paredz priekšsēdētāja 2010.gada 30.septembra iekšējo noteikumu Nr.2 “Rīgas domes lēmumu sagatavošanas, izskatīšanas un noformēšanas kārtība” 32.punkts. Neskatoties uz minētajām nepilnībām, komitejas galvenais referents pretēji minēto noteikumu 46.punktam par to neinformēja komitejas priekšsēdētāju, kā rezultātā kļūda tika novērsta vien īsi pirms komitejas sēdes. Lai labotu radušos situāciju, pieteicējs vismaz piecas reizes aicināja klātesošos izteikt priekšlikumu papildināt darba kārtību, paskaidrojot kļūdas rašanās iemeslus, taču ne lēmumprojekta iesniedzējs, ne frakcijas deputāti, kuri par šo atgadījumu informējuši ministriju, nevēlējās to darīt.

Pēc frakcijas pieprasījuma 2018.gada 5.novembrī tika sasaukta domes ārkārtas sēde minētā jautājuma izskatīšanai. Tā kā lēmuma projekta pieņemšana ietekmētu nākamā gada budžetu, kā arī to iepriekš nebija izvērtējuši Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes un Finanšu departamenta speciālisti, lēmuma projekta sasteigta izskatīšana domes sēdē pirms nākamā gada pašvaldības budžeta apstiprināšanas nebūtu bijusi ne pamatota, ne lietderīga. Līdz ar to ārkārtas sēde tika pārtraukta uz nenoteiktu laiku, taču atsākta 2018.gada 5.decembrļ kurā lēmuma projekts tika noraidīts.

Pieteicējs vērš arī uzmanību uz to, ka iepriekš minētā sakarā tam tiek pārmests nevis likuma pārkāpums, bet gan pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpums, kas nav par pamatu likuma „Par pašvaldībām”’ 93.panta pirmās daļas piemērošanai. Ja netiek ievērotas pašvaldības nolikuma prasības, tad par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata lemj dome atbilstoši likuma “Par pašvaldībām”’ 65.panta otrajai daļai

[2.3.2] Ministram ar Satiksmes un transporta lietu komitejas 2019.gada 7.marta vēstuli tika nosūtīta Satiksmes departamenta izvērsta atbilde uz informācijas pieprasījumu saistībā ar Valsts kontroles ziņojumu. Tas tika darīts pašvaldības darba organizācijas ietvaros. Pēc ministra pieprasījuma pieteicējs personīgi 2019.gada 18.martā ir sniedzis atbildi, norādot, ka ministra uzdotie jautājumi skāra satiksmes un transporta nozares pārvaldību, līdz ar to atbildes sniegšana tika uzticēta atbildīgajam departamentam Tādējādi informāciju ministram sniedza gan atbildīgais departaments un komiteja, gan domes priekšsēdētājs. Pret vēstules saturu ministram iebildumu nebija. Neskatoties uz to, ministrs apstākli, ka uz sākotnējās vēstules nav pieteicēja paraksts, uzskata par pārkāpumu.

[2.3.3] Nepatiess ir apgalvojums, ka 2017.gada augustā netika sasaukta neviena kārtējā domes sēde. 2017.gada 17.augustā tika sasaukta domes ārkārtas sēde, kuras laikā tika skatīti arī tādi jautājumi, kurus parasti skata kārtējās domes sēdēs. Attiecīgi domes deputātiem arī tika nodrošinātas tiesības savlaicīgi iepazīties ar lēmuma projektiem, kā arī iesniegt priekšlikumus par ārkārtas sēdē izskatāmajiem lēmuma projektiem, ko deputāti aktīvi izmantoja. Turklāt par šo pašu notikumu (noticis vairāk nekā pirms pusotra gada) paskaidrojumu bija lūdzis arī iepriekšējais ministrs, uz ko pieteicējs norādīja, ka centīsies domes darbu atbilstoši organizēt, tādējādi uzraudzības mērķis tika sasniegts. Pēc šī notikuma ministrs nav konstatējis nevienu pārkāpumu attiecībā uz domes kārtējo sēžu sasaukšanu, līdz ar to apgalvojums par pieteicēja nihilistisko attieksmi nav pamatots.

[2.3.4] Domes priekšsēdētājs nav valsts iestāde Oficiālās elektroniskās adreses likuma 1.panta 6.punkta izpratnē. Līdz ar to paskaidrojumu nosūtīšana, izmantojot pasta pakalpojumus, ir bijusi atbilstoša likuma prasībām Pat ja atzītu šādu ministra nostāju par pamatotu, tad ar to nevar motivēt pieteicēja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, jo dokumentu sūtīšana pa pastu, nevis elektroniski, nerada būtisku apdraudējumu nevienai personai vai iestādei. Pieteicējs izvēlējās paskaidrojumus un dokumentus sūtīt pa pastu, jo tas izslēdz dažādas iespējamās tehniskās kļūmes, kādas var rasties, nosūtot dokumentu elektroniski, un atvieglo liela apjoma pielikumu nosūtīšanu.

[2.4] Par lietderības apsvērumu neesību

Ministram pirms pārsūdzētā rīkojuma izdošanas bija jāveic lietderības apsvērumi, apsverot pieteicēja atstādināšanas no amata pienākumu pildīšanas nepieciešamību un piemērotību leģitīma mērķa sasniegšanai, kā arī izvērtējot, vai šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, pieteicēja tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Konkrētajā gadījumā ar pārsūdzēto rīkojumu netiek sasniegts leģitīms mērķis, jo ar to netiek novērsts pastāvošs domes priekšsēdētāja likumā noteikto pienākumu pārkāpums. Pašvaldības budžets jau ir izpildīts un par to ir sastādīts gada pārskats, līdz ar to tas vairs nav grozāms. Arī pārmetumiem par informācijas nesniegšanu nav nozīmes, jo ministrijas rīcībā pieprasītā informācija galu galā ir nonākusi. Tāpat attiecībā uz 2013. un 2016.gadā sasauktajām SIA “Rīgas satiksme” dalībnieku sapulcēm rīkojums savu mērķi nesasniedz, jo dalībnieku sapulce citāda satura lēmumus vairs nevar pieņemt. To pašu var teikt attiecībā uz SIA “Rīgas satiksme” statūtiem - rīkojuma izdošana nenovedīs pie tā, ka statūti tiks grozīti ministram vēlamā veidā. Turklāt nedz šie, nedz pārējie pieteicējam piedēvētie pārkāpumi nevienai personai vai iestādei būtisku kaitējumu nerada.

[3] Rakstveida paskaidrojumā tiesai ministrija pieteicēja pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā rīkojumā norādītajiem argumentiem. Papildus ministrija norāda turpmāko.

[3.1] Par lietu un pārsūdzēto rīkojumu kopumā

[3.1.1] Ministrija lūdz tiesu izbeigt tiesvedību lietā sakarā ar tiesisko un faktisko apstākļu maiņu. Proti, pieteicēja pilnvaras līdz ar iesniegumu par atkāpšanos no amata ir izbeigušās, kā rezultātā pieteicējs vairs nevar tikt atjaunots iepriekšējā amatā. Ministrijas ieskatā, nav arī iespējams turpmāk skatīt administratīvo lietu par ministra rīkojuma atzīšanu par prettiesisku, jo pieteicēja vispārīga norāde par atlīdzinājuma pieprasīšanu pati par sevi nav pietiekama. Turklāt likuma “Par pašvaldībām” 93.panta ceturtā daļa paredz nesaņemtās mēnešalga atlīdzināšanu tikai ministra rīkojuma atcelšanas gadījumā. Nepastāv arī līdzīgu gadījumu atkārtošanās iespēja, jo katrs atstādināšanas gadījums ir vērtējams individuāli

[3.1.2] Apstāklis, ka ministrs iepriekš ir bijis Rīgas domes deputāts, nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka rīkojums izdots politisku motīvu dēļ. Kaut arī ministrs ir politiska amatpersona, noteiktos gadījumos tas rīkojas kā iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē un izdod adresātam saistošus administratīvos aktus. Likuma “Par pašvaldībām” 93.pantā ietvertā procedūra ir vērsta uz tādu pārkāpumu novēršanu un apkarošanu, kas ir pretēji sabiedrības un valsts interesēm un kas nevar nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, tādēļ, ja rīkojuma izdošanas mērķis saskan ar likumdevēja izvirzīto mērķi, tā tiesiskums nevar tikt apšaubīts.

[3.1.3] Pieteicējs nepamatoti sašaurina to gadījumu loku, par kuriem iespējams atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, jo ar likuma „Par pašvaldībām” 93.pantā ietverto formulējumu ,ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus” tiek saprasta jebkura domes priekšsēdētāja darbība vai bezdarbība, ar kuru tas neievēro normatīvo aktu prasības. Likumdevēja griba nav bijusi ierobežot ministra kompetenci pārraudzīt domes priekšsēdētāja darbību, jo citādi, ņemot vērā domes atlaišanas procesa laikietilpīgumu, nebūtu ātra un operatīva mehānisma reaģēšanai uz domes priekšsēdētāja pārkāpumiem.

[3.1.4] Rīkojumā tiešā tekstā tika norādīts, ka tie rīkojumā minētie pārkāpumi, kurus pieteicējs pieļāvis pirms attiecīgā domes sasaukuma, nav patstāvīgs pamats šā rīkojuma izdošanai. Vienlaikus tie nav atstājami bez ievērības, jo raksturo pieteicēja kopējo attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu.

[3.1.5] Pieteicēja kā indivīda tiesību un likumisko interešu ierobežojums ir samērīgs ar rīkojumā norādītajiem mērķiem. Rīkojums tika izdots, lai aizsargātu sabiedrības intereses, kas šajā gadījumā ir pašvaldības domes turpmākās tiesiskas darbības nodrošināšana. Pieteicēja sniegtie paskaidrojumi bija pietiekams pamats uzskatīt, ka pārkāpumu pieļaušana nav nejaušība un nav garantijas, ka šādi pārkāpumi neatkārtosies. No paša pieteikuma arī izriet, ka pieteicējs neatzīst tam pārmestos pārkāpumus, kas liecina par to, ka, paliekot amatā, pieteicējs turpinātu šādi rīkoties. Pieteicēja atstādināšana no amata bija vienīgais tiesiskais instruments, kā ministram novērst turpmākus pārkāpumus domes darbībā, jo cita veida domes priekšsēdētāja saukšana pie atbildības likumā nav paredzēta.

[3.1.6] Likums “Par pašvaldībām”’ iepretim Administratīvā procesa likumam ir atzīstams par speciālo likumu, tādēļ tā noteikumiem attiecībā uz rīkojuma izdošanas procesuālajiem un formālajiem priekšnosacījumiem dodama priekšroka. Konkrētajā gadījumā pārsūdzētā rīkojuma izdošanā šie noteikumi, pretēji pieteicēja apgalvotajam, ir ievēroti.

[3.2] Par pieteicēja darbību SIA “Rīgas satiksme "

[3.2.1] Arī politiskam lēmumam ir jābūt tiesiskam Kā skaidrots pārsūdzētajā rīkojumā, SIA “Rīgas satiksme” pamatkapitāla palielināšana bija vienīgais leģitīmais dalībnieku ieguldījuma veids, kāds atbilstoši Komerclikuma noteikumiem pieļaujams. Visi citi maksājumi, ko sabiedrības dalībnieki veic, nepalielinot pamatkapitālu, ir uzskatāmi par aizdevumu vai dāvinājumu, kam nav ieguldījuma rakstura. Attiecīgi finanšu līdzekļu nodošana SIA “Rīgas satiksme” nebija iespējama citādā veidā, kā vien palielinot pamatkapitālu, SIA “Rīgas satiksme” dalībnieku sapulcei par to pieņemot attiecīgu lēmumu un Rīgas domei veicot pamatkapitāla palielinājuma apmaksu. Pašvaldības mantas samazinājums izpaužas tādējādi, ka finanšu līdzekļu izlietojums neatbilst ieguldījuma darbības raksturam, lai gan kā ieguldījums formulēts gan Rīgas domes lēmumos, gan atspoguļots grāmatvedības dokumentos. Attiecīgi pieteicēja argumenti par pašu kapitāla palielināšanas tiesiskumu un pamatotību pēc būtības nepelna tālāku ievērību.

[3.2.2] Ministrijai pārraudzības veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju tieši no domes priekšsēdētāja (nevis tikai ar to iepazīties). Ar auditorkompārujas 2019.gada 1.marta vēstuli ministrijai tika atļauts iepazīties ar pārbaudes ziņojumiem, tostarp izgatavot to kopijas. Turpretī SIA “Rīgas satiksme” 2019.gada 5.marta vēstulē norādīja, ka ministrijas pilnvarotās personas drīkst iepazīties ar pārbaudes ziņojumiem SIA “Rīgas satiksme” telpās bez tiesībām jebkādā veidā tos dublēt. Līdz ar to ministrijai joprojām bija ierobežotas iespējas veikt savu pārraudzības funkciju.

Ministrija norāda, ka pieteicēja kā pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja rīcība, nododot atpakaļ SIA “Rīgas satiksme” esošajai valdei informāciju par bijušo sabiedrības valdes locekļu rīcību, kas nav pilnvarota veikt to atbildības izvērtēšanu, ir uzskatāma par norobežošanos no šo valdes locekļu atbildības izvērtēšanas pienākuma.

[3.2.3] Pieteicējam ir jāatbild par SIA “Rīgas satiksme” dalībnieku sapulces darba kārtību neatkarīgi no tā, kas to sasaucis. Bez tam saskaņā ar Civillikuma 2343.pantu pieteicējam kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvim par kapitālsabiedrības lietu vešanu jādod norēķins, pretējā gadījumā tam ir jāatbild par zaudējumiem. Šāda atbildība tam ir par visu to laiku, kurā tam ir bijis jādod norēķins, tādēļ tā nav aprobežota ar konkrēto domes sasaukumu.

[3.2.4] SIA “Rīgas satiksme” 2014.gada 17.decembra ārkārtas dalībnieku sapulces lēmums par darījumiem, kuriem ir nepieciešama SIA “Rīgas satiksme” dalībnieku sapulces piekrišana, neatbilst Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas mērķim. No nosacījuma, ka netiek prasīta dalībnieku sapulces piekrišana, ja darījums tiek slēgts budžeta un plāna ietvaros, nav iespējams identificēt darījumus, kuriem tad būtu nepieciešama šāda piekrišana, jo visam, izņemot ārkārtas gadījumus, ir jābūt iekļautam budžeta plānā. Minēto ministrijas secinājumu apliecina paša pieteicēja sniegtā informācija, saskaņā ar kuru kopš SIA “Rīgas satiksme” 2014.gada 17.decembra dalībnieku ārkārtas sapulces noslēgti pavisam 56 darījumi, kuri pārsniedz sapulcē noteiktās darījumu summas un par kuriem netika prasīta dalībnieku sapulces piekrišana.

[3.2.5] Pieteicējam kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvim bija jābūt zināmai informācijai, kas saistīta ar domes un SIA “Rīgas satiksme” noslēgtā deleģēšanas līguma izpildi. Attiecīgi pieteicējam bija jāveic aktīva rīcība, lai nodrošinātu SIA “Rīgas satiksme” interešu ievērošanu, piemēram, dalībnieku sapulcē jāizskata jautājums par valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļu atsaukšanu, izvērtējot atbildību saistībā ar deleģēšanas līguma izpildi. Savukārt pieteicējam kā domes priekšsēdētājam bija ne tikai tiesības, bet arī pienākums nodrošināt aktīvu rīcību, lai novērstu deleģēšanas līguma nepilnības un nodrošinātu pašvaldības tiesību un interešu ievērošanu, piemēram, iesniedzot attiecīgu domes lēmuma projektu.

