Ar "olšteiniešu" interesēm saistītajā lidostas iepirkumā atklājas jaunas radu un biznesa saites
PIETIEK27.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, fakts, ka uz miljonu vērtu līgumu ar lidostu Rīga pretendējušās firmas RBSSKALS serviss līdzīpašnieks ir par Satiksmes ministriju politiski līdzatbildīgo "olšteiniešu" pārstāves Elīnas Siliņas civilvīrs un aizdomas par iepirkuma lobēšanu šīs firmas interesēs krīt uz "olšteiniešu" politisko ielikteni lidostas valdē Kasparu Ozoliņu, nav vienīgās ēnas, kas gulst pār šo pēdējā brīdī izbeigto iepirkumu. Citām radnieciskām un biznesa saitēm saistīti ir vairāki politiķi, uzņēmēji un amatpersonas, kuriem bijusi ietekme uz šo iepirkumu, noskaidroja Pietiek.
Kā noskaidroja Pietiek, firmas RBSSKALS serviss vadībā ir deputātes Siliņas un vēl viena "olšteiniešu" deputāta - Jāņa Upenieka (attēlā no kreisās) - pusbrālis. Savukārt Ozoliņam, uz kuru krita ēna par iepirkuma lobēšanu šīs firmas labā, ir kopīgs bizness ar RBSSKALS serviss valdes priekšsēdētāja brāli.
Pietiek jau rakstīja, ka aptuveni miljonu latu vērtais līgums uz trim gadiem par lidostas telpu uzkopšanu pirms pusotra mēneša ticis izbeigts. Oficiālais iemesls, ko min amatpersonas, - atverot pretendentu piedāvājumus, secināts, ka lidostai nebūs ekonomiskā ieguvuma no telpu uzkopšanas nodošanas ārpakalpojumā. Neoficiāli no amatpersonām izskan, ka konkurss izbeigts pēc tam, kad vairāku nedēļu "politiskā kašķī" nav izdevies panākt "vajadzīgās firmas" uzvaru konkursā. Siliņas civilvīram pastarpināti piederošās SIA RBSSKALS serviss piedāvājums cenas ziņā izrādījies tikai otrais labākais.
Deputātes Siliņas civilvīram Andrim Treijam pastarpināti caur SIA Damma pieder 26,57% RBSSKALS serviss kapitāldaļu, rāda Lursoft dati. Pārējie 73,43% pieder RBSSKALS īpašniekam Mārim Saukānam. Abi ir arī SIA Damma vienīgie valdes locekļi.
Izrādās, Pauls Upenieks, kurš norādīts kā RBSSKALS serviss vienīgais valdes loceklis, ir deputātes Siliņas pusbrālis. Pauls Upenieks tāpat kā viņa brālis Gatis Upenieks ir pusbrāļi vēl vienam "olšteiniešu" Saeimas deputātam - Jānim Upeniekam. Šīs radnieciskās saites ir grūti atklājamas, jo ne Siliņas, ne Upenieka valsts amatpersonas deklarācijās pusbrāļi nav norādīti. "Ko lai saka - pasaule ir maza," bija deputāta Jāņa Upenieka komentārs par radu un draugu saitēm ap "olšteiniešu" politiski ietekmēto SM.
Tāpat Pietiek noskaidroja, ka RBSSKALS serviss valdes priekšsēdētāja brālim Gatim Upeniekam saskaņā ar Lursoft datiem ir kopīgs bizness ar "olšteiniešu" politisko ielikteni lidostas valdē Kasparu Ozoliņu, kurš Pietiek kategoriski noliedzis, ka būtu centies ietekmēt iepirkumu par labu Upenieka vadītajai Siliņas civilvīram piederošajai firmai.
Ozoliņam uz pusēm ar Gati Upenieku pieder juridiskā firma Consilio, rāda Lursoft dati. Abi arī ir vienīgās amatpersonas Valmieras juristu biedrībā - pilsētā, kas arī saista vairākus "olšteiniešu" politikas jaunpienācējus un viņu dažādos amatos SM uzņēmumos virzītos cilvēkus. Vairāki no viņiem vienlaikus vai ar dažu gadu atstarpi beiguši Valmieras ģimnāziju. Siliņa, iepriekš skaidrojot, kāpēc Ozoliņš izraudzīts amatiem SM uzņēmumos, papildus viņa jurista kvalifikācijai minēja, ka abi ir skolasbiedri, pazīstami jau kopš bērnības, kas viņai ļaujot uzticēties šim cilvēkam.
Siliņa noliedz jebkādu "sešinieka" politiski pārraudzītās satiksmes jomas iepirkumu ietekmēšanu par labu vīra biznesam. Jaunā politiķe arī neuzskata, ka ņemot vērā vņas pārstāvētās deputātu grupas politisko ietekmi SM, vīra firmai būtu jāatturas no pretendēšanas uz valsts pasūtījumiem. To, ka politiskā pārraudzība pār SM izraudzīta, lai palīdzētu vīra biznesam, Siliņa asi noliedz: esot bijis pretēji - viņa šī iemesla dēļ deputātu grupā iebildusi pret ieceri uzņemties atbildību pār SM. Arī Ozoliņš, kurš drīz pēc "sešinieka" ienākšanas SM nonāca bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa birojā un lidostas valdē, uzsver, ka "es neesmu no viņiem atkarīgs un viņu uzdevumus pildošs". Tomēr to, ka ir biznesa partneris RBSSKALS serviss vadītāja brālim, Ozoliņš iepriekš noklusēja, kad Pietiek viņu intervēja ministrijā.
