Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā daudz nākas dzirdēt politiķus un valsts amatpersonas runājam par sociālā nevienlīdzības mazināšanu. Un kā nu ne – uz šo kliedzošo parādību Latvijā jau ilgāku laiku norāda ārzemju eksperti, un vietējie valsts vides veidotāji vairs nevar izlikties, ka tāda lieta Latvijā neeksistē. Tāpēc, jo straujāk tuvojas vēlēšanas, jo aktīvāka ir retorika par apņēmīgo cīņu ar šo „pēkšņi uzradušos” nepatīkamo parādību.

Tomēr solījumi ir bijuši arī iepriekš. Un pat no šobrīd valdošo partiju puses, kuras uzreiz pēc vēlēšanām ļoti veiksmīgi parasti aizmirst šo pēc tam traucējošo jautājumu iekļaut aktuālo darbu sarakstā vai izliekas to nesaprotam. Vienkārši sakot, nonākot varas pozīcijā, politiķiem gluži cilvēcīgi pazūd politiskā vēlēšanās to risināt, jo ir daudz aktuālāku lietu. Šī problēma nonāk dienasgaismā tikai pirms vēlēšanām, jo tā skar plašus iedzīvotāju slāņus un ir izmantojama kā efektīgs trumpis politiskajā argumentācijā.

Saskaņā ar CSP datiem Latvijā vismaz piektdaļa iedzīvotāju pirmspensijas vecumā 2010.gadā bija pakļauti nabadzībai, kas ir milzīgs skaitlis (http://www.csb.gov.lv/dati/nabadzibas-riska-indekss-30278.html), sevišķi ņemot vērā, ka valsts vairāk kā 20 gadus ir neatkarīga un teju desmit gadus atrodas Eiropas Savienībā. Vēl negatīvāka aina attēlota Latvijas Bankas galvenās ekonomistes A.Bičevskas rakstā „Kā krīze ietekmēja dažādu iedzīvotāju grupu pirktspēju”: „Materiālās nenodrošinātības (material deprivation) rādītājs, kas atspoguļo to mājsaimniecību īpatsvaru, kas saskaras ar grūtībām apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, kredītmaksājumus un iegādāties ilglietojuma preces, ir nozīmīgi pasliktinājies: no 22% 2009. gadā līdz 27% 2010. gadā, un vēl līdz 30% 2011. gadā.” Šai pat rakstā minēts, ka, sadalot sabiedrību algotajā darbaspēkā, pensionāros un pašnodarbinātajos, vislielākā nevienlīdzība ir tieši algotā darbaspēka vidū. (http://www.makroekonomika.lv/ka-krize-ietekmeja-dazadu-iedzivotaju-grupu-pirktspeju)

Principā priekšvēlēšanu gaisotnē zemu atalgotie darbinieki var vienīgo reizi justies sadzirdēti (ja vien tie vispār vēl atrodas dialogā ar valsts politikas veidotājiem), jo pārējā laikā tajos neviens neklausās – arodbiedrību ietekme Latvijā tā arī nav attīstījusies.

Domāju, ka nevienu nav īpaši jāiepazīstina ar ienākumu nevienlīdzību, par ko ir pietiekoši daudz publiski pieejama informācijas. Latvijas apstākļos tas ir no 200 Ls līdz daudzu desmitu tūkstošu ienākumiem mēnesī - pat valsts kapitālsabiedrībās. Atšķirība vairāku desmitu reižu apmērā, ņemot vērā vispārējo valsts stāvokli, ir kliedzoša. Kliedzoši ir arī tas, ka vispārējas nevienlīdzības un lielas nabadzības apstākļos valsts uzņēmumos ar vieglu roku divkāršo maksimālā atalgojuma griestus, argumentējot to ar it kā lielo algu nekonkurētspēju un iespējamo „neaizvietojamo” vadītāju aizplūšanu uz privātsektoru (skeptiski gribas pavaicāt, kurš ir aizplūdis, kurš tad ir pilnīgi neaizvietojams vadītājs Latvijā un vai trūkst daudz labu izglītotu cilvēku? Vai darba tirgū valda pilnīga konkurence? Vai politiskie ielikteņi padomēs un dažādu valsts vai struktūrvienību vadošos amatos ir izgājuši objektīvu atlasi?).