[3.3] Par pieteicēja darbību Rīgas domē

[3.3.1] Domes priekšsēdētāja pienākums ir organizēt domes darbu, lai tas atbilstu normatīvajos aktos, tostarp pašvaldības nolikumā, noteiktajam. Normatīvie akti nepilnvaro domes priekšsēdētāju vienpersoniski grozīt izsludināto komitejas darba kārtību. Tāpat saistībā ar domes 2018.gada 5.novembra ārkārtas sēdi apsvērumi par jautājuma izskatīšanas lietderību nedod tiesības pieteicējam pārkāpt ārkārtas sēdes sasaukšanas būtību. Ja deputāti uzskatītu minētā jautājuma izlemšanu par pāragru vai nelietderīgu, tie, realizējot savas deputātu pilnvaras, varētu noraidīt minēto lēmuma projektu.

[3.3.2] Domes priekšsēdētājam ir tiesības piesaistīt nepieciešamās informācijas sagatavošanā domes speciālistus, taču likuma „Par pašvaldībām"’ 94.'pantā noteiktais pienākums gulstas uz domes priekšsēdētāju personiski bez pilnvarojuma deleģēt šo pienākumu citai personai.

[3.3.3] Konstatējot, ka pieteicējs nav sasaucis nevienu domes kārtējo sēdi 2017.gada augustā, sākotnēji pēc informācijas pieprasījuma nesekoja nekāda ministra rīcība, jo pārkāpumu kopums uz šo brīdi nebija tik daudzskaitlīgs. Savukārt uz rīkojuma izdošanas brīdi pārkāpumi bija sasnieguši tādu kritisku masu, ka nepārprotami vienīgais veids, kā nodrošināt domes darbību, bija pieteicēja atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas. Turklāt pieteicējs sniegtajā paskaidrojumā šādu rīcību pamatoja ar atvaļinājuma sezonu, tādējādi atzīstot pārkāpumu.

[4] Sagatavojot lietu iztiesāšanai, biedrība „Latvijas Pašvaldību savienība” (turpmāk - Latvijas Pašvaldību savienība) tika lūgta sniegt viedokli par to, vai likuma „Par pašvaldībām” 65.panta otrajā daļā un 93.pantā paredzētās ministra tiesības ir uzskatāmas par alternatīviem (viens otru izslēdzošiem) mehānismiem domes priekšsēdētāja darbības kontrolei, vai arī to izmantošana ir atkarīga no ministra izvēles.

Latvijas Pašvaldību savienība tiesai sniegtajā viedoklī norādījusi, ka pašvaldības dome ir demokrātiski vēlēts orgāns un attiecīgi domes priekšsēdētājs ir šī orgāna vadītājs. Tā kā domes priekšsēdētāju ievēl no deputātu vidus, tad domes priekšsēdētājs primāri par savu darbību ir atbildīgs domei - pārējiem deputātiem, kuri ar savu balsi ir devuši mandātu domes priekšsēdētājam īstenot likuma „Par pašvaldībām” 62.pantā noteiktās tiesības un pienākumus. Īstenojot likuma „Par pašvaldībām"’ 65.panta otrajā daļā paredzētās ministra tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu, jāņem vērā, ka pašvaldības atrodas ministra pārraudzībā, kas nozīmē, ka ministram ir tiesības pārbaudīt domes priekšsēdētāja darbības tiesiskumu, nevis lietderību Turklāt pārraudzība ir nošķirama no atbildības, proti, domes priekšsēdētājs ir atbildīgs domei, nevis ministram. Saskaņā ar no Eiropas Vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) 8.panta trešās daļas izrietošo proporcionalitātes principu pašvaldības kontrolējošai iestādei, īstenojot savas prerogatīvas, ir jāizmanto metode, kas vismazāk ietekmē vietējo autonomiju. Līdz ar to, Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā, attiecībā uz domes priekšsēdētāju likuma „Par pašvaldībām"’ 65.panta otrajā daļā un 93.pantā paredzētās ministra tiesības ir īstenojamas secīgi, sākotnēji ļaujot par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu lemt domei un pēc tam izvērtējot nepieciešamību atstādināt domes priekšsēdētāju. Latvijas Pašvaldību savienība neizslēdz, ka likuma „Par pašvaldībām” 93.pantā paredzētās tiesības var tikt piemērots kā ārkārtas līdzeklis, ko neizslēdz ne likums, ne Harta, taču šāds risinājums būtu piemērots tikai gadījumos, kad domes priekšsēdētāja atrašanās amatā rada reālus īstermiņa draudus pašvaldības darbam un iedzīvotāju interesēm.

[5] Savukārt Valsts kontrole tika lūgta sniegt atzinumu, kāda būtu pašvaldības Pārvaldības likumam atbilstoša ieguldījumu veikšana tai piederošā kapitālsabiedrībā un kā to korekti atspoguļot kapitālsabiedrības gada pārskatā.

Valsts kontrole, lai arī nesniedza tiesas pieprasīto atzinumu, vispārīgi norādīja, ka atbilstoši grāmatvedības teorijai bilances pasīvs parāda līdzekļu avotus, kas sadalās „Pašu kapitālā” un „Saistībās”. Savukārt saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu pašu kapitāls ir bilances iedaļa, kas sastāv no šādiem posteņiem; Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls); Akciju (daļas) emisijas uzcenojums; Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve; Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve; Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi; Pārskata gada peļņa vai zaudējumi; Mazākumakcionāru līdzdalības daļa. Līdz ar to viens no veidiem, ka īpašnieks var veikt ieguldījumus sabiedrības pašu kapitālā, ir palielināt tās pamatkapitālu. Citos posteņos ieguldījumi nav veicami un atzīstami. Ja dome ir lēmusi ieguldīt sabiedrības pašu kapitālā, šāds darījums grāmatvedības uzskaitē uzrādāms kā pamatkapitāla palielinājums. Pamatkapitāla izmaiņu izdarīšana veicama saskaņā ar Komerclikumu. Savukārt SIA “Rīgas satiksme” pašvaldības piešķirtais finansējums būtu jāiegrāmato bilances aktīvā kā naudas līdzekļu palielinājums un bilances pasīvā kā pamatkapitāla palielinājums. Tā kā SIA “Rīgas satiksme” veic pašvaldības deleģēto uzdevumu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanas jomā, tad saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma 11.pantu no pašvaldības budžeta ir jākompensē ar šo pakalpojumu nodrošināšanu saistītie zaudējumi, kas veicama Ministru kabineta 2015.gada 26.jūlija noteikumu Nr.435 „Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu” noteiktajā kārtībā. Rīgas pašvaldība, veicot minēto ieguldījumu, nav ievērojusi nevienu no iespējamiem pašvaldības līdzekļu ieguldīšanas tās kapitālsabiedrībā veidiem.

[6] Pieteicējs tiesai papildus sniegtajā paskaidrojumā saistībā ar Valsts kontroles lietā sniegto viedokli norādījis turpmāko.

[6.1] No Valsts kontroles norādītā secināms, ka pamatkapitāla palielināšana nav vienīgais veids, kā veikt ieguldījumu pašu kapitālā, bet gan ir tikai viens no pašu kapitāla palielināšanas veidiem. Savukārt tālāk Valsts kontrole secina, ka, ja dome ir lēmusi ieguldīt pašu kapitālā, šāds darījums kapitālsabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādāms kā pamatkapitāla palielinājums. Tādējādi Valsts kontroles viedoklī ietvertie secinājumi ir savstarpēji izslēdzoši (pretrunīg).

[6.2] Valsts kontroles tiesai sniegtais viedoklis ir pretrunā ar Valsts kontrole revīzijas ziņojumu „Par Latvijas Republikas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, kurā ir atzīta pašvaldības ieguldījumu veikšana SIA “Rīgas satiksme” pašu kapitālā bez pamatkapitāla palielināšanas.

[6.3] Pirms minētā revīzijas ziņojuma sagatavošanas /pers. F/ kā Rīgas pilsētas pašvaldības deputāts iesniedza Valsts kontrolei divas vēstules, kurās vērsa Valsts kontroles uzmanību uz pašvaldības veikto ieguldījumu SIA “Rīgas satiksme” pašu kapitālā, kā arī pauda viedokli, kā tas būtu iegrāmatojams pašvaldības un SIA “Rīgas satiksme” gada pārskatos. No Valsts kontroles sniegtās atbildes izriet, ka viens no revīzijas mērķiem ir gūt pārliecību, ka pašvaldības 2017.gada konsolidētais pārskats ir sagatavots atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Nav šaubu, ka Valsts kontrole bija informēta par to, ka Rīgas dome nav pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu Līdz ar to, nekonstatējot /pers. F/ norādītos pārkāpumus, Valsts kontrole pēc būtības ir atzinusi, ka ieguldījums SIA “Rīgas satiksme” pašu kapitālā (bez pamatkapitāla palielināšanas) ir noticis un tas ir pareizi atspoguļots pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā.

[6.4] Pieteicējam nebija tiesību palielināt SIA “Rīgas satiksme” pamatkapitālu, jo par pamatkapitāla palielināšanu nav lēmusi Rīgas dome kā kapitāla daļu turētājs. Ieguldījumu veikšana citā no pašu kapitāla veidojošiem posteņiem, piemēram, pamatkapitālā, būtu uzskatāma par Rīgas domes pieņemtā lēmuma pārkāpšanu. Pieteicēja kā kapitāla daļu turētāja pilnvarniekam - kapitāla daļu turētāja pārstāvim - ir tiesības rīkoties vienīgi pilnvarojuma robežās. Pamatkapitāla palielināšanai saskaņā ar Pārvaldības likuma 62.panta pirmo daļu ir nepieciešams konkrēts pašvaldības domes lēmums (pieteicējs iesniedzis līdzīgus citu pašvaldību domju pieņemtos lēmumus), kāds konkrētajā gadījumā nav pieņemts. Minēto ir atzinis arī auditors SIA „PricewaterhouseCoopers”. Tāpat arī nebija iespējams nesegt SIA “Rrgas satiksme” zaudējumus, jo šāda rīcība būtu pretrunā ar Rīgas domes lēmumu.

[6.5] No Valsts kontroles viedokļa izriet, ka arī sabiedrības zaudējumi veido pašu kapitālu, tādējādi zaudējumu samazināšanu (tādējādi palielinot pašu kapitālu) var veikt ne vien caur pamatkapitāla palielināšanu, bet arī ar iemaksu pašu kapitāla postenī „Iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi’. Iepriekšējo gadu zaudējumu dēļ SIA “Rīgas satiksme” samazinājās pašu kapitāls, tādējādi samazinoties arī pašvaldībai piederošā uzņēmuma vērtībai un secīgi pašvaldības ieguldījuma vērtībai šajā uzņēmumā. Rīgas dome nav vēlējusies palielināt savu atbildības limitu par sabiedrības saistībām, palielinot pamatkapitālu, bet gan vēlējās atjaunot sabiedrības pašu kapitālu, samazinot zaudējumus.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvji uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. Papildus uzsvēra, ka domes priekšsēdētājs tiek ievēlēts no deputātu vidus un nevar būt vienpersoniski atbildīgs par budžeta un grāmatvedības jautājumiem tādā mērā, ka to varētu atlaist.

Savukārt ministrijas pārstāvji pieteicēja pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā rīkojumā un paskaidrojumā tiesai minētajiem argumentiem. Papildus uzturēja tiesā iesniegto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, norādot, ka nav konstatējams būtisks pieteicēja tiesību un tiesisko interešu aizskārums. Atbildot uz tiesas jautājumu, norādīja, ka pārsūdzētā rīkojuma izdošanas galvenais pamats ir šā rīkojuma 1.1. un 1.2.punktā minētie pieteicēja pārkāpumi (sk. attiecīgi šā sprieduma 1.1.1. un 1.1.2.punktu).

Motīvu daļa

[8] Lietā ir strīds par to, vai ministrs pamatoti atstādināja pieteicēju no pašvaldības domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Ņemot vērā lietā vērtējamo jautājumu plašo loku, tiesa turpmāk sprieduma pārskatāmības nolūkos atsevišķi izdalīs minētā strīda ietvaros izvērtējamos jautājumus.

I

Par tiesvedības izbeigšanu lietā

[9] Vispirms izvērtējams ministrijas uzturētais lūgums par tiesvedības izbeigšanu lietā.

Tiesa norāda, ka minētais jautājums jau tika izvērtēts Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2019.gada 2.augusta lēmumā, lietas sagatavošanas iztiesāšanai ietvaros precizējot pieteicēja prasījumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā ietvertajam pieteikuma priekšmetam (administratīvā akta atzīšana par prettiesisku). Tiesa pievienojas tiesneša lēmumā minētajiem argumentiem par to, ka tiesvedības izbeigšanai lietā nav pamata, jo pieteicējs atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā paredzētajiem pieteikuma pieļaujamības kritērijiem ir pamatojis savu tiesisko interesi turpināt pārsūdzētā rīkojuma tiesiskuma izvērtēšanu.

Par nepamatotu atzīstams ministrijas pārstāvju tiesas sēdē minētais papildu arguments, ka šāda prasījuma pieļaujamībai ir nepieciešams konstatēt būtisku pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā paredzētais pieteikuma pieļaujamības kritērijs - ir radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums - pēc jēgas neattiecas uz pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, bet tikai uz pieteikumu par procesuāla pārkāpuma konstatēšanu. Pretējs secinājums neatbilstu Administratīvā procesa likuma 103.pantā nostiprinātajai tiesas procesa būtībai, kā arī Administratīvā procesa likuma 92.pantā garantētajām personas tiesībām prasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu neatkarīgi no administratīvā akta nodarītā aizskāruma būtiskuma (2017.gada 11.septembra lēmuma lietā NrSKA-1302/2017 (ECLI:LV:AT:2017:0911.A420235916.1.L) 15.punkts, 2017.gada 16.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1356/2017 ( ECLI:LV:AT:2017:1006.SKA-1356-17.1.L) 6.punkts).

II

Vispārīgi par pašvaldību pārraudzību

[10] Lai varētu pievērsties konkrētajam strīdus jautājumam, sākotnēji ir noskaidrojams pašvaldības kā atvasinātas publikas personas tiesiskais statuss un no tā izrietošās valsts kā sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas kontroles robežas.

[11] Satversmes 101.pantā ir nostiprinātas pašvaldības kā vēlētas institūcijas tiesiskais statuss. No minētā panta kopsakarā ar Satversmes 1.pantu izriet pašvaldības princips, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī (Satversmes tiesas 2008.gada 16.aprīļa lēmuma lietā Nr.2007-21-01 8.punkts). Minimālo prasību kopums ietver: 1) vietējās pašpārvaldes esību; 2) tās tiešu demokrātisku leģitimāciju, proti, pašvaldības augstākais orgāns - dome - ir pašvaldības iedzīvotāju ievēlēts (Satversmes tiesas 2018.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.2017-32-05 11.punkts). Noskaidrojot pašvaldības principa saturu, jāņem arī vērā, ka Latvija ir uzņēmusies no Hartas izrietošās saistības. Atbilstoši Hartas 3.panta pirmajai daļai vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Tādējādi pašvaldības princips aizsargā pašvaldību no valsts prettiesiskas iejaukšanās tās pašpārvaldes tiesībās likumā noteikto uzdevumu izpildes jomā (Satversmes tiesas 2017.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr2016-23- 03 15.1.punkts).