Arī Ozoliņa nonākšana SM vairāk nekā pusgadu oficiāli tika pasniegta kā nejaušība, kam nav sakara ar "olšteiniešiem". To, ka Ozoliņš ir "olšteiniešu" "acis un ausis" ministrijā, iespējams, nejauši atklāja Siliņa. "Viņš ir mūsu ieteikts cilvēks Satiksmes ministrijā, kurš tāpat kā Klāvs Olšteins [SM parlamentārais sekretārs] palīdz mums būt lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos," Ozoliņu, kurš līdz šim ticis oficiāli raksturots kā Valmieras domes jurists, kura CV nejauši nonācis uz satiksmes ministra Roņa galda, raksturoja Siliņa.
Ar saimnieciskajām interesēm saistītā SM politiskajā slengā jau bija ienesusi bēdīgi slaveno apzīmējumu "šofera dēls", kas raksturoja principu, pēc kura bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers izraudzījās lojālus kadrus.
Pietiek jau rakstīja, ka līdz pavasarim lidostas telpu uzkopšanas konkurss gājis savu gaitu, bet tad, kādas iesaistītās amatpersonas vārdiem runājot, "sākās politisks kašķis". Atverot kopumā septiņu firmu iesniegtos piedāvājumus, atklājies, ka labāko cenu piedāvājusi, nevis ar deputātu sešinieku saistītā RBSSKALS serviss, bet SIA Cleanhouse, kuras piedāvātā līguma summa uz trim gadiem bijusi par 76 015,86 latiem mazāka. RBSSKALS serviss, kuras līdzīpašnieks ir deputātes Siliņas vīrs, lidostai piedāvājis telpu uzkopšanu trīs gadus veikt par 1 021 129,02 latiem, bet Cleanhouse - par 945 113,16 latiem.
Pēc vairāku nedēļu iekšējiem strīdiem, kuros nav atrasti argumenti, kā panakt līguma slēgšanu ar "vajadzīgo firmu", izlemts, ka iepirkumu procedūra tiks izbeigta, par ko 30. maijā parādījusies oficiāla publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Ozoliņš iejaukšanos konkursa norisē RBSSKALS serviss interesēs kategoriski noliedz, viņš kā lidostas jaunais valdes loceklis konkursam "pieslēdzies ar svaigu galvu" jau tā norises gaitā. Iepirkuma procedūra esot izbeigta, jo "netika saskatīts ekonomiskais ieguvums". Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse Pietiek kā vēl vienu konkursa izbeigšanas iemeslu minēja, ka telpu uzkopšanas nodošana ārpakalpojumā uztraukusi lidostas apkopēju arodbiedrību un bijušas bažas, ka ar to neizdosies vienoties par jaunu kārtību.
Tieši lidostas apkopēju neapmierinātība kā galvenais iemesls konkursa izbeigšanai minēts konkursā uzvarējušās, bet līgumu tā arī neieguvušās SIA Cleanhouse vadībai. Tā no komentāriem atturējās, bet Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija, starp kuras biedriem ir arī šī firma, lidostas konkursa izbeigšanas oficiālo ieganstu, Pietiek komentēja kā "dīvainu", paužot aizdomas, ka tas nav bijis patiesais iemesls.
Faktiski Ozoliņš, izmantodams satiksmes ministra padomnieka autoritāti, SM kapitālsabiedrības sāka apciemot jau ilgi pirms tam. 2. decembrī, dienu pēc Ozoliņa stāšanās Roņa padomnieka amatā, Pietiek rakstīja: neoficiāli jau pāris nedēļas pirms tam izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”. Pats Ozoliņš toreiz to Pietiek kategoriski noliedza.
Pēc vairāk nekā pusgada darbības avoti SM un tās kapitālsabiedrībās Ozoliņu tagad raksturo kā cilvēku, kurš izmanto deputātu sešinieka politisko ietekmi ministrijā un satiksmes ministra uzticību, cenšoties kontrolēt iepirkuma procesus satiksmes sfērā. Ministrs Ronis, kad Pietiek viņam pirms neilga laika jautāja, vai viņš nebažījas, ka Ozoliņa darbošanās var kaitēt ministra rputācijai, uzsvēra, ka savam padomniekam uzticas un viņam neesot informācijas, kas to liktu apšaubīt.
Neformāli darbojas sistēma, ka kapitālsabiedrību iepirkumiem, kuru summa pārsniedz 100 000 latu gadā, zaļā gaisma tiek saskaņota ar ministra biroju, un ministra juridiskajam padomniekam jau šajā stadijā ir iespēja ietekmēt procesu. "Mēs jau esam pieraduši, ka priekšā būs Ozoliņš, kurš, ja gribēs, nobremzēs," Pietiek neoficiāli izteicās avots kādas SM kapitālsabiedrības vadībā. Tāpat zināms, ka drīz pēc Ozoliņa ierašanās lidostā viņš panācis, ka Juridiskā departamenta vadītājas amatā iecelta valmieriete Lauma Jenča. Ozoliņš Pietiek kategoriski atteicās komentēt, kādas attiecības viņu saista ar Jenču un kur abi iepazinušies.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
