Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā daudz nākas dzirdēt politiķus un valsts amatpersonas runājam par sociālā nevienlīdzības mazināšanu. Un kā nu ne – uz šo kliedzošo parādību Latvijā jau ilgāku laiku norāda ārzemju eksperti, un vietējie valsts vides veidotāji vairs nevar izlikties, ka tāda lieta Latvijā neeksistē. Tāpēc, jo straujāk tuvojas vēlēšanas, jo aktīvāka ir retorika par apņēmīgo cīņu ar šo „pēkšņi uzradušos” nepatīkamo parādību.

Tomēr solījumi ir bijuši arī iepriekš. Un pat no šobrīd valdošo partiju puses, kuras uzreiz pēc vēlēšanām ļoti veiksmīgi parasti aizmirst šo pēc tam traucējošo jautājumu iekļaut aktuālo darbu sarakstā vai izliekas to nesaprotam. Vienkārši sakot, nonākot varas pozīcijā, politiķiem gluži cilvēcīgi pazūd politiskā vēlēšanās to risināt, jo ir daudz aktuālāku lietu. Šī problēma nonāk dienasgaismā tikai pirms vēlēšanām, jo tā skar plašus iedzīvotāju slāņus un ir izmantojama kā efektīgs trumpis politiskajā argumentācijā.

Saskaņā ar CSP datiem Latvijā vismaz piektdaļa iedzīvotāju pirmspensijas vecumā 2010.gadā bija pakļauti nabadzībai, kas ir milzīgs skaitlis (http://www.csb.gov.lv/dati/nabadzibas-riska-indekss-30278.html), sevišķi ņemot vērā, ka valsts vairāk kā 20 gadus ir neatkarīga un teju desmit gadus atrodas Eiropas Savienībā. Vēl negatīvāka aina attēlota Latvijas Bankas galvenās ekonomistes A.Bičevskas rakstā „Kā krīze ietekmēja dažādu iedzīvotāju grupu pirktspēju”: „Materiālās nenodrošinātības (material deprivation) rādītājs, kas atspoguļo to mājsaimniecību īpatsvaru, kas saskaras ar grūtībām apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, kredītmaksājumus un iegādāties ilglietojuma preces, ir nozīmīgi pasliktinājies: no 22% 2009. gadā līdz 27% 2010. gadā, un vēl līdz 30% 2011. gadā.” Šai pat rakstā minēts, ka, sadalot sabiedrību algotajā darbaspēkā, pensionāros un pašnodarbinātajos, vislielākā nevienlīdzība ir tieši algotā darbaspēka vidū. (http://www.makroekonomika.lv/ka-krize-ietekmeja-dazadu-iedzivotaju-grupu-pirktspeju)

Principā priekšvēlēšanu gaisotnē zemu atalgotie darbinieki var vienīgo reizi justies sadzirdēti (ja vien tie vispār vēl atrodas dialogā ar valsts politikas veidotājiem), jo pārējā laikā tajos neviens neklausās – arodbiedrību ietekme Latvijā tā arī nav attīstījusies.

Domāju, ka nevienu nav īpaši jāiepazīstina ar ienākumu nevienlīdzību, par ko ir pietiekoši daudz publiski pieejama informācijas. Latvijas apstākļos tas ir no 200 Ls līdz daudzu desmitu tūkstošu ienākumiem mēnesī - pat valsts kapitālsabiedrībās. Atšķirība vairāku desmitu reižu apmērā, ņemot vērā vispārējo valsts stāvokli, ir kliedzoša. Kliedzoši ir arī tas, ka vispārējas nevienlīdzības un lielas nabadzības apstākļos valsts uzņēmumos ar vieglu roku divkāršo maksimālā atalgojuma griestus, argumentējot to ar it kā lielo algu nekonkurētspēju un iespējamo „neaizvietojamo” vadītāju aizplūšanu uz privātsektoru (skeptiski gribas pavaicāt, kurš ir aizplūdis, kurš tad ir pilnīgi neaizvietojams vadītājs Latvijā un vai trūkst daudz labu izglītotu cilvēku? Vai darba tirgū valda pilnīga konkurence? Vai politiskie ielikteņi padomēs un dažādu valsts vai struktūrvienību vadošos amatos ir izgājuši objektīvu atlasi?).

