Aptur parakstu vākšanu par Rīgas domes atlaišanu, lai pieprasītu 1000 eiro
Edvards Ratnieks02.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz nepatīkamu pārsteigumu, ko man sagādāja ManaBalss.lv administrācija piektdienas vakarā. Notikušais būtu jāzina ikkatram pilsoniski aktīvam un atbildīgam cilvēkam Latvijā.
Brīdī, kad notika kratīšana Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja kabinetā, uzsāku aptauju sociālajā tīklā “Facebook”, lai sabiedrība izteiktu savu viedokli, vai nepieciešama RD atlaišana. Šobrīd no 412 respondentiem 96% atbalsta RD atlaišanu. Redzot sabiedrības noskaņojumu un saprotot, ka “naudas maisi” dara visu, lai RD neatlaistu, secināju, ka jāiesaista sabiedrība, citādi šo lietu mēģinās nobremzēt līdz aktualitāte būs zudusi.
Piektdien sagatavoju un iesniedzu iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” par RD atlaišanu, pēc tam no portāla saņēmu drīzu apstiprinājumu iniciatīvas veiksmīgai iesniegšanai ar norādi, ka triju darba dienu laikā to izskatīšot, pielabošot, lai varētu publicēt. Saņēmu apstiprinājuma e-pastu jau piektdienas vakarā, ka iniciatīva ir publicēta un parakstu vākšana uzsākta. Tiku informēts, lai droši aicinu parakstīties draugus, radus, paziņas, lai dalos ar informāciju sociālajos tīklos, informēju plašsaziņas līdzekļus un meklēju domubiedrus. Precīzi visu šo arī paveicu.
Kad bija parakstījušies jau līdz divdesmit cilvēkiem, informēšanas kampaņa bija uzsākta sociālajos tīklos, tad nepilnas stundas laikā iniciatīva pazuda bez pēdām – vienkārši tika izdzēsta no portāla “ManaBalss.lv”. Saņēmu daudzu sociālo tīklu lietotāju sašutuma ziņojumus par to, ka saite uz iniciatīvu nedarbojas un tādu nemaz nevarot atrast. Uzrakstīju e-pasta vēstuli, lai saprastu, kāpēc iniciatīva ir pazudusi. Sapratu, ka pirmais “uzrāviens” parakstu vākšanā varētu būt svarīgs. Lai netērētu lieki laiku, nolēmu piezvanīt uz norādīto tālruni.
Klausuli pacēla kāds Didzis, kurš īsti nespēja paskaidrot, kāpēc “ManaBalss.lv” izdzēsusi iniciatīvu par RD atlaišanu. No sarunas sapratu, ka viņiem vēl notiek iekšējs strīds par iniciatīvas publicēšanu vai nepublicēšanu. Uzreiz pēc sarunas ar Didzi, viņa mudināts, uzrakstīju vēl vienu vēstuli uz citu “ManaBalss.lv” e-pastu ar pamatojumu, ka šis virzītais likums būtu vispārsaistošs un darbotos demokrātiskas valsts principa stiprināšanā, jo sabiedrība šādi izmantotu savas tiesības runāt un izteikties par tiesiskuma stiprināšanu arī turpmāk, un sabiedrības paustajam viedoklim būtu rezultāts. Tas darbotos preventīvi līdzīgos gadījumos, jo amatpersonas būtu spiestas rēķināties ar sabiedrības tiesībām rosināt speciāla likuma pieņemšnu par pašvaldības domes atlaišanu. Aicināju portāla aktīvistus atjaunot iniciatīvu.
Pēc brīža pamanīju, ka man sociālajā tīklā “Facebook” raksta kāds Didzis Meļķis, uzdodoties par “ManaBalss.lv” pārstāvi. Rakstīja, ka esot pamanījis manu politisko piederību, tādēļ nākšoties situāciju koriģēt. Man piedāvāja trīs variantus: 1) vai nu es parakstos, ka iniciatīvu neizmantoju politiskai reklāmai, 2) vai nu nomainu iniciatīvas autoru uz kādu nepartejisku domubiedru un atturētos no tās izmantošanas Nacionālās apvienības (NA) publicitātē, 3) vai arī uzrādu NA kā iniciatīvas virzītāju, paredzot rēķina izrakstīšanu 1000 eiro apmērā. Saprotot, ka parakstu vākšana var ietekmēt RD atlaišanu, izteicu vēlmi apstiprināt pirmo variantu, parakstot attiecīgu vienošanos.
Nedaudz vēlāk saņēmu e-pastu no “ManaBalss.lv” satura redaktora Didža Meļķa, ka iniciatīvas formulējums ir “OK”, tomēr tā neesot publicējama. Saņēmu ieteikumus, kādas iniciatīvas vēl varētu rosināt, bet vienlaikus arī norādi, ka viņu mikroziedotāji nevarot finansēt partiju aktivitātes. Kļūda esot bijusi, ka Meļķa kungs neesot pievērsis uzmanību manai partejiskajai piederībai. Man tika norādīts arī, ka jebkuras citas iniciatīvas gadījumā, ja tā būšot saistīta ar NA un paredzami tikšot izmantota aktivitātēm un publicitātei partijas labā, tad nosacījums tomēr esot par “maksas pakalpojumu”. Vienlaikus mani informēja, ka portālā parasti nepublicējot iniciatīvas par vēlēto institūciju atlaišanām, jo tādu beidzamajā laikā ir daudz.
Tātad no visa iepriekš minētā izriet, ka gadījumā, ja esmu apvienojies ar domubiedriem kādā no partijām, lai veicinātu Latvijas pilsonisko līdzdalību un demokrātijas procesus, tad manas tiesības iesniegt personiskas iniciatīvas citās pilsoniskās aktivitātēs tiek ierobežotas vien tādēļ, ka man ir kādas partijas biedra karte. Taču ar 1000 eiro rēķina apmaksāšanu būtu, redz, cita lieta! Uzsveru, ka šo iniciatīvu par RD atlaišanu virzīju neatkarīgi - kā fiziska persona aiz savas visdziļākās pārliecības, ka pašreiz tiek maksimāli piemeklēti jebkādi apmaksāti argumenti, lai pierādītu, ka RD nevajagot atlaist. Es patiesi cerēju, ka brīdī, kad apzināti tiek bremzēts likums par domes atlaišanu, to kā iniciatīvu Saeimā varētu iesniegt Latvijas pilsoniskā sabiedrība pretēji “naudas maisu” personiskajām un finansiālajām interesēm.
Var tikai pabrīnīties, cik ātri tika apturēta iniciatīva par RD atlaišanu, un atliek tikai minēt, kādi spēki to panāca un kurš spodrināja argumentus.
Aicinu “ManaBalss.lv” pārstāvjus atsākt parakstu vākšanu, un Latvijas pilsoniski aktīvo sabiedrību dalīties ar šo informāciju, jo ticu, ka cilvēki redz un saprot notiekošo Rīgas domē.
P.S. Portālā ierobežojumus un “izcenojumus” partijām vai to biedriem neatradu, taču tajā minēts, ka iniciatīvu var iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī par iniciatīvas pārstāvi var būt ikviens Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, vai arī Latvijā reģistrēta juridiska persona.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
