Aptur Ls 94 000 aizplūšanu no Ventspils brīvostas uz Lembergam lojālo "Ventas Balsi"
PIETIEK13.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils brīvostas valdē ir apturēta Ls 94 031 vērta reklāmas līguma slēgšana ar Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālo laikrakstu Ventas Balss. Pret to ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) uzdevumā ir iebildis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis brīvostā Vilis Avotiņš, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Nespēdama panākt koalīcijas partnera Vienotības piekrišanu līdzšinējo brīvostu valžu locekļu nomaiņai, Zatlera Reformu partija (ZRP) sākusi izmantot citu taktiku - pieprasīt detalizētu informāciju no esošajiem ministriju pārstāvjiem, pār kuru darbību tai ir politiska ietekme, un laužot līdzšinējo lēmumu pieņemšanas praksi. Šādi nule apturēti divi saimnieciski apšaubāmi lēmumi - Rīgas brīvostā par 166 hektāru brīvostas zemes iznomāšanu ar brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu cieši saistītai firmai un Ventspils brīvostā reklāmas līguma slēgšanas apturēšana ar Lembergam lojālo laikrakstu.
Spriežot pēc Ventas Balss mājaslapā pārpublicētās laikraksta regulārās rubrikas "Brīvostas ziņas", tajā bieži lasāms Lemberga viedoklis un aplūkojami Ventspils mēra foto. Tas un slepenība, kādā tiek lemts par Ventspils brīvostas līdzekļu novirzīšanu laikrakstam, liek uzdot jautājumu par mēram nekritiskas attieksmes pirkšanu avīzes slejās.
SIA Ventas Balss īpašnieks Mihails Soifers Pietiek noraidīja runas par laikraksta īpašo labvēlību Lembergam, kas tiek stimulēta ar šādu reklāmas līgumu palīdzību. "Man neviens nav pat šokolādi uzdāvinājis!" paziņoja Soifers. Ventas Balss īpašnieks arī apgalvoja, ka par reklāmas līgumu nav bijis informēts un uz viņa kopējo pērn nomaksāto nodokļu fona, kas esot aptuveni 800 000 eiro, šī summa neesot ievērības cienīga.
Saskaņā ar Lursoft datubāzē pieejamajiem SIA Ventas Balss pēdējo gadu finanšu pārskatiem, uzņēmuma ieņēmumi no sludinājumiem un reklāmas 2010. gadā bija 277 699 lati, bet 2009. gadā - 272 159 lati. Tādējādi cerētais 94 031 lata līgums ar Ventspils brīvostas pārvaldi SIA Ventas Balss kasē ienestu vairāk nekā trešdaļu reklāmas ieņēmumu.
Pamatojums, ar kādu Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis janvārī virzījis brīvostas valdē lēmumu par Ls 94 031 vērta reklāmas līguma slēgšanu ar SIA Ventas Balss, balstās Lemberga vadītās Ventspils domes pasūtītā socioloģiskā pētījumā, ko veikusi SKDS. Tajā, aptaujājot ventspilniekus, secināts, ka 43,1% iedzīvotāju nav varējuši sniegt atbildi par Ventspils brīvostas darba novērtējumu. Tādēļ piedāvāts slēgt reklāmas līgumu, "lai neieinteresēto iedzīvotāju daļa nākotnē nenovirzītos uz negatīvo pusi, būtu nepieciešami turpināt aktīvus pasākumus sabiedrības informēšanaā un ieinteresēšanā par brīvostas darbību".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) Pietiek apstiprināja, ka viņam ir bijušas iebildes pret Ventspils brīvostas mārketinga budžeta palielināšanu, atvēlot 94 000 latu reklāmai vietējā laikrakstā. "Ir pamatotas šaubas, vai šis ir profesionāls mārketinga resursu izlietojums un vai nebūtu daudz būtiskāka reklāma, piemēram, ārvalstu medijos, kas ostas uzņēmējiem piesaistītu jaunas kravas vai jaunus investorus piestātņu apkalpošanai. Otrs - pati iepirkuma procedūra, kas faktiski nepastāv. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Ventspils brīvostas valde vienkārši lemj par šādu līgumu un nav noskaidrotas alternatīvas, dota iespēja eventuālajiem konkurentiem piedāvāt savus risinājumus mārketinga mērķu sasniegšanai. Līdz ar to nav iespējams pārliecināties, ka tieši šis līgums ir Ventspils brīvostas mērķu sasniegšanai izdevīgākais risinājums," norāda ministrs.
To, ka Ventspils brīvostas pārvalde, slēdzot līgumus par reklāmas pakalpojumiem, nav organizējusi iepirkumu procedūras, tā neievērojot likumā noteikto vienlīdzības un atklātības principu pakalpojuma sniedzēju izvēlē, savā revīzijā 2011. gada novembrī atklāja arī Valsts kontrole.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis Pietiek atteicās komentēt konkrētus brīvostas lēmumus vai tās dienaskārtībā esošus lēmumus, jo komerciālā rakstura dēļ šai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Sarmulis vienīgi atzina, ka iebildes pret reklāmas līguma slēgšanu esot izskanējušas un izlemts, ka brīvosta pie šā jautājuma atgriezīsies, jau lemjot par iepirkuma procedūras sākšanu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