Latvijā ir lielākais Džini koeficients (ienākumu nevienlīdzības rādītājs) Eiropā pēc Eurostat datiem - koeficients Latvijā 2012.gadā ir pieaudzis, salīdzinot ar 2011.gadu, un ir 36%, kas ir augstākais rādītājs ES (Lietuvā 2011.gadā 32.9%, Slovēnijā 23.8%, Zviedrijā 24.4%, vidēji Eiropas Savienībā 29%, Norvēģijā 22.9%, Islandē 23,6%). Augsts Džini koeficients virs 30% vēl ir Rumānijā, Polijā, Portugālē, Grieķijā, Spānijā, Lielbritānijā, taču pēdējā tas visticamāk ir izteikti ļoti augsto ienākumu gūstošā iedzīvotāju slāņa dēļ. Lielākajā daļā šo augsto Džini koeficienta valstu ir arī recesija un ekonomikas problēmas, un tas nav nekāds paradokss, jo ilgtspējīga ekonomiska attīstība ir lielā mērā saistīta ar lielu vidusšķiru un tās pirktspēju un zemu ienākumu polarizācijām.

Sociālo nevienlīdzību vislabāk mazina pareizi sakārtota progresīva ienākumu nodokļu sistēma. Latvijā tāda nekad nav bijusi, jo valdības elite nekad tādu nav vēlējusies. Arī nodokļu sistēmu veidojošās amatpersonas nav centušās tādu ieviest. Gluži vienkārši – labi apmaksātai elitei tas nav izdevīgi. Un tomēr šāda sistēma ir ārkārtīgi svarīga labklājīgas un relatīvi saticīgas sabiedrības veidošanai, tā caurvij visas sfēras un skar katru iedzīvotāju. Šobrīd esošā situācija, kad liela daļa Latvijas sabiedrības slīgst nabadzībā vai ir spiesti izbraukt uz citām valstīm (ko labi apmaksāti cilvēki vienkārši neredz), ir tieši iepriekšējo gadu politikas veidotāju rīcības rezultāts – kas ir ļoti negatīvs. Turklāt šo negatīvo rezultātu nemazina arī pēdējā laika pozitīvie ekonomiskie rādītāji, valstij atlabstot no krīzes – jo daudzi rādītāji ir vidējie un mūsu valsts joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES ar vislielāko nevienlīdzību.

Vairumā gadījumu ierindas darbiniekam uzlabojumi nav jūtami. Un problēma ir tajā, ka valsts mērogā netiek cieņā turēt godīgs darbs, par ko normāli darbinieki varētu nodrošināt sev normālu iztikšanu (labklājīgas valsts pazīme). Taču darbs ir svarīgākais pamatvērtību radītājs sabiedrībā. Vienas no svarīgākajām profesijām sabiedrībā ir skolotāji, policisti, mediķi. Dīvainā kārtā Latvijā vairumā gadījumu šīs profesijas un citu profesiju pārstāvji saņem savam darbam neatbilstošu atalgojumu. Progresīva ienākumu sistēma šo netaisnību vismaz daļēji mazinātu. Turklāt progresīva ienākuma nodokļa sistēma attīstītajās valstīs tiek uzskatīta par visgodīgāko, jo ņem vērā iedzīvotāju pirktspējas rādītāju. Par šādu sistēmu, piemēram, pēdējā gada laikā ASV aktīvi iestājies arī investors un miljardieris Vorens Bafets. Rietumeiropā tāda jau sen pastāv, un to atbalsta lielākais vairums vadošo ekonomistu.

Progresīvajam ienākumu nodoklim mūsu sabiedrībā ir arī ne mazums pretinieku. Tas nav brīnums, jo cilvēkiem principiāli nepatīk nodokļi, kā arī sevis nopelnītais šķiet īpaši tuvs, aizmirstot, ka sabiedrība tam arī daudz ko ir devusi un ikdienā dod (mācības, medicīniskā aprūpe, infrastruktūra, drošība, utt.). Tāpēc nodokļu iekasēšana ir un būs, lai vai cik tas būtu nepatīkami. Turklāt ienākumu pārdale ir pastāvīga ekonomikas teorijas diskusija bāze un var aizsniegties arī nebeidzamos filozofiskos augstumos. Tomēr, cenšoties saglabāt raksta vienkāršību un arī tāpēc, ka pats atbalstu progresīvu ienākumu nodokli, vēlos kliedēt vairākus mītus par to:

Mīts Nr. 1. Progresīvais nodoklis ir sods gudrajiem, veiksmīgajiem un centīgajiem. Šo mītu ir svarīgi saprast kā nepareizu, jo pēc būtības uz to jāskatās pilnīgi no otras puses - progresīvais nodoklis ir atlaide mazāku algu īpašniekiem, no kā iegūst faktiski visa sabiedrība (jo nauda ātri atgriežas apgrozībā dēļ nepieciešamības to tērēt pirmās nepieciešamības precēs, pieaug kopējā iedzīvotāju pirktspēja, attīstās ekonomiskā aktivitāte). Tam pamatā ir vidējās un galējās tieksmes patērēt teorija ekonomikā.

Respektīvi, ir noteikta ienākumu summa, to var arī saukt par iztikas minimumu (Latvijā oficiāli šobrīd 180 Ls, taču daudziem tā ir augstāka, un reāli jau katrs pats sev to var novērtēt), ko katrs cilvēks ir spiests patērēt – pārtikai, transportam, komunālajiem maksājumiem, utt. Teorija nosaka, ka, pieaugot ienākumiem, izdevumi arī pieaug, taču arvien lēnāk, līdz nepieaug pavisam. Tālāk radusies starpība starp ienākumiem un patēriņu ir uzkrājumi. Uzkrāt ir labi, un, ja uzkrāts tiek bankā, nauda arī atgriežas ekonomikā (taču lēnāk), tomēr daudz būtiskāk ir neatņemt lielai sabiedrības daļai iespēju patērēt, turklāt šāda naudas aprite ir daudz efektīvāka. Šai sakarā vēlos citēt Pasaules Bankas (PB) ekspertu atziņas: „Pasaules Bankas (PB) pētnieki gan norāda, ka augoša nabadzība samazina arī ekonomikas nākotnes izaugsmes iespējas. Zināmos apstākļos indivīdi, reģioni vai veselas valstis var pat nonākt tā saucamajās nabadzības lamatās. Proti, zemāki ienākumi cilvēkiem liedz saņemt kredītus, tērēt vairāk naudas savas kvalifikācijas uzlabošanai un celt patēriņu, nolemjot gan indivīdus, gan ekonomiku kustībai pa sava veida apburto loku. Pēc PB atzinuma, pašu spēkiem no šādām lamatām izkļūt bieži ir ļoti grūti, un palīdzēt var tikai liela finanšu palīdzība no ārpuses, kas ļauj būtiski mainīt apstākļus. Tieši tādēļ arī nabadzīgo cilvēku īpatsvars nereti ir viens no skaidrojumiem, kādēļ kādas valsts ekonomika attīstās lēnāk nekā valstīs ar līdzīgiem citiem nosacījumiem. PB secina, ka ir trīs ļoti būtiski faktori, kas ir saistīti ar ekonomikas izaugsmi, - nabadzība, sabiedrības nevienlīdzība ienākumos un vidusšķiras lielums.” (http://www.delfi.lv/news/national/politics/eksperti-pieaugosa-nabadziba-var-butiski-traucet-attistibai.d?id=36934057)

Latvijā visu šo trīs parametru rādītāji ir neapmierinoši, un ekonomikas izaugsme tiek balstīta pārsvarā uz eksportu, kas ir nepietiekami. Tāpēc kopēja labuma pēc daudz efektīvāk ir lielāku nodokļa slogu pārorientēt uz turīgāko slāni, kā tas jau daudz kur ir pasaulē izdarīts un tiek uzskatīts par normālu parādību.

Mīts Nr. 2. Progresīvais nodoklis ir netaisnīgs pret lielāku algu īpašniekiem. Īstenībā nē, sistēma ir pilnīgi vienlīdzīga, ja ir pareizi veidota. Un pareizu izveidot ir ļoti vienkārši – vajag nodokļa likmi attiecināt visiem vienādi pret algu daļām, taču katrai nākošai daļai likmi palielināt. Šāda sistēma kā piemērs ir attēlota tabulā 1. - ar algu 500 Ls un algu 1500 Ls (skaitļi un likmes ir nosacīti, nepiemērojot tos reālajai situācijai). 

Tabula 1.