Vienlaikus minētais nenozīmē neierobežotas pašpārvaldes institūcijas pilnvaras, jo no tiesiskas valsts principa izriet pašvaldības pienākums savā darbībā ievērot padotību likumam un tiesībām. Minētais princips attiecīgi nostiprināts arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10 .panta pirmajā daļā. Savukārt valstij ir pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība šo padotību ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota (Satversmes tiesas 2018.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.2017-32-05 13. un 14.punkts). Arī Hartas 8.pants pieļauj administratīvu pārraudzību pār vietējo varu, lai nodrošinātu to darbības atbilstību likumam un konstitucionāliem principiem (panta otrā daļa), taču to var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kuri ir noteikti konstitūcijā vai likumā (panta pirmā daļa).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8.panta ceturtā daļa noteic, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā un apjomā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otrajai daļai Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību, savukārt Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

Lai tiktu īstenota pašvaldību pārraudzība, ar likumu „Par pašvaldībām” ministram un citām institūcijām piešķirta virkne tiesību (sk. regulējuma apkopojumu Satversmes tiesas 2018.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14.punktā).

Pirmkārt, tās ir ministra tiesības tikt informētam, tas ir, ministra tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības informāciju par visiem tās darbības jautājumiem, savukārt pašvaldībai ir noteikts pienākums atsevišķus tās pieņemtos lēmumus (piemēram, pašvaldības budžetu, nolikumu un saistošos noteikumus) uzrādīt ministrijai (likuma 24.panta trešā daļa, 45.panta otrā daļa un 46.panta otrā daļa). Informācijas pieprasīšana un saņemšana ir priekšnoteikums tālāku uzraudzības pasākumu veikšanai, konsultāciju vai ieteikumu sniegšanai.

Otrkārt, likums paredz vairākus pašvaldības darbības pēckontroles veidus. Ministrs ir tiesīgs pieprasīt, lai pašvaldība atceļ prettiesiskus normatīvos aktus, un apturēt šādu aktu darbību (likuma 49.panta pirmā daļa), tiesīgs pieprasīt, lai tiek sasaukta domes ārkārtas sēde (likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts), noteikt šādas sēdes darba kārtību un ierosināt lēmuma projektu (likuma 28.panta otrā daļa), tiesīgs pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata un atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas (likuma 65.panta otrā daļa un 93.pants). Ministrija ir tiesīga veikt pašvaldības ārkārtas finanšu revīziju (likuma 71.panta otrā daļa), celt tiesā prasību par pašvaldībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, ja to nedara pati pašvaldība (likuma 77.panta septītā daļa). Visbeidzot - ultima ratio pasākums - Saeima var atlaist pašvaldības domi un iecelt pagaidu administrāciju (likuma 91. un 92.pants).

Uzraugošajai institūcijai savas rīcības brīvības ietvaros ir jāizvēlas konkrētajam gadījumam visatbilstošāko kontroles līdzekli Saskaņā ar Hartas 8.panta trešo daļu administratīvajai pārraudzībai pār vietējām varām jābūt realizētai tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt. Hartas paskaidrojošā ziņojumā norādīts, ka būtiski ir piemērot samērīguma principu, atbilstoši kuram kontrolējošai varas institūcijai ir jāizmanto metode, kas vismazāk ietekmē vietējo pārvaldi, vienlaikus sasniedzot vēlamo rezultātu (Explanatory Report the European Charter of Local Self-Government. Pieejams: https://rm.coe.int/16800ca437, aplūkots 2020.gada 20.martā).

[12] Attiecībā uz pašvaldības domes priekšsēdētāja darbības kontroli ministram ir paredzēti divi kontroles mehānismi, kas attiecīgi ietverti likuma „Par pašvaldībām” 65.panta otrajā daļā un 93.pantā.

Pieteicēja ieskatā, tie ir divi alternatīvi kontroles mehānismi, kuru piemērošanai ir atšķirīgi nosacījumi Proti, likuma „Par pašvaldībām” 65.panta otrajā daļā paredzētās tiesības ministram iesniegt domei priekšlikumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata esot piemērojamas likumu vai Ministru kabineta noteikumu neievērošanas gadījumos, savukārt 93.pantā paredzētās tiesības pašam atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas ir attiecināmas vienīgi uz likumā noteikto pienākumu nepildīšanu (bezdarbību). Šādam pieteicēja viedoklim tiesa nepiekrīt turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Likuma „Par pašvaldībām” 65.panta otrā daļa paredz, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, ministram ir tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Atbilstoši šā panta trešajai daļai par attiecīgo priekšlikumu balso dome.

Savukārt saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām”’ 93.panta pirmo daļu, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Kā pamatoti tiesas sēdē norādīja pieteicēja pārstāvji līdz 2008.gada 17jūlija likuma grozījumiem minētā norma bija izteikta šādā redakcijā „Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, valsts reformu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes (padomes) priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.” Vienlaikus minētais nenozīmē, ka likumdevējs pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas ir vēlējies sašaurināt ministra tiesības vienīgi uz likumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Šobrīd spēkā esošā likuma 93.panta pirmās daļas redakcija ir interpretējama kopsakarā ar šā panta otro daļu, kas nemainīgi paredz, ka domes priekšsēdētājam septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemts ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Minētais regulējums saskan arī ar likuma „Par pašvaldībām”’ 5.panta piektajā daļā ietverto vispārīgo pašvaldības darbības pārraudzības regulējumu Tādējādi 93.panta pirmajā daļā lietotais vārds „likums” ir saprotams tā plašākajā nozīme, attiecinot to uz visiem valsts izdoto ārējo normatīvo aktu, tajā skaitā spēkā stājušos tiesas spriedumu, kam ir likuma spēks, ievērošanu (sal. sk. Augstākās tiesas 2013.gada 28.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-U26/2013 (A420578312) 9.punktu). Savukārt vārdi „nepilda”, „neievēro”, ,pārkāpj” latviešu valodā tiek lietoti kā sinonīmi, līdz ar to šo vārdu lietojums pats par sevi nenošķir abos pantos ietverto kontroles mehānismu pielietošanu.

Apkopjot iepriekš minēto, secināms, ka gan likuma „Par pašvaldībām”’ 65.panta otrajā daļā, gan 93.pantā ministram ir piešķirtas domes priekšsēdētāja darbības pārraudzības tiesības attiecībā uz Satversmes, likumu, Ministru kabineta noteikumu, kā arī tiesas spriedumu ievērošanu. Tas, kuru no uzraudzības mehānismiem katrā konkrētajā gadījumā izraudzīties, ir ministra rīcības brīvības jautājums. Minētais pēc būtības izriet arī no Latvijas Pašvaldību savienības tiesai sniegtā viedokļa, lai gan tā ir uzskatījusi, ka šo līdzekļu piemērošanā lietderības apsvērumu ietvaros būtu jāievēro zināma secība.

Līdztekus minētajam likuma „Par pašvaldībām”’ 65.panta otrā daļa tomēr paredz plašāku jautājumu loku, par kuru ministram ir tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, tas ir, arī par pašvaldības nolikumā noteikto pienākumu un domes lēmumu nepildīšanu Šādā gadījumā likums neparedz ministra tiesības pašam lemt par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, kas saskan ar no pašvaldības principa izrietošām pašvaldības autonomajām tiesībām organizēt savu darbu. Attiecīgi par domes regulētajiem jautājumiem domes priekšsēdētājs primāri ir atbildīgs domei.

Tomēr abos gadījumos kontrole neattiecas uz lietderības jautājumiem, kas arī neietilpst pārraudzības kā pārvaldes padotības formā. Arī no Hartas 8.panta otrās daļas izriet, ka lietderības kontrole ir pieļaujama vienīgi valsts deleģēto uzdevumu ietvaros. Hartas paskaidrojošā ziņojumā uzsvērts, ka administratīvai pārraudzībai parasti ir jāattiecas uz jautājumu par vietējo varas institūciju darbības likumību un nevis tās lietderību.

[13] Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 19.panta trešo daļu domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes deputātiem Tādējādi dome kā demokrātiski leģitimēts orgāns pilnvaro vienu deputātu no sava vidus organizēt un vadīt pašvaldības darbu.

Likuma „Par pašvaldībām”’ 62.pants reglamentē domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, tostarp noteic, ka domes priekšsēdētājs vada vietējās pašvaldības domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās (1.punkts), vada finanšu komitejas darbu (5.punkts), veic arī citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos (11.punkts). No minētā kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmo daļu un 30.panta otro daļu izriet, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs atbild par iestādes funkciju pildīšanu. Proti, kā norādījusi Augstākā tiesa, domes priekšsēdētāja pienākumi ir nesaraujami saistīti ar pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem. Tādējādi domes priekšsēdētājam ir svarīgi apzināties, kādas funkcijas un pienākumi pašvaldībai noteikti normatīvajos aktos, un viņam kā pašvaldības vadītājam ir jāvada domes darbs tā, lai normatīvajos aktos noteiktās pašvaldības funkcijas un pienākumi tiktu pienācīgi izpildīti (2010.gada 30.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-861/2010 (A42695109) 10.punkts).

Kā pamatoti norāda pieteicējs, domes kā koleģiālas institūcijas lēmumu pieņemšanā domes priekšsēdētāja statuss nerada pārākumu pār citiem deputātiem, jo domes priekšsēdētājam tāpat kā pārējiem domes deputātiem domes lēmumu pieņemšanā ir viena balss (sk. Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas juridiskais raksturojums un pašvaldības reformas. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 102.lpp. ). Tomēr līdztekus likuma „Par pašvaldībām”’ 42.panta trešajā daļā ietvertajam regulējumam šā likuma 48.pants paredz domes priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes pieņemtos lēmumus, tādējādi uzsverot domes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja atbildību par pašvaldības darba tiesiskumu (sal. sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā NrSKA-411/2013 (A420475711) 12.punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ņemot vērā domes priekšsēdētāja samērā plašās pilnvaras, ir atzinusi, ka domes priekšsēdētājs ir tālu no tā, lai būtu domes „pirmais starp līdzīgiem” (primus inter pares) (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 27.maija sprieduma lietā Vides aizsardzības klubs pret Latviju 45.punkts kopsakarā ar 17.punktu).

Pieteicēja pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka šajā aspektā būtu ņemams vērā, ka pašvaldības priekšsēdētājam kā nākušam no deputātu vidus var nebūt speciālu zināšanu specifiskās ar iestādes darbību saistītās jomās. Attiecībā uz minēto norādāms, ka šim mērķim kalpo pašvaldības izveidotā pārvaldes organizācija, kas sniedz atbalstu domes priekšsēdētājam un domei pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu likumīgā un pienācīgā izpildei

[14] Lietā ir arī aktuāls jautājums par to, vai likuma „Par pašvaldībām” 93.pantā noteiktās pilnvaras ir attiecināmas arī uz iepriekšējos sasaukumos pieļautajiem pārkāpumiem

Starp administratīvā procesa dalībniekiem nepastāv domstarpības par to, ka tas nav pieļaujams attiecībā uz domes attiecīgā sasaukuma darba organizāciju. Vienlaikus no ministrijas paskaidrojuma izriet, ka, ministrijas ieskatā, pieteicēja kā pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja atbildība nav aprobežota ar attiecīgo domes sasaukumu

Atbilstoši Pārvaldības likuma 14.panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā rīkojuma izdošanas brīdī), ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem domes priekšsēdētājs. Tātad kapitāla daļu pārstāvja pienākumu izpilde ir uzticēta personai, kura ieņem domes priekšsēdētāja amatu, un attiecīgi ir tai pakārtota. Līdz ar to attiecībā uz domes priekšsēdētāja kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja atbildību nav pamata raudzīties citādi.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām”’ 94.pantu no amata atlaisto domes priekšsēdētāju nevar atkārtoti ievēlēt par šā sasaukuma domes priekšsēdētāju. No minētās normas kopsakarā ar 93.panta otrajā daļā noteikto domes priekšsēdētāja paskaidrojumu sniegšanas termiņu (septiņas dienas) izriet, ka likumdevēja mērķis ir bijis nodrošināt iespēju operatīvi reaģēt uz domes priekšsēdētāja pieļautajiem pārkāpumiem attiecīgā sasaukuma ietvaros. Vienlaikus tiesa neizslēdz, ka atsevišķos gadījumos konstatētā pārkāpuma atkārtošanās var liecināt pret personas kopējo attieksmi pret domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildi un attiecīgi var tikt ņemta vērā, lemjot par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka šā sprieduma 1.1.3.punktā norādītais attiecībā uz SIA “Rīgas satiksme” dalībnieku sapulces saukšanas procedūras pārkāpumiem nevarēja būt par pamatu pieteicēja atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas, jo visas pārsūdzētajā rīkojumā minētās dalībnieku sapulces ir notikušas iepriekšējā domes sasaukuma laikā (2016. un 2013.gadā), turklāt no pārsūdzētā rīkojuma neizriet, ka attiecīgajā sasaukumā būtu konstatēti dalībnieku sapulces saukšanas procedūras pārkāpumi, lai būtu pamats spriest par pieteicēja kopējo attieksmi pret strīdus jautājumu. Turklāt tiesa ex officio vērš ministrijas uzmanību, ka atbilstoši tiesu judikatūrā atzītajam dalībnieku sapulces sasaukšanas regulācijas mērķis ir savlaicīgi informēt dalībniekus, lai tie varētu izmantot savas tiesības piedalīties sapulcē un tai pienācīgi sagatavoties, kas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad sabiedrībā ir divi vai vairāk dalībnieki, kuru intereses konfliktē. Viena dalībnieka kapitālsabiedrībā, kā tas ir konkrētajā gadījumā, konflikti starp dalībnieku interesēm nav iespējami. Tādēļ, pat ja viena dalībnieka kapitālsabiedrībā ir formāli pārkāpta dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūra, tas pats par sevi nav pamats pieņemtā lēmuma apstrīdēšanai, ja to neapstrīd pats dalībnieks kā ar likumu aizsargāto interešu objekts (Augstākās tiesas 2015.gada 22.septembra sprieduma lietā NrSKC-2778/2015 (C15163815) 5.punkts). Tas, vai pieteicējs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis bija spējīgs pienācīgi sagatavoties lēmumu pieņemšanai dalībnieku sapulcē, tostarp piesaistot atzinumu sniegšanai Rīgas domes Īpašuma departamentu, ir pieteicēja atbildības jautājums. Jebkurā gadījumā par dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu ir atbildīgs pieteicējs.

[15] Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem par ministra atrašanos interešu konfliktā un tā iespējamiem politiskajiem motīviem, pieņemot pārsūdzēto rīkojumu, norādāms turpmākais.

Gan ministrs, gan domes priekšsēdētājs ir politiskas amatpersonas, vienlaikus likumā tām ir piešķirtas arī administratīvās funkcijas. Nav izslēgts, ka minētajos amatos var atrasties politiskie oponenti, kā tas ir konkrētajā gadījumā, tomēr tas pats par sevi automātiski nav par pamatu pārsūdzētā rīkojuma atzīšanai par prettiesisku. Ja ministra politiskais mērķis atbilst likuma mērķim un izdotais administratīvais akts pēc būtības ir tiesisks un pamatots, tad tas, ka administratīvais akts izdots citstarp arī politisku apsvērumu dēļ, administratīvā akta tiesiskumu nevar ietekmēt (sk. Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 29.maija sprieduma lietā Nr.A420578312 16.punktu).

III

Tiesas kontroles robežas

[16] Lēmums, ar kuru ministrs atstādina domes priekšsēdētāj u no amata pienākumu pildīšanas, ir izdošanas izvēles administratīvais akts.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajai daļai, apsverot administratīvā akta izdošanas lietderību, iestāde lemj par administratīvā

akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi, par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai, par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses, kā arī par administratīvā akta atbilstību.