Latvijā ir lielākais Džini koeficients (ienākumu nevienlīdzības rādītājs) Eiropā pēc Eurostat datiem - koeficients Latvijā 2012.gadā ir pieaudzis, salīdzinot ar 2011.gadu, un ir 36%, kas ir augstākais rādītājs ES (Lietuvā 2011.gadā 32.9%, Slovēnijā 23.8%, Zviedrijā 24.4%, vidēji Eiropas Savienībā 29%, Norvēģijā 22.9%, Islandē 23,6%). Augsts Džini koeficients virs 30% vēl ir Rumānijā, Polijā, Portugālē, Grieķijā, Spānijā, Lielbritānijā, taču pēdējā tas visticamāk ir izteikti ļoti augsto ienākumu gūstošā iedzīvotāju slāņa dēļ. Lielākajā daļā šo augsto Džini koeficienta valstu ir arī recesija un ekonomikas problēmas, un tas nav nekāds paradokss, jo ilgtspējīga ekonomiska attīstība ir lielā mērā saistīta ar lielu vidusšķiru un tās pirktspēju un zemu ienākumu polarizācijām.

Sociālo nevienlīdzību vislabāk mazina pareizi sakārtota progresīva ienākumu nodokļu sistēma. Latvijā tāda nekad nav bijusi, jo valdības elite nekad tādu nav vēlējusies. Arī nodokļu sistēmu veidojošās amatpersonas nav centušās tādu ieviest. Gluži vienkārši – labi apmaksātai elitei tas nav izdevīgi. Un tomēr šāda sistēma ir ārkārtīgi svarīga labklājīgas un relatīvi saticīgas sabiedrības veidošanai, tā caurvij visas sfēras un skar katru iedzīvotāju. Šobrīd esošā situācija, kad liela daļa Latvijas sabiedrības slīgst nabadzībā vai ir spiesti izbraukt uz citām valstīm (ko labi apmaksāti cilvēki vienkārši neredz), ir tieši iepriekšējo gadu politikas veidotāju rīcības rezultāts – kas ir ļoti negatīvs. Turklāt šo negatīvo rezultātu nemazina arī pēdējā laika pozitīvie ekonomiskie rādītāji, valstij atlabstot no krīzes – jo daudzi rādītāji ir vidējie un mūsu valsts joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES ar vislielāko nevienlīdzību.

Vairumā gadījumu ierindas darbiniekam uzlabojumi nav jūtami. Un problēma ir tajā, ka valsts mērogā netiek cieņā turēt godīgs darbs, par ko normāli darbinieki varētu nodrošināt sev normālu iztikšanu (labklājīgas valsts pazīme). Taču darbs ir svarīgākais pamatvērtību radītājs sabiedrībā. Vienas no svarīgākajām profesijām sabiedrībā ir skolotāji, policisti, mediķi. Dīvainā kārtā Latvijā vairumā gadījumu šīs profesijas un citu profesiju pārstāvji saņem savam darbam neatbilstošu atalgojumu. Progresīva ienākumu sistēma šo netaisnību vismaz daļēji mazinātu. Turklāt progresīva ienākuma nodokļa sistēma attīstītajās valstīs tiek uzskatīta par visgodīgāko, jo ņem vērā iedzīvotāju pirktspējas rādītāju. Par šādu sistēmu, piemēram, pēdējā gada laikā ASV aktīvi iestājies arī investors un miljardieris Vorens Bafets. Rietumeiropā tāda jau sen pastāv, un to atbalsta lielākais vairums vadošo ekonomistu.

Progresīvajam ienākumu nodoklim mūsu sabiedrībā ir arī ne mazums pretinieku. Tas nav brīnums, jo cilvēkiem principiāli nepatīk nodokļi, kā arī sevis nopelnītais šķiet īpaši tuvs, aizmirstot, ka sabiedrība tam arī daudz ko ir devusi un ikdienā dod (mācības, medicīniskā aprūpe, infrastruktūra, drošība, utt.). Tāpēc nodokļu iekasēšana ir un būs, lai vai cik tas būtu nepatīkami. Turklāt ienākumu pārdale ir pastāvīga ekonomikas teorijas diskusija bāze un var aizsniegties arī nebeidzamos filozofiskos augstumos. Tomēr, cenšoties saglabāt raksta vienkāršību un arī tāpēc, ka pats atbalstu progresīvu ienākumu nodokli, vēlos kliedēt vairākus mītus par to:

Mīts Nr. 1. Progresīvais nodoklis ir sods gudrajiem, veiksmīgajiem un centīgajiem. Šo mītu ir svarīgi saprast kā nepareizu, jo pēc būtības uz to jāskatās pilnīgi no otras puses - progresīvais nodoklis ir atlaide mazāku algu īpašniekiem, no kā iegūst faktiski visa sabiedrība (jo nauda ātri atgriežas apgrozībā dēļ nepieciešamības to tērēt pirmās nepieciešamības precēs, pieaug kopējā iedzīvotāju pirktspēja, attīstās ekonomiskā aktivitāte). Tam pamatā ir vidējās un galējās tieksmes patērēt teorija ekonomikā.

Respektīvi, ir noteikta ienākumu summa, to var arī saukt par iztikas minimumu (Latvijā oficiāli šobrīd 180 Ls, taču daudziem tā ir augstāka, un reāli jau katrs pats sev to var novērtēt), ko katrs cilvēks ir spiests patērēt – pārtikai, transportam, komunālajiem maksājumiem, utt. Teorija nosaka, ka, pieaugot ienākumiem, izdevumi arī pieaug, taču arvien lēnāk, līdz nepieaug pavisam. Tālāk radusies starpība starp ienākumiem un patēriņu ir uzkrājumi. Uzkrāt ir labi, un, ja uzkrāts tiek bankā, nauda arī atgriežas ekonomikā (taču lēnāk), tomēr daudz būtiskāk ir neatņemt lielai sabiedrības daļai iespēju patērēt, turklāt šāda naudas aprite ir daudz efektīvāka. Šai sakarā vēlos citēt Pasaules Bankas (PB) ekspertu atziņas: „Pasaules Bankas (PB) pētnieki gan norāda, ka augoša nabadzība samazina arī ekonomikas nākotnes izaugsmes iespējas. Zināmos apstākļos indivīdi, reģioni vai veselas valstis var pat nonākt tā saucamajās nabadzības lamatās. Proti, zemāki ienākumi cilvēkiem liedz saņemt kredītus, tērēt vairāk naudas savas kvalifikācijas uzlabošanai un celt patēriņu, nolemjot gan indivīdus, gan ekonomiku kustībai pa sava veida apburto loku. Pēc PB atzinuma, pašu spēkiem no šādām lamatām izkļūt bieži ir ļoti grūti, un palīdzēt var tikai liela finanšu palīdzība no ārpuses, kas ļauj būtiski mainīt apstākļus. Tieši tādēļ arī nabadzīgo cilvēku īpatsvars nereti ir viens no skaidrojumiem, kādēļ kādas valsts ekonomika attīstās lēnāk nekā valstīs ar līdzīgiem citiem nosacījumiem. PB secina, ka ir trīs ļoti būtiski faktori, kas ir saistīti ar ekonomikas izaugsmi, - nabadzība, sabiedrības nevienlīdzība ienākumos un vidusšķiras lielums.” (http://www.delfi.lv/news/national/politics/eksperti-pieaugosa-nabadziba-var-butiski-traucet-attistibai.d?id=36934057)

Latvijā visu šo trīs parametru rādītāji ir neapmierinoši, un ekonomikas izaugsme tiek balstīta pārsvarā uz eksportu, kas ir nepietiekami. Tāpēc kopēja labuma pēc daudz efektīvāk ir lielāku nodokļa slogu pārorientēt uz turīgāko slāni, kā tas jau daudz kur ir pasaulē izdarīts un tiek uzskatīts par normālu parādību.

Mīts Nr. 2. Progresīvais nodoklis ir netaisnīgs pret lielāku algu īpašniekiem. Īstenībā nē, sistēma ir pilnīgi vienlīdzīga, ja ir pareizi veidota. Un pareizu izveidot ir ļoti vienkārši – vajag nodokļa likmi attiecināt visiem vienādi pret algu daļām, taču katrai nākošai daļai likmi palielināt. Šāda sistēma kā piemērs ir attēlota tabulā 1. - ar algu 500 Ls un algu 1500 Ls (skaitļi un likmes ir nosacīti, nepiemērojot tos reālajai situācijai). 

Tabula 1.

