Iesaki rakstu: 
Līdz ar novadu reformu jaunizveidotajos novados būs jāapvienojas un vara jāsadala iepriekš par kaimiņiem uzskatāmiem novadiem. Skaidrs, ka tur, kur agrāk bija divi domes priekšsēdētāji, tagad būs tikai viens. Taču izskatās, ka ir daži gana izdomas un alkatības bagāti novadu domju vadītāji, kuri jau pirms vēlēšanām sameklējuši sev domubiedrus gaidāmajos novados.
Viens spilgts piemērs ir Jelgavas un Ozolnieku novadi, kas pēc apvienošanās būs viens Jelgavas novads. Tos vada divi ārkārtīgi ambiciozi un neviennozīmīgi vērtēti priekšsēdētāji, par kuriem lasīts ne viens vien skandalozs raksts.
Turklāt zinātāji norāda, ka aizkulisēs jau ir izveidota jaunā varas koalīcija no LZS, Jaunās Vienotības, Zaļās partijas un NA, kurus vieno ne tikai daudzo pašvaldības darbinieku atrašanās sarakstos, bet arī mantrausīga pašvaldības budžeta naudas tērēšana, savējo bīdīšana amatos un izdevīgu labumu gūšana “pa lēto”!
Kā zināms, Jelgavas novadu vada Ziedonis Caune (attēlā), kurš pamanījies piedalīties diezgan apšaubāmās medībās, kas notika darba laikā un tika nodēvētas par semināru pašvaldības darbiniekiem, pēc kurām turklāt viņam iztapīgā policija secināja, ka divas stirnas „pašas nošāvušās”, bet viena, kura bijusi savārgusi, tikusi nodota Dieva valstībā ar cita mednieka rokām.
Viņš arī pamanījās izsprukt no soda, ka speciāli ar savu spēkratu uzbrauca velosipēdistam, kurš pie veikala atļāvās šeptīgajam novada mēram paust savu sašutumu par viņai saimniekošanas metodēm. Tiesvedību šajā procesā tā arī nevienam nesaprotamā veidā vienkārši izbeidza, lai gan sākotnēji Caunem tika uzlikts sods, kuru viņš apstrīdēja un tad veiksmīgi izspruka no soda.
Par Jelgavas novada domes auto iepirkumiem vispār labāk nerunāsim. Tur nolikumi vienmēr tiek uzrakstīti tik detalizēti, ka atbilst tikai un vienīgi vienas markas viena modeļa auto, turklāt tas vienmēr ir tieši tāds pats kā Caunes privātais auto, lai novadniekiem nekad nebūtu skaidrs, ar kādu mašīnu tad domes priekšsēdētājs pārvietojas – personīgo vai dienesta auto.
Ne par kapeiku labāks nav Ozolnieku mērs Andris Ozoliņš, kurš savas bijušās sievas, ar kuru dzīvo kopā, piederošajai firmai pamanījies izgādāt ceļa izbūves projektu. Turklāt tā, ka tas bijis vien pārdesmit eiro lētāks nekā tuvākā konkurenta. Kā tas sagadījies, neviens nevar izskaidrot, bet kopā dzīvojošās šķirtās sievas firmai labs kampiens gan padevies. Ozoliņa bijušās sievas firma ir saņēmusi arī izdevīgus līgumus par pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanu gan Ozolnieku novadā, gan Caunes kontrolētajā Jelgavas novadā.
Jaunās Vienotības saraksta līdera Ulda Aināra tēvs Māris Ainārs gandrīz 30 gadus bija Ozolnieku mērs, kura laikā tika izprivatizēts kādreiz tik spēcīgais meliorācijas uzņēmums un par “sviestmaizi” pārdota jau uzbūvēta bērnudārza ēka Ozolnieku centrā.
Nepatiku pret bērnudārziem turpina realizēt arī dēls, kurš bija iniciators, lai pašvaldība atsakās no jau saskaņota jauna bērnudārza projekta realizēšanas un tā vietā bērnus piespiedu kārtā ievietotu blakus ražošanas teritorijai esošā ēkā, kur notiek vidi piesārņojoša uzņēmējdarbība. Par šo stāstīja raidījums “Bez tabu”.
Savukārt par NA saraksta līderi Oskaru Cīruli runā, ka viņš ir atkarīgs no Caunes labvēlības, jo līdzīgi kā vēl citi Jelgavas novada domes deputāti no LZS, viņa dzimtai piederošais uzņēmums SIA Mežacīruļi ir noslēdzis megaizdevīgu lauksaimniecības zemju nomas līgumu, kurā cena par
Tā teikt – tāds tādu atrod. Ja visi šie Caunem uzticīgie darboņi nonāks domes vadībā, tad var tikai minēt, kādus apmērus uzņems viņu šeptēšanās, kas izkopta iepriekšējos gados mazajos novados.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