Savukārt tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumu par lietderību. Tā ir tiesīga pārbaudīt, vai iestāde rīcības brīvību ir izmantojusi atbilstoši pilnvarojumam un vai tā nav pārkāpusi likumā noteiktos lietderības apsvērumu ietvarus. Iestādes rīcību tiesa var atzīt par prettiesisku, ja konstatētas iestādes iespējamās rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, kas var izpausties kā rīcības brīvības neizmantošana, rīcības brīvības pārsniegšana vai rīcības brīvības nepareiza izmantošana (sk. Augstākās tiesas 2005.gada 4.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-261/2005 (A42078304) 7.punktu).

[17] Ņemot vērā minēto, tiesa turpmāk secīgi pārbaudīs pārsūdzētajā rīkojumā ietverto pamatojumu pieteicēja atstādināšanai no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Vienlaikus tiesa jau sākotnēji vērš administratīvā procesa dalībnieku uzmanību, ka šajā lietā tiks izvērtēti tikai tie argumenti, kuri tiesas ieskatā ir nozīmīgi no tiesību viedokļa un kas var ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības, jo tiesai ir jāuzklausa visi argumenti, bet nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai sniegt atbildes uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā Z. un E. pret Austriju).

IV

Par ieguldījumu sabiedrības pašu kapitālā

[18] Pārsūdzētajā lēmumā konstatēts, ka pieteicējs kā SIA „Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvis, pretēji domes lemtajam, nav pieņēmis lēmumu par SIA „Rīgas satiksme” pamatkapitāla palielināšanu

Kā izriet no pieteikumā ietvertajiem argumentiem, pieteicēja ieskatā, viņam nemaz nebija tiesības šādu lēmumu pieņemt, jo dome nebija lēmusi par līdzekļu novirzīšanu šim mērķim. Savukārt ministrija uzskata, ka vienīgais likumīgais veids, kādā pašvaldības var veikt ieguldījumus sev piederošā kapitālsabiedrībā, ir pamatkapitāla palielināšana.

[19] Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2. un 19.punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 7.pantu autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldība. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Izmantojot Valsts pārvaldes likuma 88.pantā un likuma „Par pašvaldībām”’ 15.panta trešajā daļā minētās tiesības no minēto autonomo funkciju izrietošo uzdevumu izpildei Rīgas pilsētas pašvaldība ir dibinājusi pašvaldības SIA „Rīgas satiksme”. Atbilstoši Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr. 114 „Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 3.pielikuma 1 .punktam SIA „Rīgas satiksme” sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, pārvalda un apsaimnieko Rīgas pilsētas maksas autostāvvietas ielu sarkano līmju robežās un piedalās Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, veicot komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību, un kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

Uz pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību attiecas Pārvaldības likumā ietvertais regulējums. Vienlaikus, ņemot vērā publiskas personas kapitālsabiedrības darbību, kas ir patstāvīga un pakārtota privātajām tiesībām, uz to ir attiecināmi arī Komerclikuma noteikumi par komercsabiedrību pārvaldību, ciktāl Pārvaldības likumā kā speciālajā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Publiska persona atsevišķās jomās var būt dalībniece arī tādās kapitālsabiedrībās, kuras darbība nes zaudējumus, dotējot tās no pašvaldības budžeta. Tomēr arī šādā gadījumā publiska persona ir ieinteresēta valsts kapitālsabiedrības kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 25.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-106/2013 (A42922609) 12. un 13.punktu). Minēto apstiprina Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta noteiktais pienākums gan publiskai personai, gan tās kapitālsabiedrībai likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu (attiecīgi panta pirmā un trešā daļa). Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 1.pantu šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

[20] Saskaņā ar Pārvaldības likuma 65.panta pirmo daļu sabiedrības pārvaldi īsteno dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

Par SIA „Rīgas satiksme” vienīgo dalībnieku atbilstoši Komerclikuma 136.pantam ir uzskatāma Rīgas pilsētas pašvaldība kā kapitālsabiedrības dibinātāja, kurai pieder visas kapitāla daļas. Ņemot vērā, ka publiska persona ir abstrakts veidojums, tās vārdā rīkojas publiskas personas orgāni. Attiecīgi no Pārvaldības likuma izriet, ka pašvaldības vārdā saistībā ar kapitālsabiedrības pārvaldību darbojas divi pašvaldības orgāni - 1) pašvaldības dome kā publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija (1.panta pirmās daļas 14.punkta b) apakšpunkts), kuras kompetencē ir pieņemt stratēģiskus kapitālsabiedrības pārvaldības lēmumus, piemēram, noteikt kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus (1.panta pirmās daļas 18.punkts), pieņemt lēmumus par publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā (67.pants); 2) domes priekšsēdētājs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis (14.pantapirmā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kura kompetencē ietilpst kapitālsabiedrības dalībnieku kompetencē esošu lēmumu pieņemšana, tostarp par sabiedrības gada pārskatu apstiprināšanu un sabiedrības pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu (65.panta otrā daļa, 66.pants).

Lai gan no Pārvaldības likuma 65.panta otrās daļas kopsakarā ar 66.panta pirmās daļas 9.punktu formāli izriet, ka lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu pieņem domes priekšsēdētājs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis, tomēr ir ņemama vērā pašvaldības kā publiskas personas rīcības ar mantu un finanšu līdzekļiem specifika. Proti, atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 2.punktam tikai domes kā augstākās pašvaldības lēmējinstitūcijas ekskluzīvā kompetencē ietilpst jautājums par pašvaldības budžeta apstiprināšanu, līdz ar to, pretēji ministrijas pārstāvju tiesas sēdē norādītajam, finanšu līdzekļu ieguldīšana sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai nevar tikt veikta bez atbilstoša domes lēmuma par pašvaldības budžeta līdzekļu novirzīšanu šim mērķim. Tam, kādā veidā lēmums par līdzekļu ieguldīšanu sabiedrības pamatkapitālā tiek noformēts (dome pati pieņem lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu vai pēc attiecīgu līdzekļu paredzēšanas pašvaldības budžetā kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņem šādu lēmumu), tiesas ieskatā, nav izšķirošas nozīmes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā lietā sākotnēji ir noskaidrojams, kāds bija domes mērķis, novirzot pašvaldības budžeta līdzekļus SIA „Rīgas satiksme”. No minētā attiecīgi ir atkarīga pieteicēja kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja rīcība, jo atbilstoši Likuma par budžeta un finanšu vadību 6.panta otrajai daļai pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam

[21] Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžets ir apstiprināts ar domes 2016.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.231 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu” (ar budžetu saistītie dokumenti pieejami: https://pasvaldiba.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Budget/Budget_plan/2017/default.htm, aplūkoti2020.gada 19.martā).

Ar domes 2017.gada 21 .jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.262 „Gtozījumi Rīgas domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu”” Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā 2017.gadam 4.sadaļā „Finansēšana” no pamatbudžeta noteikts ieguldījums SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā 8 800 000 euro apmērā. Attiecīgo grozījumu paskaidrojuma rakstā kā ieguldījuma pamatojums norādīts SIA „Rīgas satiksme” 2017.gada 8.jūnija valdes sēdes protokols Nr.8 (sk. paskaidrojuma raksta 3.punktu. Pieejams: https://pasvaldiba.riga.lv/media/budzets/2017/1grozijumi/paskaidrojuma_raksts.pdf, aplūkots 2020.gada 19.martā). No minētā protokola (lietas 2.pielikuma 104.-105.lapa) kopsakarā ar SIA „Rīgas satiksme” Rīgas domes Finanšu departamentam adresēto vēstuli (lietas 2.pielikuma 102.-103.lapa) izriet, ka pašvaldība tiek lūgta izskatīt jautājumu par naudas ieguldījumu SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai, kas negatīvi ietekmē sabiedrības naudas plūsmu un pašu kapitāla apmēru. No protokola cita starpā izriet, ka par minēto pieprasījumu informēts pieteicējs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Ar domes 2017.gada 15.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.11 „Gtozījumi Rīgas domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu’” Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā 2017.gadam 4.sadaļā ,Finansēšana” no pamatbudžeta noteikts ieguldījums SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā 9 632 000 euro apmērā. Attiecīgo grozījumu paskaidrojuma rakstā kā ieguldījuma pamatojums norādīts SIA„Rīgas satiksme” 2017.gada 31.oktobra valdes sēdes protokols Nr.17 (sk. paskaidrojuma raksta 3.punktu lietas 2.pielikuma 95.-96.lapā). No minētā protokola (lietas 2.pielikuma 99.lapa) kopsakarā ar valdei iesniegto ziņojumu (lietas 2.pielikuma 100. lapa) izriet, ka naudas ieguldījumu veikšana SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā tiek lūgta iepriekšējo gadu zaudējumu samazināšanai, jo tie negatīvi ietekmē sabiedrības naudas plūsmu un pašu kapitāla apmēru. No protokola cita starpā izriet, ka par minēto pieprasījumu informēts pieteicējs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Ņemot vērā minēto, 2017.gadā dome ir lēmusi par kopējo ieguldījumu SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā 18 432 000 euro apmērā iepriekšējo gadu zaudējumu samazināšanai. Tiesa konstatē, ka līdztekus tam dome 2017.gadā ir arī lēmusi veikt ieguldījumu SIA „Rīgas veselības centrs” pamatkapitālā 800 000 euro apmērā projekta realizācijai (sk. paskaidrojuma raksta 17.lapu. Pieejams https://pasvaldiba.riga.lv/media/budzets/20r7/paskaidrojuma_raksts.pdf, aplūkots 2020.gada 19.martā). Abi minētie ieguldījumi ir atspoguļoti budžeta 4.sadaļā ,Finansēšana” kā atsevišķas pozīcijas (sk. budžeta 1.pielikuma 4.punktu lietas 6.lapā), kas liek domāt par šo ieguldījumu atšķirīgo raksturu.

Finanšu grāmatvedībā ar pašu kapitālu saprot starpību starp aktīviem (līdzekļiem:, kas pieder uzņēmumam kā tā īpašums) un visām kreditoru saistībām (Sundukova Z. Uzņēmējdarbības līdzekļu un to veidošanās avotu uzskaite un novērtēšana. Mācību grāmata. Rīga: RTU izdevniecība, 109.lpp). Proti, katra uzņēmuma darbības nodrošināšanai ir nepieciešami saimnieciskie resursi jeb līdzekļi. Uzņēmumu līdzekļu finansēšana tiek veikta no dažādiem avotiem, kuri kopumā veido uzņēmuma kapitālu. Finansēšanas avotus iedala šādi: pašu kapitāls un aizņemtais kapitāls jeb saistības. Sākot darbību, pašu kapitālu veido uzņēmuma dibinātāju ieguldījumi, savukārt uzņēmuma darbības laikā to ietekmē uzņēmuma finanšu rezultāti (Leibus I., Pētersone I., Jesemčika A., Svarisnska A., Grigorjeva A. Finanšu grāmatvedība. Atkārtots un atjaunots 2.izdevums. Rīga: SIA „Lietišķās informācijas dienests ", 158.-162.lpp ).

Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1 .pielikumam pašu kapitāls tiek atspoguļots bilances pasīvu daļā, iedalot to šādās pozīcijās: 1) Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls); 2) Akciju (daļu) emisijas uzcenojums; 3) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve; 4) Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve; 5) Rezerves; 6) Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi; 7) Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 8) Mazākumakcionāru līdzdalības daļa. Tādējādi ,pamatkapitāls” un iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi” ir atsevišķas pašu kapitāla veidojošas pozīcijas, kas papildu iepriekš minētajam apstiprina domes veikto ieguldījumu atšķirīgo raksturu

Arī izvērtējot iepriekš minēto budžeta grozījumu izskatīšanas procesu domē, tiesa gūst pārliecību, ka domes mērķis, lemjot par ieguldījumu veikšanu SIA „Rīgas satiksme”, nebija pamatkapitāla palielināšana.

Proti, no Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas 2017.gada 8.novembra sēdes protokola (lietas 8.pielikuma 53.-55. lapa) izriet, ka domes toreizējie deputāti /pers. G/ un /pers. F/ komitejas sēdē ir aktualizējuši jautājumu par to, kurā SIA „Rīgas satiksme” bilances postenī tiks atspoguļots pašvaldības veiktais ieguldījums, ja tas nav pamatkapitāls, turklāt /pers. F/ izteicis aizdomas, ka šāda ieguldījuma veikšana nav likumīga. Neskatoties uz minēto, komitejas deputātu vairākums lēmuši par grozījumu akceptēšanu izskatīšanai domes sēdē.

Iepazīstoties ar Rīgas domes 2017.gada 15.novembra sēdes stenogrammu (8.pielikuma 114.-248.lapa), konstatējams, ka arī domes sēdē, kurā apstiprināti otrie strīdus budžeta grozījumi, domes deputāti ir diskutējuši par to, kas tiek saprasts ar ieguldījumu veikšanu SIA “Rīgas satiksme” pašu kapitālā. Domes deputāts /pers. G/ grozījuma projekta ziņotājam - Rīgas domes Finanšu departamenta direktoram - uzdeva tiešu jautājumu, kā SIA “Rīgas satiksme” tiks iegrāmatoti pasīvu daļā piešķirtie pašvaldības budžeta līdzekļi Uz minēto jautājumu tika sniegta atbilde, ka līdzekļi tiek novirzīti zaudējumu segšanai, iepriekšējos gados par šo līdzekļu iegrāmatošanu Rīgas domes un SIA “Rīgas satiksme” gada pārskatā auditori un Valsts kontrole nav izteikuši aizrādījumus (sk. stenogrammas 17.lapu). Arī deputāts /pers. F/ projekta ziņotājam atkārtoti uzdeva jautājumu, kurš likums atļauj pašvaldībai ieguldīt kapitālsabiedrības pašu kapitālā (nevis pamatkapitālā). Atbildot uz to, ziņotājs atkārtoti norādīja, ka ieguldījuma mērķis ir iepriekšējo gadu zaudējumu segšana, savukārt par formu, kādā tas tiek darīts, no auditoriem nav bijuši izteikti iebildumi (sk. stenogrammas 21.-22.lapu). Atbildot uz /pers. F/ jautājumiem saistībā ar šo ieguldījumu iegrāmatošanu SIA “Rīgas satiksme” grāmatvedībā, ziņotājs norādīja, ka iepriekšējos gada pārskatos, ja ziņotājs nemaldās, attiecīgie ieguldījumi iegrāmatoti kā pārējie ieņēmumi (sk. stenogrammas 23.lapu). Savā debašu runā /pers. F/ norāda, ka pašvaldības pēdējos divos gados izvēlētā juridiskā forma ieguldījumu veikšanai ir neskaidra, tālāk /pers. F/ norāda apsvērumus, kāpēc ieguldījumu veikšanu pašu kapitālā bez atbilstoša pamatojuma un pamatkapitāla palielināšanas nav pieļaujama (sk. stenogrammas 40.-41 .lapu). Neskatoties uz minētajām diskusijām:, domes deputātu vairākums ir lēmis par attiecīgo grozījumu atbalstīšanu.