0-100 Ls

100-200 Ls

200-300 Ls

300-400 Ls

400-500 Ls

500-600 Ls

600-800 Ls

800-1000 Ls

1000-1500 Ls

Virs 1500 Ls

Alga 1 = 500 Ls

0%

20%

22%

24%

26%

28%

30%

32%

34%

36%

Alga 2 = 1500 Ls

0%

20%

22%

24%

26%

28%

30%

32%

34%

36%

Pēc tabulas vajadzētu būt skaidram, ka par pirmajiem 500 Ls abi algu saņēmēji nomaksās vienādi lielu nodokli. Nodokļa nelielais pieaugums attiecas tikai uz katru no nākamajām algu daļām, bet saskaņā ar ekonomikas teoriju par vidējo tieksmi patērēt cilvēku patēriņš, pieaugot ienākumiem, nepieaug tik strauji, tāpēc paliek vairāk brīvu līdzekļu un relatīvi lielāku nodokli nomaksāt nevajadzētu būt problēmām. Pēc šādas sistēmas ir arī viegli veikt aprēķinus, tā nav sarežģīta.

Mīts Nr. 3. Progresīvais nodoklis ir Baltijas valstīm netipisks (citējot finanšu ministru). Vispārēja tendence pasaulē ir virzīties uz progresīvu ienākumu sistēmu, tāpat kā uz ilgtspējīgām ekonomikām. Pie lineārām likmēm regulētajās brīva tirgus ekonomikās ilgtspējība nav panākama, jo arvien lielākus ienākumus daudz vieglāk gūt ar lielākiem ienākumiem, līdz ar to nevienlīdzības plaisa un nestabilitāte vienmēr palielināsies. Tam piemērs ir kaut vai Lato Lapsas publicētie miljonāru saraksti, kā arī vienkāršs apsvērums, ka ar lielu naudu iegūt lielu naudu ir daudz vienkāršāk.

Mīts Nr. 4. Progresīvā nodokļa oponenti nereti saka – beidziet čīkstēt un sāciet strādāt. Bet tas ir nepareizi no vairākiem aspektiem:

- ir daudz svarīgu profesiju, kur ir mēnešalgas, nevis atalgojums no padarītā. Latvijā 2010.gadā bija gandrīz 30% pensionāru un veseli 56,1% algota darba strādnieku – tātad lielākā sabiedrības daļa. Un arī atalgojuma no padarītā gadījumos atalgojumam pēc padarītā ir limits, kaut vai fizisko spēju limits (piemēram, žurnālistu nesen aprakstītie darbi zivju cehos). Sabiedrībā vienkārši visi nevar un nedrīkst būt uzņēmēji vai pašnodarbinātie, un algotā darba darītājiem ir un būs liela nozīme;

- mēnešalgu sistēma nereti ir greizo spoguļu karaļvalsts, kur līdz objektīvam godīgumam vēl tāls ceļš ejams – nav iespējams nemaz objektīvi izvērtēt visu cilvēku spējas, centību (spēju attiecību pret iespējām), izglītību (formālo un faktisko), u.c. kvalifikācijas rādītājus. Progresīvā nodoklis gluži automātiski pieber šķipsniņu godīguma šajā sarežģītajā sistēmā;

- makroekonomikas vide un nodokļu sistēmas politika valstī kādam ir jāveido (katram jādara savs darbs), un, ja par to atbildīgās amatpersonas ilgstoši nevēlas šo darbu darīt pareizi, uz to no malas jānorāda. Būtu vēlama vispār lielāka iedzīvotāju aktivitāte šīs tēmas sakarā, jo politiskā ziņā šobrīd notiek tas, kas vēsturē ir daudzreiz piedzīvots, piemēram, pirms Franču revolūcijas – pie varas esošie un bagātie valsts vajadzības spiež apmaksāt proletariātam. Un visiem vajadzētu vairāk domāt par to, kā veidot sabiedrību labāku, jo man aizdomas, ka šobrīd dominē uzskats, katram domāt par sevi un gan jau sabiedrībā viss sakārtosies.

