Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenā Jāņa Citskovska (attēlā) vadītās Valsts kancelejas rīkotā konkursā par atbilstošāko kandidāti Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktora amatam viņa paša vadībā atzīta acīmredzami nekompetenta persona, kam nav nedz zināšanu, nedz pieredzes nevienā transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanas jomā un kas neatbilst starptautisko standartu prasībām šādam darbam. Taču, neraugoties uz to, tieši šī persona – līdzšinējā kuģa sardzes stūrmane Anita Šķinuma ir apstiprināta šajā amatā.

Saskaņā ar starptautiski apstiprinātām prasībām drošības izmeklēšanas iestādes vadītāja funkcijas ir:

- jānosaka politika un procedūras, kas jāievēro, veicot drošības izmeklēšanu;

- jābūt zināšanām par transporta negadījumu izmeklēšanas metodēm;

- jābūt izpratnei par transporta veidu infrastruktūras darbību un attiecīgajām transporta tehniskajām jomām;

- jānosaka pienākumi un to sadale izmeklēšanas personālam, kā arī ar viņu darbu saistīto darbību  kopējā vadīšana un uzraudzība;

- pēc ziņojuma saņemšanas par atgadījumu jāpieņem gala lēmums uzsākt vai neuzsākt  atgadījuma izmeklēšanu un tā apstākļus jo šāda lēmuma pieņemšana ir tikai šādas iestādes kompetencē kā funkcionāli neatkarīgai iestādei izmeklēšanas jomā;

- jābūt spējai iegūt un pārvaldīt nepieciešamo tehnisko palīdzību un resursus, kas nepieciešami izmeklēšana atbalstīšanai;

- pieņemt lēmumu pilnībā vai daļēji deleģēt izmeklēšanu citai valstij vai reģionālajai nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšanas organizācijai, ja to uzskata par piemērotu;

- izraudzīties atbildīgo izmeklētāju katrai izmeklēšanai;

- jāveic pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas ar drošību saistītas informācijas aizsardzību;

- jābūt kompetencei izvērtēt nobeiguma ziņojumus, to atbilstību starptautiskajiem standartiem un izmeklēšanu veicošās valsts iestādes negadījumu izmeklēšanas prasībām.

Taču J. Citskovska vadītā konkursa komisija par labāko kandidātu šim atbildīgajam amatam ir izvēlējusies Anitu Šķinumu, kura  līdz šim bijusi kuģa sardzes stūrmane uzņēmuma “Royal Boskalis Westminster N.V.” piederošos kuģos, ko pārvalda “Anglo-Eastern Ship Management Ltd.”.

Ieņemot šo amatu, A. Šķinumas galvenie pienākumi bijuši saistīti ar kuģa vadīšanu, piedalīšanos kravas un kuģa operācijās, rūpēšanos par personu drošību un radio sakaru kontrolēšanu, un tas nozīmē, ka viņai nav ne mazākās pieredzes jebkura transporta veida nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšanā.

Valsts kanceleja taisnojas, ka konkursa sludinājumu uz vakantu iestādes vadītāja amata vietu tā sagatavojusi sadarbībā ar Tāļa Linkaita vadīto Satiksmes ministriju un konkursa sludinājumā norādīts, ka pretendentiem ir "vēlama pieredze un/vai derīgs izmeklētāja starptautisks sertifikāts civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu, dzelzceļa satiksmes negadījumu vai jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanā."

Līdz ar to prasība pēc pieredzes izmeklēšanā un derīga izmeklētāja sertifikāta neesot tikusi izvirzīta kā obligāta, turklāt minētā prasība bijusi norādīta tikai kā vēlama, nevis kā priekšrocība ieņemt minēto amatu. Taču, „ņemot vērā pretendentes sniegumu konkursa gaitā”, komisija par amatam piemērotāko pretendentu atzinusi tieši A. Šķinumu.

„Vienlaikus norādām, ka konkurss tika izsludināts uz Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktora amatu, nevis izmeklētāja amatu šajā iestādē, tādēļ arī attiecīgā prasība tika izvirzīta kā vēlama,” lēmumu iestādes vadītājam nepieprasīt pietiekamu kompetences līmeni skaidro Valsts kanceleja.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas savulaik tika izveidota uz Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja bāzes.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis, tās sastāvā bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, kā arī Satiksmes ministrijas Jūrlietu departamenta direktore Laima Rituma. Pretendentu vērtēšanā esot tikuši piesaistīti „neatkarīgie novērotāji” no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Novērtē šo rakstu:

93
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...