To, ka šādā veidā tika izprasts domes lēmums, papildus apliecina /pers. F/ kā Rīgas domes deputātu frakcijas „Latvijas Reģionu apvienība/Latvjas attīstība” priekšsēdētāja Valsts kontrolei sūtītās vēstules (lietas 2.pielikuma 113.-114.lapa un 116.-117.lapa), norādot, ka Pārvaldības likums neparedz veidu, kā pašvaldība var ieguldīt pašvaldības kapitālsabiedrības pašu kapitālā, neieguldot pamatkapitālā, tomēr Rīgas dome 2016. un

2017. gadā ir pieņēmusi lēmumu šādus ieguldījumus veikt. /pers. F/ ieskatā, zaudējumi bija kompensējami Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.435 “Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu” noteiktajā kārtībā. No lietā esošās ministrijas 2018.gada 22.janvāra vēstules Nr.1-13/674 (lietas 4.pielikuma 14.-15.lapa) izriet, ka ar līdzīga satura iebildumiem /pers. F/ vērsies arī ministrijā.

Ņemot vērā minēto, tiesa, pretēji pārsūdzētajā rīkojumā minētajam, nekonstatē, ka domes mērķis, novirzot pašvaldības budžeta līdzekļus ieguldījumu veikšanai SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā, bija pamatkapitāla palielināšana.

[22] Pārsūdzētajā rīkojumā kā papildu arguments veiktā ieguldījuma raksturam ir kalpojusi tā atspoguļošana Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskatā (Pieejams: https://e2.kase.gov.lv/pub5.5_pasv/code/pub.php?module=pub, aplūkots 2020.gada 19.martā), kas apstiprināts ar domes

2018. gada 11.jūlija lēmumu (lietas 2.pielikuma 119.lapa). Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 21.panta otrajai daļai pārskatu par budžeta izpildi un gada pārskatu apstiprināšana ietilpst domes ekskluzīvajā kompetencē.

No gada pārskatā ietvertās informācijas izriet, ka veiktie ieguldījumi SIA „Rīgas satiksme” 18 432 000 euro apmērā kopā ar veikto ieguldījumu SIA „Rīgas veselības centrs” pamatkapitālā 800 000 euro apmērā (kopā 19 232 000 euro) ir iegrāmatoti veidlapas Nr.2PB ,Pārskats par budžeta izpildi” postenī „Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas” ar budžeta klasifikācijas kodu F55010013, veidlapas Nr.2NP „Naudas plūsmas pārskats” atspoguļoti kā izdevumi no ieguldījumu darbības postenī „Līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā, akciju un vērtspapīru iegāde”, kā arī veidlapā Nr.7-1 ,Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats” veiktās izmaiņas novērtētas pēc pašu kapitāla metodes.

Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 18.panta trešajai daļai sabiedrības līdzdalība citas sabiedrības kapitālā (turpmāk - kapitāla līdzdalība) ir šīs sabiedrības tiesības uz citas sabiedrības kapitāla daļu (neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir vai nav apliecinātas ar līdzdalības apliecību). Kapitāla līdzdalības mērķis ir veicināt sabiedrības darbību, radot ilgstošu saikni ar citu sabiedrību. Kapitāla līdzdalības citas sabiedrības kapitālā viens no veidiem ir līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā, ja sabiedrība ieguvusi vairāk par 50 procentiem no citas sabiedrības akcijām vai kapitāla daļām. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.875 „Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju” 5.3.4.apakšpunktam apakškategorijā F55010000 „Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā, neskaitot kopieguldījumu fondu akcijas, un ieguldījumi starptautisko organizāciju kapitālā” (un attiecīgi tai pakārtotajā iedalījumā) norāda ieguldījumus pamatkapitālā, nodalot līdzdalības radniecīgo un asociēto komersantu kapitālos, ieguldījumus biržās kotētu un biržās nekotētu komersantu kapitālos, kā arī ieguldījumus starptautisko organizāciju kapitālā. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskatā veiktais ieguldījums SIA „Rīgas satiksme” 18 432 000 euro ir iegrāmatots kā ieguldījums pamatkapitālā.

Vienlaikus tas neatspoguļojas SIA „Rīgas satiksme” gada pārskatā (lietas 3.pielikuma 49.-83.lapa), jo minētie līdzekļi atspoguļoti postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41.panta otrajai daļai minētajā postenī norāda dažādus citus ieņēmumus (piemēram, gūto peļņu no ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanas vai no ārvalstu valūtas kursu svārstībām, ieņēmumus no saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām, no saņemtās finanšu palīdzības vai finansiālā atbalsta), kas nav norādīti postenī „Neto apgrozījums” vai citos attiecīgajos ieņēmumu posteņos un kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā vai izriet no tās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka domes veiktie budžeta grozījumi un vēlāk apstiprinātajā pašvaldības gada pārskatā un SIA „Rīgas satiksme” gada pārskatā veiktie šo līdzekļu grāmatojumi ir savstarpēji pretrunīgi.

Domes priekšsēdētājs ministram sniegtajā paskaidrojumā (sk. 2.punktu lietas 1.pielikuma 27.-29.lapā) norādījis, ka pašvaldība, uzskaitot kapitāla daļas radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā, izmanto pašu kapitāla uzskaites metodi, kura ietver gan ieguldījumu pamatkapitālā uzskaiti, gan līdzdalības pieauguma vai samazināšanas uzskaiti saistībā ar kapitālsabiedrības radīto peļņu vai zaudējumiem. Abos gadījumos, gan palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu, gan palielinot pārējos kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumus un rezultātā arī peļņu, tiks atstāta vienāda ietekme uz SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālu, proti, ar to tiks palielināta līdzdalība radniecīgu komersantu kapitālā no pašvaldību puses. Pieteicējs norāda, ka no ne zvērinātiem revidentiem, ne no Valsts kontroles nav saņemti aizrādījumi par šādu darījumu uzskaiti. Lai turpmāk nodrošinātu vienotu praksi šādu gadījumu grāmatošanā, pieteicējs lūdzis sniegt viedokli par pareiza grāmatvedības konta izvēli

No minētā paskaidrojuma izriet, ka pašvaldība ir uzskatījusi par pareizu novirzītos līdzekļus iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai iegrāmatot kā līdzdalību radniecīgu komersantu kapitālā. Tas izriet arī no Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada gada pārskata skaidrojumā cita starpā norādītā, ka SIA „Rīgas satiksme” ieguldīti nekustamie īpašumi 474 900 euro vērtībā un pašvaldības naudas līdzekļi 18 432 000 euro vērtībā, kurus sabiedrība ir iekļāvusi tekošā perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Lai patiesāk atspoguļotu darījumu būtību, pārskatā šī summa ir uzrādīta kā darījumu palielinājums un attiecīgi koriģēts kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma rezultāts par 2017.gadu, kas atspoguļots veidlapas Nr.7-1 „Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats” ailē „Pārvērtēšana(+,-)/ vērtības samazinājums(+,-)”.

Tādējādi arī no pašvaldības gada pārskata nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka dome ir vēlējusies attiecīgos līdzekļus ieguldīt SIA „Rīgas satiksme” pamatkapitālā.

[23] Apkopojot šā sprieduma 21. un 22.punktā minēto, tiesa piekrīt pieteicējam, ka domes mērķis, lemjot par pašvaldības budžeta līdzekļu novirzīšanu SIA „Rīgas satiksme”, nebija tās pamatkapitāla palielināšana. Secīgi minētais nozīme, kā arī pieteicējs kā SIA „Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvis formāli pareizi ir izpildījis domes lēmumu un nav lēmis par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu

Tajā pašā laikā tiesa nevar neņemt vērā pārsūdzētajā rīkojumā izdarītos apsvērumus attiecībā uz šādu ieguldījumu veikšanas sabiedrības pašu kapitālā, nepalielinot sabiedrības pamatkapitālu, prettiesiskumu, kas kopumā veido pārsūdzētā rīkojuma pamatojumu šajā daļā. No pieteicēja argumentu būtības izriet, ka pieteicējs šādu domes rīcību uzskata par pareizu un tiesisku.

[24] Attiecībā uz ieguldījumu veikšanu pašvaldībai piederošā kapitālsabiedrībā atgādināms, ka saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likumu 2.panta pirmo daļu publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Kopsakarā ar publiskajām tiesībām raksturīgo principu, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar likumu, minētais nozīmē, ka publiskas personas var izmantot savus finanšu līdzekļus tikai likumā atļautajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā.

Tiesa vispārīgi par pareizu atzīst pārsūdzētajā lēmumā norādīto, ka Latvijā vienīgais leģitīmais dalībnieku ieguldījumu veids kapitālsabiedrībā, neradot nodokļu konsekvences, ir pamatkapitāla palielināšana Komerdikumā noteiktajā kārtībā. Tieši ieguldījumi citos sabiedrības pašu kapitāla posteņos, lai novērstu pašu kapitāla vai apgrozāmo līdzekļu problēmas, nav paredzēti (sk. Tillere-Tilnere I. Dalībnieku ieguldījumi sabiedrībā. Pieejams: https://ifinanses.lv/raksti/vadiba/dalibnieks-un-valdes-loceklis/dalibnieku-ieguldijumi-sabiedriba/6054, aplūkots 2020.gada 12.martā; Augstākās tiesas 2011.gada 11.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-11/2005 (C27109502) 11.punktu un 2007.gada 11.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-21/2007 (C27109502) 10. un 11.punktu). Tādējādi, ja pašvaldība vēlējās palielināt SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālu, tad tai bija jāpalielina sabiedrības pamatkapitāls (sal. sk. Augstākās tiesas 2007.gada 11.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-21/2007 (C27109502) 10.punktu). Minēto tiesai sniegtajā viedoklī ir norādījusi arī Valsts kontrole. Lai arī pieteicējs uzskata, ka šādi ieguldījumi ir pieļaujami, tas nav minējis tiesību normu, kura atļautu pašvaldībai šādus ieguldījumus veikt.

Maksājumi, ko dalībnieks veic sabiedrībai, nepalielinot pamatkapitālu, ir uzskatāmi par aizdevumu vai dāvinājumu, kam nav ieguldījuma rakstura. Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību un Izšķērdēšanas novēršanas likumu publiskai personai ir ļoti ierobežotas tiesības aizdot un dāvināt finanšu līdzekļus - tikai atsevišķos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Konkrētajā gadījumā arī SIA „Rīgas satiksme” 2017.gada pārskata revidents SIA „PricewaterhouseCoopers” ir atzinusi, ka šāda veida ieguldījums pašu kapitālā pēc būtības ir pielīdzināms dāvinājumam, vienlaikus norādot, ka neviens likums to neaizliedz (lietas 3.pielikuma 6.-8.lapa). Tomēr šādā gadījumā būtu sagaidāma tieši pretēja norāde - kurā likumā šāda dāvinājuma (pašvaldības finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana sabiedrības rīcībā) veikšana ir paredzēta.

Kā izriet no pieteicēja paskaidrotā, līdzekļi SIA „Rīgas satiksme” tika novirzīti iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, kas saistīti ar domes politiku braukšanas maksas un atvieglojumu noteikšanā. Arī Rīgas domes 2017.gada 15.novembra sēdē grozījuma projekta ziņotājs norādīja, ka liela daļa zaudējumu ceļas tieši saistībā ar sabiedriskā transporta cenām Šādā gadījumā tiesai objektīvi nav saprotams, kāpēc netika izmantots Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumos Nr.435 “Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu” ietvertais mehānisms zaudējumu kompensēšanai, kurā tostarp ir paredzēta to zaudējumu kompensēšana, kas radušies, ja ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās nepieciešamās izmaksas pārsniedz gūtos ieņēmumus (noteikumu 2.1.apakšpunkts), kā arī par tādu pasažieru pārvadāšanu, kuriem noteikti braukšanas maksas atvieglojumi saskaņā ar braukšanas maksas atvieglojumu noteikumiem (noteikumu 2.5.apakšpunkts). Lai pasūtītājs varētu aprēķināt izmaksājamās kompensācijas apmēru, pārvadātājam ir jāiesniedz pasūtītājam detalizēti aprēķini (noteikumu 36.punkts). Līdzīgs regulējums bija ietverts arī iepriekš spēkā esošajos Ministru kabineta 2012.gada 9.jūnija noteikumos Nr.341 „Kārtba, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu”.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valsts atbalsts sabiedriskā transporta pakalpojumiem tiek sniegts, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamus, kvalitatīvus un izmaksu efektīvus pakalpojumus, nevis lai atbalstītu nerentablu komercdarbību. Komersanti nevar savu darbību balstīt vienīgi uz valsts atbalstu. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Savukārt peļņa ir atlīdzība par iniciatīvu un drosmi, darbojoties ekonomiskā riska un nenoteiktības apstākļos (Satversmes tiesas 2015.gada 8.decembra sprieduma lietā Nr.2015- 07-03 19.punkts). Minēto atzinusi arī Augtākā tiesa, uzsverot, ka primāri pašiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem jābūt ieinteresētiem savas komercdarbības attīstībā. Savukārt valsts uzdevums ir iesaistīties tiktāl, lai izdevumi (zaudējumi), kas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem rodas saistībā ar valsts izvirzīto prasību īstenošanu, tiktu atbilstoši kompensēti. Vienlaikus strīdus normās paredzētais kompensāciju apreķinašanas mehānisms neļauj pretendentiem pieiet šai izmaksu norādīšanai vieglprātīgi (sal. sk. Augstākās tiesas 2020.gada 4.februāra lēmuma lietāNr.SKA-900/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0204.A420300719.6.L) 18.punktu).

Pašvaldība nav izmantojusi nevienu no likumā paredzētajiem mehānismiem, tādējādi tiešs līdzekļu ieguldījums sabiedrības pašu kapitālā iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai bez pamatkapitālā palielināšanas ir uzskatāms par prettiesisku. Šādā veidā zaudējumu aprēķināšana un novirzīto pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošana paredzētajam mērķim nav izsekojama.

Lai arī Valsts kontrole revīzijas ziņojumā „Par Latvijas Republikas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem"’ (Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/revizja/par-latvi1as-repubUkas-2017-gada-parskatu-par-valsts-budzeta-izpildi-un-par-pasvaldibu-budzetiem/, aplūkots 2020.gada 19.martā), tiešā tekstā nav atzinusi, ka līdzekļi ieguldīti nelikumīgi, tomēr tā ir norādījusi, ka pašvaldība nav iesniegusi dokumentus, kuros pamatota līdzekļu piešķiršana kapitālsabiedrībai Līdz ar to revīzijas ziņojumā secināts, ka pašvaldība, veicot budžeta grozījumus un piešķirot naudas līdzekļus ieguldīšanai SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā, nav veikusi pēc būtības kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības un zaudējumu pamatotības izvērtēšanu, nav konkrēti noteikusi līdzekļu izlietošanas mērķi, kā rezultātā nav iespējams pārbaudīt līdzekļu piešķiršanas mērķa sasniegšanu un to izlietošanas efektivitāti.

[25] Kā jau konstatēts iepriekš, domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu.

Rīcībā ar pašvaldības budžeta līdzekļiem minēto papildus apliecina likuma „Par pašvaldību budžetiem” 15.panta 2.punkts, kas noteic, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību, un attiecīgi Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa, kas noteic, ka pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus (Likuma par budžetu un finanšu vadību 2.panta pirmā daļa), tādējādi domes priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par pašvaldības budžeta līdzekļu likumīgi izmantošanu.