Mīts Nr. 5. Esošā sistēma ir godīga un dabiski radusies. Dziļā nevienlīdzības situācija ir radusies vēsturiski piemērojot procentuālu sistēmu (kaut vai kopš Latvijas neatkarības nepārtraukti procentuāli ceļot algas). Tīri teorētiski cilvēkiem šķiet, ka procentuālas attiecības pret visiem ir godīga un vienāda, taču tā gluži nav. Ja iestādē, piemēram, visiem darbiniekiem ir algu pielikums 10% apmērā, tad daudz lielāku ieguvumu iegūst lielo algu darbinieki, kam pieaugums absolūtajos skaitļos ir daudz lielāks. Tāpat šobrīd aktualizētā ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 24% līdz 22% daudz lielāku labumu dos lielāko algu īpašniekiem un sociālā nevienlīdzība tieši palielināsies. Tā būtiski palielinājās arī samazinot PVN no 22% uz 21%!

Mīts Nr 6. Progresīvo nodokli ieviest nav jēgas, jo cilvēki sāks saņemt algas aploksnēs vai slēps lielos ienākumus. Īstenībā ir vērojama tendence legalizēt savus ienākumus, cilvēki vēlas gūt iespēju nākotnē tik pie kredīta iespējas, vēlas arī uzkrāt pensijai (lai vai cik varbūt smieklīgi tas neizklausītos esošās skepses apstākļos par pensiju sistēmu), kā arī daudzās jomās nevar saņemt naudu aploksnēs (valsts sektors, respektabli ārzemju uzņēmumi). Nodokļu sistēmas nosliece uz lielāku progresivitāti nemaz neradītu radikālas izmaiņas un gribētos pat apgalvot, ka turīgajam iedzīvotāju slānim pat nebūtu jūtama. To, ka apsviedīgi cilvēki mēģinātu mainīt ienākumu formālo veidu, kam būtu vismazākā procentu likme, nav izslēgts, bet šis ir tehniskas dabas jautājums, ko Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu var atrisināt, ja grib.

Mīts Nr. 7. Progresīvo nodokli atbalsta sociālisma ideju piekritēji un kreisie - tas ir slikti, jo ir pret kapitālismu. Patiesība ir tieši otrāda. Progresīvais nodoklis ir stingri jānodala no sociālisma idejām, jo vienīgais, ko tas dara, ir mēģina mazināt nevienlīdzību (nevis iznīcināt), kam sabiedrībā var būt kumulatīvs efekts un eventuāli politiski nemieri. Sociāli atbildīgās valstis jau gadu desmitiem ar progresīvo nodokli ir visas Skandināvijas valstis, Vācija, Austrija un citas Eiropas valstis, kas var būt paraugs citām valstīm pasaulē gan demokrātijas, gan ekonomikas konkurētspējas, gan labklājības ziņā. Savukārt Latvijā darbojas pārprasts kapitālisms šauras elites interesēs (atcerēsimies B.Flika frāzi televīzijā, ka Latvijā ir viegli būt bagātam, bet grūti nabagam – un tas bija tieši šīs tēmas kontekstā). Šajā sakarā, lai neatkārtotos, ļoti gribētu ieteikt izlasīt internetā pieejamu Otto Ozola rakstu „Seklo prātu trulās piezīmes par Re:Baltica pētījumiem”. Manā skatījumā lielisks raksts. Uzskatāmībai attēlošu arī pāris Eiropas valstu progresīvā ienākuma nodokļa sistēmas.

