Ar „D” novērtētā VID ģenerāldirektore uzstājīgi pieprasa saviem darbiniekiem iegūt vismaz „C” novērtējumu
Pietiek lasītājs19.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paradoksāli, bet fakts – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kuras pašas ierēdņa novērtējums „D” (kas nozīmē – „darba izpilde ne visās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē, darba izpildē nepieciešami uzlabojumi”), saviem padotajiem uzstājīgi pieprasa iegūt visamaz „C” (labi) novērtējumu. Domāju, lasītājiem būs interesanti un pamācoši iepazīties ar vēstuli, ko VID ģenerāldirektore izsūtījusi visiem iestādes darbiniekiem.
„Labdien, kolēģi!
Ar Jums kopā strādāju jau deviņus mēnešus un tas ir pietiekams laiks, lai uz lietām raudzītos objektīvi. Mana vīzija ir, ka divu līdz trīs gadu laikā kļūstam par mūsdienīgāko valsts pārvaldes iestādi, kas izmanto jaunāko darba metodoloģiju. Galvenais resurss šī mērķa sasniegšanā esam mēs – katrs šīs iestādes nodarbinātais. Tādēļ mēs veicam izmaiņas, tostarp redzējumā, kā tiek piemērots ikgadējā darba izpildes novērtējums, kas šobrīd jau ir sācies.
Esmu konstatējusi, ka lielākā daļa VID nodarbināto strādā “labi”. Darba izpilde pilnībā atbilst prasībām visā novērtēšanas periodā attiecībā uz jebkuru vērtējuma kritēriju, tai skaitā mērķiem, amata pienākumiem, kompetencēm un profesionālo kvalifikāciju.
Ir atsevišķi nodarbinātie, kuri strādā “ļoti labi’’. Viņu darbu raksturo konkrēti fakti un piemēri, kas parāda sniegumu virs amata aprakstā noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, izpildes termiņiem, iniciatīvu, iedziļināšanos un empātiju pret nodokļu maksātājiem.
Katram ir savs vērtību mērs. Es augsti vērtēju visus ”labi” strādājošos nodarbinātos, ar kuru veikumu varam lepoties. Ikviens VID nodarbinātais var būt drošs un pārliecināts, ka, saņemot vērtējumu “labi”, viņa darbs ir novērtēts atzinīgi.
Strādājot “labi”, dzīvē – kā darbā, tā ārpus VID, mēs varam būt enerģijas pilni un radoši. Lai to stiprinātu, esmu uzdevusi strādāt pie attālinātā darba ieviešanas, esmu atbalstījusi arī vairākas izmaiņas struktūrā un šobrīd tiek vērtēta iespēja veikt izmaiņas atlīdzības politikā 2020.gadam, lai netiktu būtiski ietekmēti bonusi saistībā ar darba izpildes novērtējumiem. Nākamais solis būs mērķu noteikšana jaunajam darbības periodam un to sasniegšanas mērījumi. Būs arī citi “nākamie soļi”. Pārmaiņas ir process, kas prasa laiku!
Iespējams, mans redzējums atšķiras no ierastā. Mani vada ticība, ka varam elpot vienā ritmā ar nodokļu maksātājiem. Varam būt lojāli savam darbam un tiekties uz aizvien augstāku darba kvalitāti. Varam darbus savlaicīgi plānot un izvairīties no stresa. Steiga un stress nerada kvalitāti.
Tādēļ labs vadītājs ir tāds vadītājs, kurš pareizi sadala darbus, plāno un seko to izpildei, uzslavē un motivē. Bet par slikti veiktu darbu izsaka konstruktīvu kritiku, neaizskarot personīgi - izzina iemeslus un palīdz, ja neizdodas sasniegt rezultātu, radīt jēgpilnus dokumentus.
Mēs tieksimies uz to, lai mūsu radītais ir skaidrs un saprotams kā pašiem, tā cilvēkiem ārpus iestādes. Viena lapa ar tekstu, kurā ir mērķis, ir daudzkārt labāka par garu tekstu bez mērķa. Mūsu vērtības mērs būs rezultāts, nevis pūles. Mēs – visu līmeņu vadītāji, novērtēsim iniciatīvu un jēgpilnus priekšlikumus, kuri mūs noved pie kopīga mērķa. Mēs neierobežosim, bet dosim iespēju! Ja kāds vadītājs tā nedara, rakstiet man un es darīšu visu, lai situāciju mainītu.
Vēlot savstarpēju sapratni un atbalstu.
Ar cieņu
Ieva Jaunzeme
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