0-100 Ls

100-200 Ls

200-300 Ls

300-400 Ls

400-500 Ls

500-600 Ls

600-800 Ls

800-1000 Ls

1000-1500 Ls

Virs 1500 Ls

Alga 1 = 500 Ls

0%

20%

22%

24%

26%

28%

30%

32%

34%

36%

Alga 2 = 1500 Ls

0%

20%

22%

24%

26%

28%

30%

32%

34%

36%

Pēc tabulas vajadzētu būt skaidram, ka par pirmajiem 500 Ls abi algu saņēmēji nomaksās vienādi lielu nodokli. Nodokļa nelielais pieaugums attiecas tikai uz katru no nākamajām algu daļām, bet saskaņā ar ekonomikas teoriju par vidējo tieksmi patērēt cilvēku patēriņš, pieaugot ienākumiem, nepieaug tik strauji, tāpēc paliek vairāk brīvu līdzekļu un relatīvi lielāku nodokli nomaksāt nevajadzētu būt problēmām. Pēc šādas sistēmas ir arī viegli veikt aprēķinus, tā nav sarežģīta.

Mīts Nr. 3. Progresīvais nodoklis ir Baltijas valstīm netipisks (citējot finanšu ministru). Vispārēja tendence pasaulē ir virzīties uz progresīvu ienākumu sistēmu, tāpat kā uz ilgtspējīgām ekonomikām. Pie lineārām likmēm regulētajās brīva tirgus ekonomikās ilgtspējība nav panākama, jo arvien lielākus ienākumus daudz vieglāk gūt ar lielākiem ienākumiem, līdz ar to nevienlīdzības plaisa un nestabilitāte vienmēr palielināsies. Tam piemērs ir kaut vai Lato Lapsas publicētie miljonāru saraksti, kā arī vienkāršs apsvērums, ka ar lielu naudu iegūt lielu naudu ir daudz vienkāršāk.

Mīts Nr. 4. Progresīvā nodokļa oponenti nereti saka – beidziet čīkstēt un sāciet strādāt. Bet tas ir nepareizi no vairākiem aspektiem:

- ir daudz svarīgu profesiju, kur ir mēnešalgas, nevis atalgojums no padarītā. Latvijā 2010.gadā bija gandrīz 30% pensionāru un veseli 56,1% algota darba strādnieku – tātad lielākā sabiedrības daļa. Un arī atalgojuma no padarītā gadījumos atalgojumam pēc padarītā ir limits, kaut vai fizisko spēju limits (piemēram, žurnālistu nesen aprakstītie darbi zivju cehos). Sabiedrībā vienkārši visi nevar un nedrīkst būt uzņēmēji vai pašnodarbinātie, un algotā darba darītājiem ir un būs liela nozīme;

- mēnešalgu sistēma nereti ir greizo spoguļu karaļvalsts, kur līdz objektīvam godīgumam vēl tāls ceļš ejams – nav iespējams nemaz objektīvi izvērtēt visu cilvēku spējas, centību (spēju attiecību pret iespējām), izglītību (formālo un faktisko), u.c. kvalifikācijas rādītājus. Progresīvā nodoklis gluži automātiski pieber šķipsniņu godīguma šajā sarežģītajā sistēmā;

- makroekonomikas vide un nodokļu sistēmas politika valstī kādam ir jāveido (katram jādara savs darbs), un, ja par to atbildīgās amatpersonas ilgstoši nevēlas šo darbu darīt pareizi, uz to no malas jānorāda. Būtu vēlama vispār lielāka iedzīvotāju aktivitāte šīs tēmas sakarā, jo politiskā ziņā šobrīd notiek tas, kas vēsturē ir daudzreiz piedzīvots, piemēram, pirms Franču revolūcijas – pie varas esošie un bagātie valsts vajadzības spiež apmaksāt proletariātam. Un visiem vajadzētu vairāk domāt par to, kā veidot sabiedrību labāku, jo man aizdomas, ka šobrīd dominē uzskats, katram domāt par sevi un gan jau sabiedrībā viss sakārtosies.