Vācija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

8004 €

0%

8005 €

13469 €

14%

13470 €

52881 €

23.97%

52882 €

250730 €

42%

250730 €

-

45%

Itālija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

15000 €

23%

15000 €

28000 €

27%

28000 €

55000 €

38%

55000 €

75000 €

41%

75000€

-

43%

Nīderlande

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

18628 €

33%

18629€

33436 €

41%

33437 €

55694 €

42%

55694 €

- €

52%

Lielbritānija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 £

9440 £

0%

9440 £

32010 £

20%

32010 £

150000 £

40%

150000 £

-

45%

Kā redzams, visās Eiropas valstīs ir liela ienākumu nodokļu progresivitāte, kas tur tiek uztverta par normu. Latvijai nebūt nebūtu jāpārņem momentā līdzīga mēroga progresivitāte, taču nebūtu slikti beidzot ieviest kaut vai principiālu progresīvu nodokli, gadiem ejot, piekoriģējot likmes. Taču neizskatās, ka kāds pat to vēlētos. Arī Latvijas Bankas galvenā ekonomiste A.Bičevska norāda uz šādu nepieciešamību: „Ņemot vērā jau tā augsto materiālās labklājības polarizāciju un gaidāmo tās palielinājumu nākotnē, progresīvākas nodokļu politikas aktualitāte tikai pieaugs. Ar kuru nodokļu likmēm vai atlaidēm, pabalstiem vai citiem veidiem progresivitāte tiek panākta, tā jau ir politiķu un valdības izvēle, tomēr risinājumi jāmeklē.” (http://www.makroekonomika.lv/ka-krize-ietekmeja-dazadu-iedzivotaju-grupu-pirktspeju). Šobrīd valdība ir samazinājusi PVN likmi un kā prioritāti noteikusi darbaspēka nodokļu mazinājumu (tas automātiski palielinās nevienlīdzību, jo mazāk atalgotām mājsaimniecībām efekts būs mazāks). Jautājums – vai valdība ir pareizi sabalansējusi prioritātes?

Neapliekamais minimums ir vēl viens faktors, kas pilda sociālā taisnīguma funkciju. Latvijā tas pašlaik ir 45 Ls mēnesī, to plānots palielināt līdz 60 Ls mēnesī no 2014.gada. Šādam mazam neapliekamam minimumam ir ārkārtīgi niecīgs nevienlīdzību izlīdzinošais efekts – tikai 12 Ls apmērā ar 20% ienākuma nodokli (1/5 no 60). Salīdzinoši Rietumeiropas valstīs neapliekamais minimums ir vairāk kā desmit reizes lielāks – Vācijā 7664 eiro gadā, Lielbritānijā 9440 mārciņas gadā, Spānijā 5151 eiro gadā, utt. Tik pat liela starpība ir neapliekamajos minimumos par bērniem, kas neapliekamā minimuma starpību starp šīm valstīm un Latviju vēl vairāk palielina. Neapliekamajam minimumam vispār būtu jābūt iztikas minimuma līmenī, jo valstij nav ne loģiski, ne morāli ētiski atvilkt nodokli no pašas valsts aprēķinātā iztikas minimuma.

Finanšu ministrijas izstrādātais plāns ieviest progresīvu neapliekamo minimumu algām līdz 200 Ls nav vērtējams kā nopietns solis nevienlīdzības mazināšanā (kaut arī tas ir neliels solis pareizā virzienā) un tāpēc to nevar nosaukt par progresīvu ienākuma nodokļa sistēmu (progresivitāte sākas un beidzas pie nabadzības sliekšņa). Progresivitātes skalai būtu jāsniedzas daudz tālāk, sistēmai būtu arī jābūt daudz visaptverošākai, vienkāršākai un efektīvākai. Turklāt, strādājot pie nākamā gada budžeta, šobrīd notiek cīņas partiju starpā par prioritātēm – mazināt nevienlīdzību, vai mazināt darbaspēka nodokļa slogu uzņēmumiem (arī esmu par uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, taču tur ir arī citi ietekmējami faktori – birokrātiski administratīvie traucējumi, citu resursu izmaksas, utt).

Var tikai piebilst, ka, salīdzinot ar augstāk minētajām valstīm, kur ienākuma nodokļa likme sasniedz pat 50% (Francijā pat 75% ļoti lielajiem ienākumiem, kas man šķiet tomēr pārspīlēti, jo principiāli nav labi pārkāpt 50% robežu), Latvijā ir salīdzinoši zems ienākumu nodoklis! Valdības iespējas kaut ko darīt mazina arī fiskālā rāmja ietvars (to mazināja arī PVN samazināšana 2012.gada 1.jūlijā Māstrihtas inflācijas kritērija nodrošināšanai, kā arī kā manevrs vienmēr paliek samazināt ienākuma nodokli zemākām algām, kas uzņēmumiem ir pārsvarā, un palielināt lielākām – matemātiski tur vienmēr ir iespējams izlīdzinājumu iegūt).

Līdz ar to nav īpašu cerību uz patiesu sociālās nevienlīdzības mazināšanu tuvākā laikā vai eiropeisku un progresīvu nodokļu sistēmu, lai vai cik centīgi un daiļrunīgi politiķi neizliktos. Jautājums ir tikai – kas atbildīgajiem valstsvīriem un amatpersonām traucēja tādu veidot vairāk kā 20 gadu garumā pēc neatkarības atjaunošanas?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...