Atbilstoši lietā esošajiem Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija iekšējiem noteikumiem Nr.15 „Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta izstrādes, apstiprināšanas, izpildes un kontroles kārtība” (lietas 1.pielikuma 98.-104.lapa) budžeta izstrādes procesu var iedalīt šādos posmos: 1) Budžeta komisija, kas vada budžeta un to grozījumu apstiprināšanu domē, uzdod pašvaldības institūcijām sagatavot priekšlikumus un iesniegt tos izskatīšanai nozaru Rīgas domes pastāvīgās komitejās; 2) Rīgas domes Finanšu departaments, kas atrodas domes priekšsēdētāja pakļautībā un Finanšu un administrācijas lietu komitejas kontrolē, apkopo iesniegtos priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai Budžeta komisijai; 3) Budžeta komisija izskata sagatavoto budžeta grozījumu projektu un lemj par tā virzīšanu Finanšu un administrācijas lietu komitejai izskatīšanai; 4) Finanšu un administrācijas lietu komiteja izskata Budžeta komisijas vadībā sagatavoto Rīgas domes budžeta vai grozījumu projektu un lemj par tā virzīšanu apstiprināšanai Rīgas domes sēdē; 5) Rīgas domes deputāti pieņem galīgo lēmumu.

Pieteicējs kā SIA „Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvis bija informēts par SIA „Rīgas satiksme” budžeta līdzekļu pieprasījumu, turklāt pieteicējs strīdus periodā bija gan Budžeta komisijas, gan Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētājs, kā arī tā pakļautībā atradās Rīgas domes Finanšu departaments, tādējādi pieteicējs ikvienā no šiem budžeta grozījumu sagatavošanas posmiem varēja nepieļaut normatīvajiem aktiem neatbilstošu pašvaldības budžeta līdzekļa piešķiršanu. Turklāt jebkurā gadījumā, noslēgumā parakstot saistošos noteikumus par budžeta grozījumiem, pieteicējs kā domes priekšsēdētājs ir paudis atbalstu domes lēmumam, tādējādi uzņemoties atbildību par pašvaldības budžeta līdzekļu piešķiršanas tiesiskuma (sal. sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-411/2013 (A420475711) 12.punktu).

Attiecībā uz minēto pieteicējs norāda, ka primāri ir politiska amatpersona un nevar būt tādā mērā atbildīgs par budžeta un grāmatvedības jautājumiem, ka to varētu atlaist. Kā jau konstatēts iepriekš, domes priekšsēdētājs ir ne vien politiska amatpersona, bet iestādes augstākais vadītājs, kas atbild par pašvaldības darbu kopumā. Tādējādi, apzināti virzot attiecīgos budžeta grozījumus un noslēgumā parakstot saistošos noteikumus bez iebildumiem, pieteicējs ir uzņēmies atbildību par tiem.

Arī starpkara posma Senāta spriedumos ir atrodamas līdzīgas atziņas attiecībā uz finanšu ministra atbildību, proti, Senāts ir atzinis: „Ministrs ir ne vien „politiska persona", bet pirmā rindā sava resora priekšnieks un pārstāvis, augstākais valsts administrācijas ierēdnis, kas sava resora robežās rīkojas valsts vārdā visos administratīvos aktos. Par šādu aktu saturu, tāpat kā arī par to formu un pārējiem valsts fiskālu interešu prasāmiem piederumiem atbild pirmā resora ministrs. Taisni ministra parakstā izteicas ārēji ministra atbildība. [..] Ja neviens pilsonis nevar aizbildināties ar likuma nezināšanu, tad vēl jo mazāk uz likuma nezināšanu nevar atsaukties valsts administrācijas augstākais ierēdnis, ministrs [..]. Ja nu valsts vārdā izdotu un izrakstītu aktu patiesi parakstījis attiecīgs valsts ierēdnis, tad pēdējais taisni uz sava paraksta pamata atbild par to (subscriptio tenet subscribentem), pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tas patiesi pārbaudījis aktu resp. viņam bijis faktiski iespējams to darīt. Ministram, kam nav iespējams ielaisties viņa parakstāmo aktu pārbaudīšanā, būtu uz sava riska šai ziņā jāpalaižas uz saviem departamenta direktoriem un jārūpējas par to, ka pēdējie atrastos viņu uzdevumu augstumā" (Senāta spriedumi 1920-1924. Tieslietu ministrijas vēstnesis, Nr.7-9, 1925, 35.-36.lpp.).

[26] Rezumējot tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīkojuma argumentācija šajā daļā ir neveiksmīga. Proti, pārsūdzētajā rīkojumā automātiski pieņemts, ka tā kā vienīgais likumīgais veids, kādā pašvaldības var veikt ieguldījumus sev piederošā kapitālsabiedrībā, ir pamatkapitāla palielināšana, tad attiecīgi dome arī par to ir lēmusi un pieteicējam šādā veidā domes lēmums arī bija jāizpilda.

Vienlaikus šī kļūda argumentācijas ķēdē kopumā nemaina pārsūdzētajā rīkojumā ietverto pamatojumu, ka ieguldījumu veikšana sabiedrības pašu kapitālā, nepalielinot sabiedrības pamatkapitālu, ir prettiesiska un pieteicējs gan kā SIA „Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvis, gan kā domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par normatīvajiem aktiem neatbilstošu pašvaldības mantas samazinājumu. Administratīvo tiesu judikatūra atzīts, ka ir pieļaujama zināma administratīvā akta pamatojuma interpretācija un mazāk būtisku kļūdu izskaidrošana. Kopumā ir svarīgi, lai administratīvajā aktā sniegtais pamatojums būtu pareizs pēc būtības un saprotams pieteicējam (Augstākās tiesas 2017.gada 21.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-177/2017 (A420225414) 9.punkts, 2013.gada 31.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA67/2013 (A42735109) 6.punkts).

Nenodrošinot likumam atbilstošu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu, pārsūdzētajā rīkojumā pamatoti konstatēts, ka pieteicējs ir pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmo daļu, likuma „Par pašvaldību budžetiem” 15.pantu un Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmo un trešo daļu. Ņemot vērā, ka šādā veidā 2017.gadā izlietoti 18 432 000 euro attiecīgais pārkāpums uzskatāms par būtisku, jo visas sabiedrības interesēs ir pašvaldības budžeta līdzekļu tiesiska izmantošana. Turklāt no pārsūdzētā rīkojuma izriet, ka šāda pašvaldības prettiesiska rīcība tika pieļauta arī iepriekšējā domes sasaukuma laikā, kad pieteicējs bija domes priekšsēdētājs, kas liecina, ka pieteicējs kā domes priekšsēdētājs ilgstoši un atkārtoti pieļāvis prettiesisku rīcību ar pašvaldības mantu.

Lietā nav tiesiskas nozīmes, ka attiecīgais pārkāpums pieļauts 2017.gadā, bet pārsūdzētais rīkojums izdots 2019.gada aprīli, jo pieteicējs pārsūdzētā rīkojuma izdošanas brīdī uzskatīja (un turpina uzskatīt arī šobrīd), ka veiktais ieguldījums SIA „Rīgas satiksme” ir bijis normatīvajiem aktiem atbilstošs. Līdz ar to pārsūdzētā rīkojuma izdošana bija nepieciešama, lai novērstu šādas rīcības atkārtošanos nākotnē, jo SIA „Rīgas satiksme” turpina savu darbību ar zaudējumiem.

Informācijas sniegšana un iepriekšējās valdes locekļu atbildības izvērtēšana

[27] Pārsūdzētajā rīkojumā konstatēts, ka pieteicējs nav sniedzis ministrijas pieprasīto informāciju. Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējs minēto faktu nenoliedz, vienlaikus norādot uz šķēršļiem, kas viņam traucēja sniegt ministrijas pieprasīto informāciju (informācijas ierobežotas pieejamības statuss; informācijas neatrašanās pieteicēja rīcībā).

[28] Attiecībā uz informācijas nesniegšanu lietā konstatētas divas epizodes.

[28.1] Ministrija 2019.gada 4.februārī pieteicējam līdztekus uzdotajiem jautājumiem par SIA “Rīgas satiksme” pārvaldību pieprasīja nosūtīt SIA “Rīgas satiksme” pagaidu valdes ziņojuma kopiju (sk. vēstules 27.punktu lietas 7.pielikuma 11.lapā).

Attiecībā uz minēto lūgumu pieteicējs 2019.gada 19.februāra vēstulē norādīja, ka pagaidu valdes 2018.gada 20.decembra ziņojums kapitāla daļu turētāja pārstāvim ietver komercnoslēpumu saturošu informāciju un ar to var iepazīties pie kapitāla daļu turētāja pārstāvja (sk. atbildes vēstules 27. punktu lietas 7.pielikuma 29.lapā).

Lietā nav strīda, ka ministrija nav izmantojusi iespēju iepazīties ar minēto ziņojumu pie kapitāla daļu turētāja pārstāvja.

[28.2] Ministrija 2019.gada 20.februārī (lietas 4.pielikuma 41.lapa) domei pieprasīja nosūtīt SIA „Ernst&YoungļBaltic” sagatavoto pārbaudes ziņojumu kopijas par situāciju SIA “Rīgas satiksme” līdz 2019.gada 22.februārim.

Uz minēto pieprasījumu pieteicējs 2019.gada 22.martā sniedzis atbildi (lietas 4.pielikuma 43.lapa), ka 2019.gada 19.februārī ir saņēmis SIA „Ernst&YoungBaltic” sagatavotos ziņojumus, kuros ir ietverta konfidencialitātes prasība. Attiecīgi ministrija, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma un Komerclikuma normām, tiek aicināta vērsties pie SIA „Ernst&YoungBaltic” un saņemt tās rakstisku piekrišanu.

Ministrija pieteicējam un SIA „Ernst&YoungBaltic” adresētajā 2019.gada 27.februāra vēstulē (lietas 4.pielikuma 45.lapa) norādījusi, ka, īstenojot likuma „Par pašvaldībām” noteiktās kontroles tiesības, tā nav uzskatāma par Informācijas atklātības likuma subjektu, un atkārtoti lūgusi sniegt pārbaudes ziņojumu kopijas līdz 2019.gada Lmartam

Atbildot uz minēto vēstuli, SIA „Ernst&YoungBaltic” 2019.gada 1.martā ministrijai ir sniegusi piekrišanu pārbaudes ziņojumu kopiju saņemšanai, vienlaikus par to informējot arī pieteicēju (lietas 7.pielikuma 7.lapa). Ministrija attiecīgi tajā pašā datumā, atsaucoties uz SIA „Ernst&YoungBaltic” sniegto atbildi, lūgusi izsniegt pārbaudes ziņojumu kopijas līdz 2019.gada 4.martam (lietas 4.pielikuma 49.lapa).

Pieteicējs 2019.gada 1.martā ministrijai sniedzis atbildi (lietas 7.pielikuma 7.lapa), ka lūgumu nav iespējams izpildīt, jo pieteicējs 2019.gada 28. februārī pārbaudes ziņojumus ir nosūtījis atpakaļ SIA “Rīgas satiksme” ar lūgumu sabiedrības valdei izvērtēt iepriekšējo valdes locekļu iespējamo atbildību.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme”, atsaucoties uz sabiedrības komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību, piešķīrusi konkrētām ministrijas amatpersonām tiesības iepazīties ar pārbaudes ziņojumiem sabiedrības telpās bez tiesībām tos kopēt (lietas 7.pielikuma 214.-215. lapa).

[29] Tiesa šajā sakarā atgādina, ka ministra tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības informāciju par visiem tās darbības jautājumiem ir būtisks priekšnoteikums turpmāku uzraudzības pasākumu veikšanai Nesniedzot pieprasīto informāciju, tiek ierobežotas ministra pārraudzības tiesības pār pašvaldības darbu.

Šīs tiesības ministram tieši vai ar ministrijas starpniecību izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertā pārraudzības institūta jēgas un likuma „Par pašvaldībām”, piemēram, 5.panta piektās daļas, 14.panta otrās daļas 7.punkta. Kā pamatoti norādījusi ministrija, uz informācijas pieprasīšanu un iegūšanu nav attiecināms Informācijas atklātības likums, jo tas regulē jautājumus, kas atteicas uz sabiedrības pieeju iestādes rīcībā esošajai informācijai (likuma 2.panta pirmā daļa).

Nenoliedzami, ka pieteicējam ir saistoši SIA „Ernst&YoungBaltic” izvirzītie nosacījumi tās radītās informācijas aizsardzībai, kā arī pieteicējs var izsniegt tikai tādu informāciju, kas ir tā rīcībā. Tomēr šādu šķēršļu gadījumā būtu sagaidāms, ka pieteicējs, apzinoties pašvaldību darba pārraudzības tiesību būtību un nozīmīgumu, pats risinātu jautājumu par informācijas izsniegšanu, nevis veidotu „vāveres riteni” nepieciešamās informācijas iegūšanai. Turklāt tiesai objektīvi neliekas ticami, ka SIA “Rīgas satiksme” un pieteicēja kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja starpā cirkulēja vienīgi pārbaudes ziņojumu oriģināli. Šajā ziņā tiesa piekrīt ministrijai, ka pieteicēja kā krietna un rūpīga saimnieka rīcībā vajadzēja būt vismaz pārbaudes ziņojumu kopijai, lai varētu pilnvērtīgi īstenot kapitāla daļa turētāja pārstāvja tiesības un pienākumus.

Lietā nav strīda, ka abos gadījumos ministrijai bija iespēja iepazīties ar pieprasīto informāciju klātienē, vienlaikus no pieteicēja argumentiem neizriet šāda ierobežojuma pamatojums un lietderība. Lai efektīvi veiktu uzraudzības funkcijas, ir svarīga ne tikai vienas ministrijas amatpersonas iepazīšanās ar attiecīgo informāciju, bet arī turpmākais darbs ministrijā, ko iespējams pilnvērtīgi veikt, ja ministrijas rīcībā ir attiecīgā informācija. Tiesa atgādina, ka rīcība ar pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas tostarp novirzīti pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības darbībai, nevar būt komercnoslēpumu saturoša informācija (Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 3.panta pirmā daļa). Savukārt, ja SIA “Rīgas satiksme” pagaidu valdes ziņojums vai SIA ,Emst&YoungBaltic” pārbaudes ziņojumi saturēja specifisku ar konkrētās saimnieciskās darbības nozari saistītu komerciāla rakstura informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt kapitālsabiedrības konkurētspējai attiecīgajā tirgū, tad šīs informācijas aizsardzību varēja nodrošināt ar citiem ministrijas darbu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, izskaidrojot ministrijai informācijas publiskas izpaušanas riskus.

Apkopojot iepriekš minēto, pārsūdzētajā rīkojumā pamatoti konstatēts pieteicēja pārkāpums attiecībā uz ministrijas pieprasītās informācijas neizsniegšanu Šis pārkāpums, neatkarīgi no informācijas vēlākas iegūšanas un tās satura, vērtējams kā būtisks, jo ierobežo ministra pārraudzības tiesības. Turklāt no kopējās pieteicēja komunikācijas ar ministriju izriet, ka pieteicējs apzināti ir vēlējies apgrūtināt šo tiesību īstenošanu.

[30] Pārsūdzētajā rīkojumā pieteicējam pārmests, ka tam kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvim ir pienākums patstāvīgi izvērtēt SIA “Rīgas satiksme” bijušo valdes locekļu atbildību, nevis norobežoties no šā pienākuma izpildes, uzdodot to veikt pašreizējai SIA “Rīgas satiksme” valdei.

Atbilstoši Pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas 6.punktam tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekli vai par atteikšanos no prasības. Vienlaikus no minētās normas neizriet, ka pieteicējs šī jautājuma izvērtēšanā un izlemšanā nevarētu piesaistīt citus sev pieejamos resursus, tostarp SIA “Rīgas satiksme” pagaidu valdi, kurai vislabāk ir redzama sabiedrības pašreizējā saimnieciskā situācija un uz vietas pieejami visi ar sabiedrības un tās iepriekšējās valdes darbību saistītie dokumenti.