Mīts Nr. 5. Esošā sistēma ir godīga un dabiski radusies. Dziļā nevienlīdzības situācija ir radusies vēsturiski piemērojot procentuālu sistēmu (kaut vai kopš Latvijas neatkarības nepārtraukti procentuāli ceļot algas). Tīri teorētiski cilvēkiem šķiet, ka procentuālas attiecības pret visiem ir godīga un vienāda, taču tā gluži nav. Ja iestādē, piemēram, visiem darbiniekiem ir algu pielikums 10% apmērā, tad daudz lielāku ieguvumu iegūst lielo algu darbinieki, kam pieaugums absolūtajos skaitļos ir daudz lielāks. Tāpat šobrīd aktualizētā ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 24% līdz 22% daudz lielāku labumu dos lielāko algu īpašniekiem un sociālā nevienlīdzība tieši palielināsies. Tā būtiski palielinājās arī samazinot PVN no 22% uz 21%!

Mīts Nr 6. Progresīvo nodokli ieviest nav jēgas, jo cilvēki sāks saņemt algas aploksnēs vai slēps lielos ienākumus. Īstenībā ir vērojama tendence legalizēt savus ienākumus, cilvēki vēlas gūt iespēju nākotnē tik pie kredīta iespējas, vēlas arī uzkrāt pensijai (lai vai cik varbūt smieklīgi tas neizklausītos esošās skepses apstākļos par pensiju sistēmu), kā arī daudzās jomās nevar saņemt naudu aploksnēs (valsts sektors, respektabli ārzemju uzņēmumi). Nodokļu sistēmas nosliece uz lielāku progresivitāti nemaz neradītu radikālas izmaiņas un gribētos pat apgalvot, ka turīgajam iedzīvotāju slānim pat nebūtu jūtama. To, ka apsviedīgi cilvēki mēģinātu mainīt ienākumu formālo veidu, kam būtu vismazākā procentu likme, nav izslēgts, bet šis ir tehniskas dabas jautājums, ko Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu var atrisināt, ja grib.

Mīts Nr. 7. Progresīvo nodokli atbalsta sociālisma ideju piekritēji un kreisie - tas ir slikti, jo ir pret kapitālismu. Patiesība ir tieši otrāda. Progresīvais nodoklis ir stingri jānodala no sociālisma idejām, jo vienīgais, ko tas dara, ir mēģina mazināt nevienlīdzību (nevis iznīcināt), kam sabiedrībā var būt kumulatīvs efekts un eventuāli politiski nemieri. Sociāli atbildīgās valstis jau gadu desmitiem ar progresīvo nodokli ir visas Skandināvijas valstis, Vācija, Austrija un citas Eiropas valstis, kas var būt paraugs citām valstīm pasaulē gan demokrātijas, gan ekonomikas konkurētspējas, gan labklājības ziņā. Savukārt Latvijā darbojas pārprasts kapitālisms šauras elites interesēs (atcerēsimies B.Flika frāzi televīzijā, ka Latvijā ir viegli būt bagātam, bet grūti nabagam – un tas bija tieši šīs tēmas kontekstā). Šajā sakarā, lai neatkārtotos, ļoti gribētu ieteikt izlasīt internetā pieejamu Otto Ozola rakstu „Seklo prātu trulās piezīmes par Re:Baltica pētījumiem”. Manā skatījumā lielisks raksts. Uzskatāmībai attēlošu arī pāris Eiropas valstu progresīvā ienākuma nodokļa sistēmas.

