Iesaki rakstu: 
Strīdīgie ar Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīra biznesa interesēm saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi par kravu auto rindas administrēšanas deleģēšanu, pateicoties citu ministriju un nu jau arī Valsts kancelejas iebildēm, iestrēguši valdībā un pretēji Satiksmes ministrijas (SM) lūgumam atkārtoti tiks skatīti MK komitejas sēdē, nevis nonāks uzreiz uz valdības galda.
Noteikumu projekta atkārtota skatīšana MK komitejā nesakrīt ar iepriekš iecerēto plānu par to ātru “izdzīšanu” cauri valdībai. Tomēr vēl aizvien nav novērstas bažas par ar politiķiem saistītu struktūru interesēs, iespējams, no jauna radīta pakalpojuma izmaksu pamatotību, jo SM vēl aizvien nav iesniegusi cenrādi, kas valdībai būtu jāapstiprina vienlaikus ar noteikumiem. Līdz ar to nav zināma ne pakalpojuma cena, ne ir iespējams izvērtēt tās pamatojumu. Tāpat jau iepriekš valdībā izskanējušas šaubas, ka rindu administrēšanas bizness, par kuru notiek mēnešiem ilga cīņa, tostarp izmantojot administratīvos resursus, spriežot pēc SM iesniegtajiem dokumentiem, nenesīs peļņu un no šī biznesa valsts budžetā nav paredzēts iekasēt ne santīma.
Tā kā pret strīdīgo noteikumu projektu palikušas iebildes no Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas un atsevišķiem komersantiem, tie nevar tikt skatīti valdības sēdē un atkārtoti nonāks uz MK komitejas dienaskārtībā, visticamākais, jau pirmdien, 5. novembrī, noskaidroja Pietiek.
4. septembrī MK komitejas sēdē pēc ilgām diskusijām tika nolemts, ka šie noteikumi valdības sēdē izskatāmi vienlaikus ar SM izstrādātu šī maksas pakalpojuma cenrādi. Tā kā SM vēl joprojām nav izpildījusi komisijas sēdē lemto un nav iesniegusi maksas pakalpojumu cenrādi, strīdīgos noteikumus uz valdības sēdi pagaidām nav iespējams virzīt, atbildot uz Pietiek jautājumu, šonedēļ skaidroja Valsts kanceleja.
Lai apietu nepieciešamību iesniegt maksas pakalpojuma cenrādi, MK komitejā, kad tā atkārtoti skatīs noteikumus (visticamāk tas varētu notikt pirmdien, 5. novembrī), būtu jālemj, ka valdība noteikumus var skatīt arī bez cenrāža. 12. oktobrī SM bija iesniegusi precizētu noteikumu projektu, bet ne maksas pakalpojumu cenrādi, un lūdza to pasludināt par MK lietu, skatot uzreiz valdības sēdē, nevis MK komitejā, tomēr Valsts kanceleja pret to iebildusi.
Jaunā pakalpojuma – kravas auto rindu administrēšanas uz Latvijas sauszemes robežas – ceļš sākās šoziem Saeimā, kur Vienotības deputāta Aināra Latkovska vadītā Aizsardzības un iekšlietu komisija panāca grozījumus Valsts robežas likumā, nosakot, ka SM var deleģēt rindu administrēšanu privātai personai. Pēc kritiskas rezonanses tika atsaukts priekšlikums noteikt, ka šī struktūra ir Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa vadītā autopārvadātāju asociācija Latvijas auto. Jau tobrīd izskanēja, ka šīs intereses tik un tā tiks apmierinātas valdībā, kad tur skatīs attiecīgus noteikumus, lai šo likuma normu iedzīvinātu.
Šobrīd pēc atkārtotā mēģinājuma jauno biznesu uzticēt Latvijas auto, kas saskārās ar publisku kritiku un debatēm valdībā, noteikumu projekta jaunākajā redakcijā Āboltiņas vīra organizācija nav minēta. Tiek apgalvots, ka pēc noteikumos atrunātajiem kritērijiem pakalpojums tiks deleģēts valstiskai struktūrai - Valsts SIA Autotransporta direkcija. Direkcijai jebkurā gadījumā nāksies izraudzīties privātu struktūru, kas fiziski uz robežas veiks rindu administrēšanu, un valdības kuluāros izskan, ka šī struktūra būs Latvijas auto. Tāpat direkcijai būs jāizraugās IT risinājuma ieviesējs un mobilo sakaru operatora pakalpojumi, jo pakalpojumu plānots apmaksāt ar SMS starpniecību.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
