Iesaki rakstu: 
Kā izvest Latviju no "bedres"? No tās pašas "bedres", kurā Latvija iekļuvusi 20 gadu laikā. Cilvēki pamet Latviju, un nav zināms, kā un kur dzīvos mūsu bērni. Esmu dzimis Latvijā, tādēļ es pilntiesīgi uzskatu Latviju par savu dzimteni un esmu tās patriots.
Jūs varat uzdot jautājumu un mēģināt atbildēt – kāpēc dažas personas tika privatizējušas lielos valsts uzņēmumus? Līdz ar to ieņēmumi Latvijas budžetā ievērojami samazinājās, kas ietekmēja valsts īpašumu un tās likteni kopumā. Tuvojas diena, kad Latvijai būs jāatdod kredīti. Kas notiks ja Latvija nevares atmaksāt kredītus? Atkal palielināt nodokļus vai samazināt sociālos pabalstus? NĒ! NĒ! NĒ! Lielie uzņēmumi, kuri nestu stabilus ienākumus valsts budžetā, diemžēl ar nodošanu privatizācijā ir zaudēti.
Es uzskatu, ka vienīgais risinājums šajā situācijā ir nacionalizācija. Nav tālu jāiet, ņemsim piemēru no attīstītajām valstīm. Nacionalizācija bija plaši izplatīta krīzes laikā Rietumeiropā, Lielbritānijā astoņdesmitajos gados, Francijā, Vācijā, Beļģijā, Japānā, Ziemeļamerikā (ASV, Kanāda) u.c.
Mums ir nepieciešams atgūtt valstij tos lielos uzņēmumus, kuri piederēja Latvijai un nesa peļņu valsts budžetā. Valstij ir jāveic stingra kontrole tranzītam, kurš iet caur Latviju, Latvijas ostu kontrole un banku kontrole.
Reforma attiecībā uz privātīpašumu ir svarīgs elements pārejā uz tirgus ekonomiku.
Pēc savas būtības nacionalizācijai ir progresīvs raksturs, un, ja to veiks modernā valstī, - tas būs ekonomisks progress, jauns solis ceļā, lai nodrošinātu, Latvijas iedzīvotājiem sociālu drošību.
Līdztekus nacionalizācijas programmai nekavējoties ir jāveic attiecīgi grozījumi Latvijas likumdošanā vai arī jāatjauno tie likumi, kas bija Latvijā 20.gadsimta sakumā, kuri attiecas uz ekonomikas noziegumiem, noziegumiem pret Latvijas valsts īpašumu. Lai nevienam pat domās vairs neienāktu, kā „nozagt” naudu no valsts budžeta, atmazgāt vai privatizēt valsts īpašumu savā labā. Saukt pie atbildības tās valsts amatpersonas, kuras deva atļauju privatizēt par sliktu valstij lielos uzņēmumus, tādējādi atņemot Latvijas valstij stabilus ienākumus, kā arī tās, kuras, slēdzot valstij nelabvēlīgus/fiktīvus līgumus, noveda valsts uzņēmumus līdz bankrotam, vēlāk tos uz izdevīgiem nosacījumiem privatizējot un gūstot labumu sev.
Ieviest par ekonomiskiem noziegumiem pret Latvijas Republiku sodu - atdot valsts budžetā desmit reizes vairāk par to summu, kura tika „nozagta” vai izlietota savās interesēs, kā arī konfiscēt šo īpašumu Latvijas Republikas labā.
Vēl šodien kā sods par līdzīgiem noziegumiem, piemēram, ASV tiek piemērots viens vai pat divi mūža ieslodzījumi.
Šāda likuma ieviešana Latvijā mūsu valsts vadītājiem atdotu interesi strādāt valsts labklājības un iedzīvotāju labā.
Būtu jāveic grozījumi likumā attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu eksprezidentam. Ja prezidenta amata posmā Latvijas ekonomika un iedzīvotāju sociālā dzīve neuzlabojas, tad sociālas garantijas eksprezidentam nevar būt (ikmēneša pensija, dzīvoklis, automašīna, kā arī sekretāru eksprezidenta darbības nodrošināšanai)!
Latvijai ir jāpieņem visi Eiropas tiesību akti, kuri aizsargā valsti un iedzīvotājus.
Valsts amatpersonām, pašvaldības darbiniekiem - jāstrādā par labu iedzīvotāju interesēs, jo tieši iedzīvotāji kā nodokļu maksātāji ir viņu darba devēji.
Jābūt skaidrai ekonomikas programmai, ārpolitikai, veselības un izglītības sistēmai, kuru pamatā ir iedzīvotāju svarīgākās pozīcijas, kas ļaus ne tikai izvilkt Latviju no "bedres", bet arī padarīt valsti un tās iedzīvotājus līdzvērtīgus ar pārējām attīstītajām pasaules valstīm, lai Latvijas iedzīvotāji beidzot dzīvotu, nevis mēģinātu izdzīvot.
Visi, kuri ir pret Latvijas un pašvaldību budžetu izšķērdēšanu, kuri vēlas dzīvot sociālā taisnīguma sabiedrībā, patriotismā, visi, kuri domā par savu nākotni, Latvijas nākotni, kā arī par bērnu nākotni - es zinu, ka jūs man piekritīsiet un atbalstīsiet. Neklusējiet, esiet aktīvi, jo tikai kopā ar jums mēs varam mainīt Latviju, padarīt valsti tādu, lai šeit varētu dzīvot, nevis izdzīvot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