Vācija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

8004 €

0%

8005 €

13469 €

14%

13470 €

52881 €

23.97%

52882 €

250730 €

42%

250730 €

-

45%

Itālija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

15000 €

23%

15000 €

28000 €

27%

28000 €

55000 €

38%

55000 €

75000 €

41%

75000€

-

43%

Nīderlande

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

18628 €

33%

18629€

33436 €

41%

33437 €

55694 €

42%

55694 €

- €

52%

Lielbritānija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 £

9440 £

0%

9440 £

32010 £

20%

32010 £

150000 £

40%

150000 £

-

45%

Kā redzams, visās Eiropas valstīs ir liela ienākumu nodokļu progresivitāte, kas tur tiek uztverta par normu. Latvijai nebūt nebūtu jāpārņem momentā līdzīga mēroga progresivitāte, taču nebūtu slikti beidzot ieviest kaut vai principiālu progresīvu nodokli, gadiem ejot, piekoriģējot likmes. Taču neizskatās, ka kāds pat to vēlētos. Arī Latvijas Bankas galvenā ekonomiste A.Bičevska norāda uz šādu nepieciešamību: „Ņemot vērā jau tā augsto materiālās labklājības polarizāciju un gaidāmo tās palielinājumu nākotnē, progresīvākas nodokļu politikas aktualitāte tikai pieaugs. Ar kuru nodokļu likmēm vai atlaidēm, pabalstiem vai citiem veidiem progresivitāte tiek panākta, tā jau ir politiķu un valdības izvēle, tomēr risinājumi jāmeklē.” (http://www.makroekonomika.lv/ka-krize-ietekmeja-dazadu-iedzivotaju-grupu-pirktspeju). Šobrīd valdība ir samazinājusi PVN likmi un kā prioritāti noteikusi darbaspēka nodokļu mazinājumu (tas automātiski palielinās nevienlīdzību, jo mazāk atalgotām mājsaimniecībām efekts būs mazāks). Jautājums – vai valdība ir pareizi sabalansējusi prioritātes?

Neapliekamais minimums ir vēl viens faktors, kas pilda sociālā taisnīguma funkciju. Latvijā tas pašlaik ir 45 Ls mēnesī, to plānots palielināt līdz 60 Ls mēnesī no 2014.gada. Šādam mazam neapliekamam minimumam ir ārkārtīgi niecīgs nevienlīdzību izlīdzinošais efekts – tikai 12 Ls apmērā ar 20% ienākuma nodokli (1/5 no 60). Salīdzinoši Rietumeiropas valstīs neapliekamais minimums ir vairāk kā desmit reizes lielāks – Vācijā 7664 eiro gadā, Lielbritānijā 9440 mārciņas gadā, Spānijā 5151 eiro gadā, utt. Tik pat liela starpība ir neapliekamajos minimumos par bērniem, kas neapliekamā minimuma starpību starp šīm valstīm un Latviju vēl vairāk palielina. Neapliekamajam minimumam vispār būtu jābūt iztikas minimuma līmenī, jo valstij nav ne loģiski, ne morāli ētiski atvilkt nodokli no pašas valsts aprēķinātā iztikas minimuma.

Finanšu ministrijas izstrādātais plāns ieviest progresīvu neapliekamo minimumu algām līdz 200 Ls nav vērtējams kā nopietns solis nevienlīdzības mazināšanā (kaut arī tas ir neliels solis pareizā virzienā) un tāpēc to nevar nosaukt par progresīvu ienākuma nodokļa sistēmu (progresivitāte sākas un beidzas pie nabadzības sliekšņa). Progresivitātes skalai būtu jāsniedzas daudz tālāk, sistēmai būtu arī jābūt daudz visaptverošākai, vienkāršākai un efektīvākai. Turklāt, strādājot pie nākamā gada budžeta, šobrīd notiek cīņas partiju starpā par prioritātēm – mazināt nevienlīdzību, vai mazināt darbaspēka nodokļa slogu uzņēmumiem (arī esmu par uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, taču tur ir arī citi ietekmējami faktori – birokrātiski administratīvie traucējumi, citu resursu izmaksas, utt).

Var tikai piebilst, ka, salīdzinot ar augstāk minētajām valstīm, kur ienākuma nodokļa likme sasniedz pat 50% (Francijā pat 75% ļoti lielajiem ienākumiem, kas man šķiet tomēr pārspīlēti, jo principiāli nav labi pārkāpt 50% robežu), Latvijā ir salīdzinoši zems ienākumu nodoklis! Valdības iespējas kaut ko darīt mazina arī fiskālā rāmja ietvars (to mazināja arī PVN samazināšana 2012.gada 1.jūlijā Māstrihtas inflācijas kritērija nodrošināšanai, kā arī kā manevrs vienmēr paliek samazināt ienākuma nodokli zemākām algām, kas uzņēmumiem ir pārsvarā, un palielināt lielākām – matemātiski tur vienmēr ir iespējams izlīdzinājumu iegūt).

Līdz ar to nav īpašu cerību uz patiesu sociālās nevienlīdzības mazināšanu tuvākā laikā vai eiropeisku un progresīvu nodokļu sistēmu, lai vai cik centīgi un daiļrunīgi politiķi neizliktos. Jautājums ir tikai – kas atbildīgajiem valstsvīriem un amatpersonām traucēja tādu veidot vairāk kā 20 gadu garumā pēc neatkarības atjaunošanas?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...