Pārsūdzētajā rīkojumā izdarītais secinājums par pieteicēja vēlmi norobežoties no iepriekšējās valdes atbildības izvērtēšanas ir uzskatāms par pāragru (izdarīts nepilnus divus mēnešus pēc pārbaudes ziņojumu nonākšanas pieteicēja rīcībā) un nav pamatots ar citiem objektīvi pārbaudāmiem pierādījumiem lietā.

Par dalībnieku sapulces piekrišanu darījumu slēgšanai

[31] Pārsūdzētajā rīkojuma atzīts, ka pieteicējs nav izdarījis grozījumus SIA “Rīgas satiksme” statūtos, lai nodrošinātu Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas 2.punktā paredzētās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces tiesības kontrolēt valdes pieņemtos lēmumus.

Lietā nav strīda par to, ka statūtos (redakcijā, kas apstiprināta 2017.gada 31.maija dalībnieku sapulcē) (lietas 4.pielikuma 201.-203.lapa) šāds regulējums nav ietverts, tāds ir ietverts dalībnieku sapulces 2014.gada 17.decembra lēmumā (protokols Nr.8) (lietas 8.pielikuma 2.lapa).

Saskaņā ar Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas 2.punktu kopsakarā ar šā panta astoto daļu valdei ir nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana tādu darījumu slēgšanai, kuri pārsniedz statūtos vai dalībnieku sapulces lēmumos noteikto summu.

No minētajām normām expressis verbis izriet, ka dalībnieku sapulces kompetencē ir noteikt tos darījumus, kuriem ir nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana, turklāt šāds noteikums var būt ietverts gan statūtos (kurus atbilstoši likuma 46.panta piektajai daļai apstiprina dalībnieku sapulce), gan atsevišķā dalībnieku sapulces lēmumā. No pārsūdzētā rīkojuma neizriet, kura tiesību norma paredz obligātu pienākumu minēto jautājumu regulēt tieši statūtos, kā arī šādas rīcības lietderīgo iedarbību, jo abos gadījumos lēmumu pieņem dalībnieku sapulce. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka formai, kādā šis jautājums ir regulēts, nav tiesiskas nozīmes.

[32] Minētajā dalībnieku sapulces lēmumā noteikts, ka SIA “Rīgas satiksme” valdei ir nepieciešama iepriekšēja dalībnieku sapulces piekrišana tādu darījumu slēgšanai kuru summa preču un pakalpojumu iegādei pārsniedz 420 000 euro un būvdarbiem 5 200 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa, izņemot darījumus, kas saistīti ar SIA “Rīgas satiksme” pamatdarbības nodrošināšanu un ietverti SIA “Rīgas satiksme” dalībnieku apstiprinātā Investīciju budžetā, Informācijas tehnoloģiju uzturēšanas un kapitālieguldījumu plānā, Materiālo izmaksu budžetā un Infrastruktūras objektu būvdarbu plānā.

No minētā izriet, ka pieteicēja kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dalībnieku sapulcē ir noteicis tos darījumus (minot konkrētas darījumu summas), kuriem ir nepieciešams saņemt dalībnieku sapulces iepriekšēju piekrišanu, tādējādi ir izmantojis Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas 2.punktā piešķirto rīcību brīvību. Tiesa, pretēji pārsūdzētajā rīkojumā norādītajam, nekonstatē acīmredzamas rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, jo likums konkrētu darījumu un to summu noteikšanu ir atstājis dalībnieku sapulces ieskatā. Dalībnieku sapulces lēmums attiecībā uz kapitālsabiedrības darījumu kontroli var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp sabiedrības saimnieciskās darbības organizēšanas, dalībnieku sapulces uzticības sabiedrības valdes locekļiem, labas pārvaldības un efektivitātes apsvērumiem Konkrētajā gadījumā ņemams arī vērā, ka SIA “Rīgas satiksme” statūtu 11.1.apakšpunkts papildus paredz, ka valdei ir nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana kārtējā gada budžeta un darbības stratēģjas apstiprināšanai. Attiecīgi, kā ministram skaidrojis pieteicējs (sk. paskaidrojuma 4.punktu lietas 1.pielikuma 32.lapā), dalībnieka kontrole pār sabiedrības darījumiem tiek īstenota jau šajā stadijā. Tā kā publiskas personas kapitālsabiedrības primārais mērķis ir īstenot tās dalībnieka intereses, turklāt tā savā darbībā ar finanšu līdzekļiem ir ierobežota, plānoto darījumu tiesiskuma un lietderības izvērtēšana ilgtermiņā ir vērtējama kā saimnieciski pamatota. No Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas 2.punkta neizriet, ka likumdevēja mērķis būtu veikt kontroli tieši pār darījumu slēgšanu ar konkrētiem darījuma partneriem Turklāt, kā pamatoti norāda pieteicējs, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs parasti tiek izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, tādējādi šajā stadijā dalībnieku sapulces tiesības iebilst pret konkrēto darījumu ir ierobežotas.

Ņemot vērā minēto, tiesa konkrētajā gadījumā nesaskata tiesisku pamatu ministram vērtēt un iejaukties pašvaldības domes priekšsēdētāja kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja kompetencē, jo, kā atzīts iepriekš, ministra kontrole neaptver lietderības jautājumus.

VII

Par deleģēšanas līguma izpildi

[33] Pārsūdzētajā rīkojumā pieteicējam pārmesta starp Rīgas domi un SIA “Rīgas satiksme” 2005.gada 13.jūlijā noslēgtā deleģēšanas līguma Nr.484 par sabiedriskā transporta, autotransporta un maksas stāvvietu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā (lietas 6.pielikuma 3.-21.lapa) izpildes pienācīga nenodrošināšana.

Kā pamatojums tam kalpojis Valsts kontroles 2019.gada 18.janvāra likumības un lietderības ziņojumā „Kā Rīgas pašvaldībai veicas ar pilsētas transporta infrastruktūras attīstību?” (lietas 5.pielikuma 3.-78.lapa) secinātais, ka, tā kā SIA “Rīgas satiksme” nenodrošina caurskatāmu grāmatvedības uzskaiti par ieņēmumu no maksas autostāvvietām izlietojumu, nav iespējams izsekot, kādiem mērķiem revidējamā laika posmā (2016.- 2017.gads) ir izlietoti apmēram 9,113 miljoni euro. Proti, Valsts kontrole secinājusi, ka speciāli šo ieņēmumu uzskaitei izveidotā bankas kontā tiek ieskaitīti tikai daļa no ieņēmumiem, pārējie ieņēmumi tiek ieskaitīti sabiedrības pamatdarbības bankas kontos. Arī autostāvvietu bankas kontā esošie līdzekļi vēlāk tiek pārskaitīti uz pamatdarbības bankas kontu, no kura tiek segti visi SIA “Rīgas satiksme” saņemtie rēķini Konstatētā rezultātā Valsts kontrole secinājusi, ka pastāv risks, ka šo finanšu līdzekļu izlietojums, pretēji deleģēšanas līgumā noteiktajam, nav saistīts ar autostāvvietu infrastruktūras attīstību (apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, jaunu maksas autostāvvietu izveidošanu, stāvparku izveidi). Attiecīgi, lai nodrošinātu ieņēmumu no maksas autostāvvietu pakalpojumiem izlietojuma atbilstību pašvaldības noteiktajiem mērķiem, Valsts kontrole ieteikusi Rīgas domei nodrošināt, ka SIA “Rīgas satiksme” pilnveido grāmatvedības uzskaiti, kas ļautu izsekot ieņēmumu izlietojumam (sk. 11.ieteikumu lietas 5.pielikuma 80.lapas reversā).

[34] Kā jau konstatēts iepriekš, SIA “Rīgas satiksme” deleģēts ne tikai sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, bet arī pārvaldīt un apsaimniekot Rīgas pilsētas maksas autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās.

Minēto uzdevumu izpildi regulē starp Rīgas domi un SIA “Rīgas satiksme” 2005.gada 13.jūlijā noslēgtais deleģēšanas līgums Nr.484 par sabiedriskā transporta, autotransporta un maksas stāvvietu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā (lietas 6.pielikuma 3.-21.lapa). Saskaņā ar minētā līguma 16.1.apakšpunktu finanšu līdzekļi, kas iegūti no Rīgas pašvaldības maksas stāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, lietošanas, tiek izlietoti Rīgas pašvaldību maksas stāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, jaunu Rīgas pašvaldības maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai.

Rīgas domes Satiksmes departaments, domes priekšsēdētāja vietā sniedzot atbildi uz ministra paskaidrojuma pieprasījumu (sk. vēstules 16.lapu lietas 6.pielikuma 45. lapā), norādīja, ka līdzekļi, kas iegūti no maksas autostāvvietu apsaimniekošanas, var tikt izmantoti ne tikai autostāvvietu attīstībai, bet arī satiksmes infrastruktūras attīstībai, kas ir plašāks jēdziens, tostarp ar to saprotot investīcijas ceļu saimniecībā un elektrosaimniecībā.

Minētais saskan ar deleģēšanas līguma 1.2.apakšpunktu, saskaņā ar kuru ar infrastruktūru šā līguma izpratnē ir saprotama kompleksa inženierbūve sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai (ēkas, ceļi, komunikāciju tīkli u.c.), kurā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles, ciktāl tas

nepieciešams šīs inženierbūves objekta ekspluatācijai un aizsardzībai. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. 'panta pirmā daļa pieļauj pakalpojumu izpildē iegūtos līdzekļus izmantot ne tikai attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet arī saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādējādi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā un attiecīgi pārsūdzētajā rīkojumā izdarītie secinājumi par to, ka līdzekļi izlietojami tikai autostāvvietu infrastruktūras attīstībai ir pretrunā ar deleģēšanas līguma mērķi.

Minēto nemaina arī 2011.gada 14.novembrī starp Rīgas domi un SIA “Rīgas satiksme” noslēgtais pasūtījuma līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā (lietas 8.pielikuma 3.-51.lapa), kas aizstāj deleģēšanas līgumā ietverto regulējumu attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Šis līgums neregulē jautājumu par līdzekļu, kas iegūti no maksas autostāvvietu apsaimniekošanas, izmantošanu. Arī no Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumos Nr.435 “Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu” 23.punkta izrietošais pārvadātāja pienākums nodrošināt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās saimnieciskās darbības atsevišķu uzskaiti, nenozīmē, ka šā uzdevuma izpildei nevarētu tik novirzīti cita deleģētā uzdevuma izpildes ietvaros iegūtie līdzekļi.

Vienlaikus iepriekš minētais neietekmē Valsts kontroles revīzijas ziņojumā un attiecīgi pārsūdzētajā rīkojumā kopumā secināto, ka šo līdzekļu izlietošana jebkurā gadījumā nav izsekojama. Proti, tie ieplūst” sabiedrības kopējā kasē un attiecīgi nav iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par to, vai šie līdzekļi tiek izlietoti deleģēšanas līgumā paredzētajam mērķim - Rīgas pašvaldības maksas stāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, jaunu Rīgas pašvaldības maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai.

[35] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta trešo daļu uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai Savukārt atbilstoši šā panta piektajai daļai pilnvarotā persona un iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi.

Viens no kontroles veidiem ir deleģēšanas līgumā paredzēto regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšana (minētā likuma 46.panta 7.punkts), taču attiecībā uz līdzekļu, kas iegūti no maksas autostāvvietu apsaimniekošanas, izlietošanu deleģēšanas līgums šādu kārtību neparedz. Arī no pieteicēja argumentiem un Rīgas domes Satiksmes departamenta ministram sniegtās atbildes neizriet, ka šis jautājums atsevišķi tiktu uzraudzīts. To papildus apstiprina revīzijas ziņojumā atspoguļotais SIA “Rīgas satiksme” skaidrojums, ka autostāvvietu izdevumi tiek iekļauti kopējā budžetā, ko izskata SIA “Rīgas satiksme” valde un iesniedz apstiprināšanai kapitāla daļu turētājam.

Tiesa piekrīt pārsūdzētajā rīkojumā secinātajam, ka pieteicējs gan kā domes priekšsēdētājs, gan kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvis varēja nodrošināt līdzekļu, kas iegūti no maksas autostāvvietu apsaimniekošanas, pārskatāmu uzskaiti un izmantošanu deleģēšanas līgumā paredzētajam mērķim. Nepievēršot šim jautājumam uzmanību, pieteicējs attiecīgi ir pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta trešo un piekto daļu. Savukārt paužot apsvērumus, ka vienīgi dome ir atbildīga par deleģēšanas līguma pareizas izpildes uzraudzību, pieteicējs acīmredzami neapzinās domes priekšsēdētāja amata un no tā izrietošā kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības un pienākumus.

Lietā nav tiesiskas nozīmes tam, ka Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas termiņš pārsūdzētā rīkojuma izdošanas laikā vēl nebija iestājies, jo pārkāpums ir konstatēts par iepriekšējo periodu.

[36] Šajā sadaļā iederas arī vērtējums par pārsūdzētajā rīkojumā norādīto, ka pieteicējs attiecībā uz šo pārkāpuma epizodi paskaidrojumus uz ministra pieprasījumu nav sniedzis personīgi, deleģējot atbildes sniegšanu Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Likuma „Par pašvaldībām” 94.1pantā paredzētās ministra tiesības domes priekšsēdētājam pieprasīt rakstveida paskaidrojumu ir vērstas uz informācijas iegūšanu administratīvajā procesā, kā arī tādā veidā tiek īstenots no procesuālā taisnīguma principa izrietošās domes priekšsēdētāja tiesības tikt uzklausītam pirms nelabvēlīga administratīvā akta izdošanas. Tiesa, pretēji pārsūdzētajā rīkojumā minētajam, uzskata, ka domes priekšsēdētājam kā iestādes vadītājam ir tiesības organizēt paskaidrojumu sniegšanu pēc saviem ieskatiem, jo neatkarīgi no tā, kam paskaidrojumu sniegšana tiek deleģēta, jebkurā gadījumā par paskaidrojumu sniegšanu un to saturu atbildību saglabā domes priekšsēdētājs. Pieteicējs pēc atkārtota ministra pieprasījuma 2019.gada 18.martā personīgi ir sniedzis atbildi, tādējādi papildus apstiprinot Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegto paskaidrojumu pareizību (lietas 6.pielikuma 65. lapa).

Papildus attiecībā uz pārsūdzētajā rīkojumā izteikto iebildumu par atsevišķu pieteicēja paskaidrojumu sūtīšanu pa pastu, norādāms, ka procesuālo normu ievērošana nav pašmērķis. Likumdevēja mērķis, paredzot, ka iestāžu saziņa notiek elektroniski, ir bijis atvieglot iestāžu savstarpējo saziņu. Līdz ar to, pastāvot objektīviem šķēršļiem (piemēram, liels dokumentu apjoms, elektronisko sakaru traucējumi), no šīs kārtības ir pieļaujamas atkāpes.

VIII

Par Rīgas domes darba organizāciju

[37] Pārsūdzētajā rīkojumā pieteicējam tiek pārmests, ka 2017.gada augustā viņš kā domes priekšsēdētājs nav sasaucis nevienu domes kārtējo sēdi, kā to paredz likuma „Par pašvaldībām” 27.panta pirmā daļa. Pieteicējs minēto laktu nenoliedz, vienlaikus norādot, ka 2017.gada augustā tika sasaukta domes ārkārtas sēde, kuras laikā tika skatīti arī tādi jautājumi, kurus parasti skata kārtējās domes sēdēs.

Tiesa norāda, ka regulāra domes kārtējo sēžu sasaukšana, kā to paredz likuma „Par pašvaldībām”’ 27.panta pirmā daļa, ir būtisks priekšnoteikums pašvaldības darba organizēšanai. Domes ārkārtas sēdes no kārtējām domes sēdēm atšķiras ar jautājumu steidzamību un no tā izrietošā laika, kāds deputātiem dots, lai iepazītos ar lēmumu pieņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem (likuma „Parpašvaldībām" 30.pants). Noklausoties 2017.gada 17.augusta ārkārtas sēdes audioierakstu (Pieejams: https://pasvaldiba.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Online_sarunas/Domes_sedes/2017.htm, aplūkots 2020.gada 2.aprīlī), konstatējams, ka vairāki deputāti norāda uz ārkārtas sēdes plašo jautājumu loku un nepietiekamo laiku, kas tika dots, lai iepazītos ar sēdes darba kārtības jautājumiem.

Vienlaikus minētais, ņemot vērā, ka ministrija pieteicējam ir norādījis uz šādas rīcības nepareizību (lietas 6.pielikuma 131.-132.lapa) un pārsūdzētajā rīkojumā nav konstatēts, ka šāda rīcība no pieteicēja puses būtu atkārtojusies, nav atzīstams par tādu pārkāpumu, kura dēļ varētu apsvērt jautājumu par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

[38] Attiecībā uz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas 2018.gada 17.oktobra sēdes darba kārtības organizāciju norādāms, ka tas ir domes iekšējā darba organizācijas jautājums, kas nav pakļauts ministra izvērtējumam.

Turklāt saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.114 „Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 57.1.apakšpunktu domes pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komitejas sēžu sasaukšanu un darba kārtības noteikšanu. Saistošo noteikumu projektu iesniegšanu regulē Rīgas domes priekšsēdētāja 2010.gada 30.septembra iekšējie noteikumi Nr.2 “Rīgas domes lēmumu sagatavošanas, izskatīšanas un noformēšanas kārtība” (lietas 6.pielikuma 97.-129. lapa), kas tostarp paredz projekta iesniegšanu iestādes iekšējā sistēmā, lai tas būtu visiem pieejams (noteikumu 29.punkts), kā arī projekta vizēšanu no atbildīgo iestāžu puses (noteikumu 32.punkts). Lietā esošais deputāta iesniegtais lēmuma projekts (lietas 8.pielikuma 56.-62. lapa) paredzēja noteikt papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, līdz ar to tā izskatīšana komitejas sēdē bez Rīgas domes Finanšu departamenta iepriekšēja izvērtējuma par ietekmi uz pašvaldību budžetu nav mērķtiecīga. Pieteicējam kā komitejas priekšsēdētājam, konstatējot kļūdu izsludinātajā darba kārtībā, bija tiesības to labot. Tiesa nekonstatē normatīvu pamatu pārsūdzētajā rīkojumā izteiktajam apgalvojumam, ka šādā gadījumā darba kartība ir precizējama vienīgi komitejas sēdē. Turklāt, kā izriet no komitejas 2018.gada 17.oktobra sēdes protokola (lietas 6.pielikuma 81.-95. lapa), komitejas deputāti varēja ierosināt precizētās darba kārtības papildināšanu ar minēto jautājumu, ko tie nav darījuši

[39] Pārsūdzētajā rīkojumā pamatoti konstatēts, ka ārkārtas sēdes pārtraukuma izsludināšana uz nenoteiktu laiku ir pretrunā ar likuma „Par pašvaldībām"’ 28.panta pirmajā daļā paredzētās ārkārtas sēdes sasaukšanas mērķi. Pieteicējs kā domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka par šādu rīcību 2018.gada 5.novembra ārkārtas sēdes laikā ministrs pieteicējam ir pieprasījis paskaidrojumu, līdztekus izskaidrojot šādas rīcības nepareizību (lietas 6.pielikuma 67.-69.lapa), un jautājums, kura dēļ sasaukta ārkārtas sēde, izskatīts 2018.gada 5.decembrļ tiesas ieskatā, tas nav atzīstams par tādu pārkāpumu, kura dēļ varētu apsvērt jautājumu par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

[40] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīkojuma sadaļā attiecībā uz Rīgas domes darba organizāciju minētie pārkāpumi par tādiem nav uzskatāmi vai arī ir tādi, kuru dēļ nav apsverams jautājums par pieteicēja kā domes priekšsēdētāja atsātināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

IX

Par rīkojuma izdošanas procesu

[41] Pieteicējs iebildis par to, ka pārsūdzētajā rīkojumā nav norādīts laiks, kad uzsākts administratīvais process. Pieteicēja ieskatā, tam ir tiesiska nozīme attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, jo, ja vairākus mēnešus pēc lietas ierosināšanas un paskaidrojumu pieprasīšanas netiek pieņemts lēmums par pieteicēja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, tad pieteicējam ir tiesības paļauties, ka ministrs nav saskatījis tiesisku pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.

Attiecībā uz minēto norādāms, ka gadījumos, kad administratīvais process tiek ierosināts pēc iestādes iniciatīvas, ne Administratīvā procesa likums, ne likums „Par pašvaldībām"’ neparedz konkrētu lēmuma pieņemšanas termiņu. Ministram ir pienākums uzraudzīt pašvaldības un tās priekšsēdētāja darbu visu sasaukuma laiku, līdz ar to nav pamata aprobežot ministra kontroles tiesības ar konkrētu pārkāpumu vai tā izvērtēšanas termiņu, jo ne vienmēr viens pārkāpums pats par sevi ir pietiekams pamats, lai lemtu par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

Uz tiesiskās paļāvības principu ir tiesības atsaukties ikvienam subjektam, kuram iestāde ir modinājusi pamatotas cerības, sniedzot precīzus, beznosacījuma un saskaņotus solījumus (Augstākās tiesas 2017.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-706/2017 (A420193416) 21.punkts). Konkrētajā gadījumā attiecībā uz nevienu pārsūdzētajā rīkojumā minēto pārkāpumu, ko tiesa atzinusi par pamatotu, nav konstatējams, ka ministrs vai ministrija būtu pieteicējam devusi konkrētu apsolījumu. Pieteicēja norādītās ministrijas vēstules (lietas 4.pielikuma 14.-15.lapa) attiecībā uz SIA „Rīgas satiksme" veiktajiem ieguldījumiem adresāts nav pieteicējs, līdz ar to nav iespējams apgalvot, ka ministrija pieteicējam būtu devusi konkrētus solījumus šajā jautājumā un attiecīgi pret pieteicēju pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

[42] Pieteicējs ir izteicis iebildumus, ka no viņa pirms pārsūdzētā rīkojuma izdošanas netika pieprasīti paskaidrojumi par iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas darbu un Rīgas domes 2018.gada 5.novembra sēdi.

Tā kā tiesa šajā daļā nekonstatēja tādus pārkāpumus, kuru dēļ būtu apsverams jautājumu par pieteicēja kā domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, šim pieteicēja argumentam lietā nav izšķirošas nozīmes.

Vienlaikus tiesa atkārtoti norāda, ka paskaidrojuma pieprasīšanas viens no mērķiem ir personas uzklausīšana. Līdz ar to, ja iestādei no iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiemjau ir zināms personas viedoklis attiecīgajā jautājumā, atkārtota paskaidrojuma pieprasīšana var arī nebūt nepieciešama.

[43] Pieteicējs ir izteicis iebildumu, ka tam esot tikušas ierobežotas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

No lietā esošajiem dokumentiem izriet, ka pieteicēja pārstāvim lietas materiāli izsniegti 2019.gada 3.maijā elektroniskā datu nesējā (lietas 1.sējuma 226.-227.lapa), tādējādi pieteicējs ar tiem ir iepazinies.

Lietā nav tiesiskas nozīmes tam, ka pieteicēja pārstāvis nevarēja ar tiem iepazīties tieši 2019.gada 30.aprīlī uz vietas ministrijā (sk. zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aktu lietas 6.pielikuma 170.lapā). Likums nenosaka veidu, kādā persona var iepazīties ar lietas materiāliem, līdz ar to iestādei ir tiesības izvēlēties visatbilstošāko veidu, samērojot savu un privātpersonas resursu patēriņu (sk. Briede J. 61.panta komentārs. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 573.lpp.). Lietā nav ziņu, ka pieteicēja pārstāvis pirms tam ar ministriju būtu saskaņojis ierašanās laiku, līdz ar to viņam bija jārēķinās, ka lietas materiāli var nebūt pieejami uzreiz, piemēram, darbinieku prombūtnes vai aizņemtības dēļ, vai arī to izsniegšanai nepieciešama papildu apstrāde, jo ar administratīvās lietas materiāliem iestādē nav saprotama „lieta" tās klasiskajā izpratnē (tāda, kāda tā ir tiesā).

[44] Ņemot vērā minēto, tiesa pārsūdzētā rīkojuma izdošanā nekonstatē pieteicēja norādītos procesuālos pārkāpumus.

X

Tiesas konstatētā apkopojums un pārsūdzētā rīkojuma izdošanas lietderība

[45] Pārsūdzētajā rīkojumā minēti vairāki pieteicēja kā Rīgas domes priekšsēdētāja un vienlaicīgi SIA „Rīgas satiksme" kapitāla daļu turētāja pārstāvja pieļautie pārkāpumi.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, par pamatotiem ir atzinusi daļu no tiem;

1) par prettiesisku ieguldījumu veikšanu SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, nepalielinot sabiedrības pamatkapitālu, kā rezultātā 2017.gadā radies normatīvajiem aktiem neatbilstošs pašvaldības mantas samazinājums 18 432 000 euro apmērā;

2) par nepienācīgu līdzekļu, ko SIA „Rīgas satiksme" ieguvusi no maksas autostāvvietu apsaimniekošanas, izmantošanas uzraudzību, kā rezultātā

nav iespējams pārliecināties, vai tie izmantoti ar pašvaldību noslēgtajā deleģēšanas līgumā paredzētajam mērķim (maksas stāvvietu apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, jaunu maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai);

3) par nepienācīgu informācijas saistībā ar SIA „Rīgas satiksme” pārvaldību sniegšanu pēc ministrijas pieprasījuma, tādējādi ierobežojot ministra pašvaldības pārraudzības tiesības.

Pārējos pārsūdzētajā rīkojumā minētos pārkāpumus tiesa par tādiem nav atzinusi vai arī uzskatījusi par maznozīmīgiem, kuru dēļ nav apsverams jautājums par pieteicēja kā domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

Pieteicēja norādītos procesuālos pārkāpumus pārsūdzētā rīkojuma izdošanā tiesa nekonstatēja.

[46] Tiesa atzīst, ka par pamatotiem atzītie pārkāpumi ir uzskatāmi par pietiekamiem, lai atstādinātu pieteicēju no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību kā kapitāla daļu turētāja pārstāvim. Tiesiskuma ievērošana pašvaldības domes priekšsēdētāja darbībā ir visas valsts un arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēs (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 28.decembra lēmuma lietā NrSKA-n26/2013 (A420578312) 10.punktu). Minētais jo īpaši atteicas uz pašvaldības budžeta līdzekļu tiesisku un lietderīgu izmantošanu.

SIA „Rīgas satiksme” ir pašvaldības kapiālsabiedrība, kurai pašai primāri ir jābūt ieinteresētai savas komercdarbības attīstībā un peļņas gūšanā. Savukārt pašvaldībai ir tiesības iesaistīties tai piederošas kapitālsabiedrības finansiālā atbalstīšanā un zaudējumu segšanā tikai tiktāl, ciktāl to pieļauj normatīvie akti. Konkrētajā gadjumā tiesa ir atzinusi par pareizu pārsūdzētajā rīkojumā secināto, ka ieguldījumu veikšana SIA „Rīgas satiksme” pašu kapitālā iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, nepalielinot sabiedrības pamatkapitālu, ir prettiesiska. Ņemot vērā ka šādā veidā 2017.gadā izlietoti 18 432 000 euro, attiecīgais pārkāpums uzskatāms par būtisku un pats par sevi ir pietiekams pamats pieteicēja atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas. Turklāt no pārsūdzētā rīkojuma izriet, ka pašvaldība tādā veidā ir rīkojusies arī iepriekšējā domes sasaukuma laikā, kad pieteicējs bija domes priekšsēdētājs, kas liecina, ka pieteicējs kā domes priekšsēdētājs ilgstoši un atkārtoti ir pieļāvis prettiesisku rīcību ar pašvaldības mantu.

Arī gadījumos, kad pašvaldības kapitālsabiedrībai ir deleģēts pildīt kādu no pašvaldības uzdevumiem un attiecīgi rīkoties ar šā uzdevuma izpildes ietvaros iegūtajiem līdzekļiem, ir svarīgi pārliecināties par šo līdzekļu tiesisku un lietderīgu izmantošanu, jo tie pēc būtības ir uzskatāmi par pašvaldībai piekrītošiem līdzekļiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka iegūtie līdzekļi netiek izmantoti tam paredzētajam mērķim, kas var ietekmēt ne tikai pašvaldības autonomo funkciju izpildi, bet arī kontekstā ar iepriekš minēto pārkāpumu - kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības rezultātus.

Kā pamatoti norādīts pārsūdzētajā rīkojumā, likuma „Par pašvaldībām” 93.pantā ietvertā tiesību institūta mērķis ir nodrošināt likumīgu domes priekšsēdētāja un līdz ar to arī attiecīgās vietējās pašvaldības darbu, liedzot domes priekšsēdētāja amatā atrasties personai, kura ir pieļāvusi tiesību normām neatbilstošu rīcību. Pieteicējs, paužot apsvērumus, ka minētajos jautājumos primāri ir izvērtējama domes atbildība, acīmredzami neapzinās domes priekšsēdētāja lomu pašvaldības darba organizēšanā. Minētais vienlīdz attiecas arī uz nepienācīgu informācijas sniegšanu pēc ministrijas pieprasījuma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja atstādināšana no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas bija nepieciešama, tā ir samērīga un atbilstoša konstatētajiem pārkāpumiem.

[47] Pieteicējs iebilst, ka ministrs nav izvērtējis citu uzraudzības pasākumu piemērošanas lietderību.

Tiešas tiesības ietekmēt pašvaldības priekšsēdētāja darbu ministram izriet vienīgi no likuma „Par pašvaldībām” 93.panta. Likuma „Par pašvaldībām”’ 65.panta otrajā daļā paredzēto tiesību iesniegt domei priekšlikumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata izmantošana ir atkarīga no tā, kādu rezultātu ministrs vēlas sasniegt un vai, izmantojot šo līdzekli, tas ir vienlīdz efektīvi sasniedzams.

Tā kā konkrētajā gadījumā ministram bija tiesības lemt par pieteicēja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, nav nepieciešams vērtēt jautājumu par to, vai konkrētajā gadījumā nebija pamata pašvaldības domes atlaišanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 91. un 92.pantu (sal. sk. Augstākās tiesas 2010.gada 30.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā NrSKA-861/2010 (A42695109) 13.punktu). Turklāt vēršama pieteicēja uzmanība, ka pašvaldības domes atlaišana ir galējais līdzeklis pašvaldības darbības tiesiskuma nodrošināšanai, tādējādi ir piemērojama tikai gadījumos, kad rezultātu nav iespējams sasniegt ar citiem, pašvaldības darbu mazāk ietekmējošiem līdzekļiem.

[48] Ņemot vērā minēto, tiesa pārsūdzēto rīkojumu atzīst par pareizu un tiesisku, savukārt pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251 .pantu un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt /pers. A/ pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019.gada 4.aprīļa rīkojuma Nr.1?2/49 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Novērtē šo rakstu:

6
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...