Apsūdzību neuzrādījušajam nolaidīgajam prokuroram piemēro disciplinārsodu

Pietiek jau ir informējis, ka prokurors Vildavs nav uzskatījis par vajadzīgu cietumā apciemot trīs aizdomās turamos - Mihailu Višņevski, Romanu Askerovu un Igoru Vetcelu, lai uzrādītu viņiem apsūdzības par divu ārvalstu uzņēmēju -  ar dažādām afērām bēdīgi slavenās Nigērijas pārstāvju – nolaupīšanu. Tiesājamie par to vērsās ar iesniegumu tiesā jau pirms vairāk nekā mēneša, taču tiesa lēma iesniegumu izskatīt lietas izskatīšanas gaitā un turpināja liecinieku un cietušo nopratināšanu.

Visu trīs apsūdzēto aizstāve advokāte Rada Matjušina izteica noraidījumus gan prokuroram, gan tiesnesei, kura neņēma vērā tiesājamo iesniegumu par apsūdzības neuzrādīšanu, tomēr tiesnese Vivita Freimane šos pieteikumus noraidīja, kā arī noraidīja pieteikumu par lietas atlikšanu, lai tiesājamie varētu iepazīties ar tiesas materiāliem.

Nu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Gita Biezuma pieņēmusi lēmumu par Vildava saukšanu pie disciplināratbildības, jo konstatējusi, ka prokurors, lai arī viņam bija zināma apsūdzēto atrašanās vieta Rīgas Centrālcietumā, nav ieradies pie apsūdzētajiem izsniegt apsūdzības kopijas un izskaidrot tās būtību, bet gan izsniedzis tās apsūdzēto toreizējai advokātei Allai Ignatjevai savā darba kabinetā, turklāt uz protokola ir tikai prokurora un advokātes paraksti.

Pārbaudē konstatēts, ka prokurors pārkāpis Kriminālprocesa likumu, kas nosaka, ka, pabeidzot pirmstiesas procesu, prokurors apsūdzētajam vai viņa aizstāvim dara zināmu, ka apsūdzētajam uzreiz pēc krimināllietas materiālu saņemšanas vai iepazīstināšanas ir jāiesniedz prokuroram informācija par aizstāvja nepieciešamību tiesā, par personu loku, kas apsūdzētā ieskatā būtu aicināmi uz tiesas sēdi, kā arī, vai apsūdzētais piekrīt iespējai krimināllietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes. Nesaņemot šo informāciju, prokurors pieņēma lēmumu par lietas nodošanu tiesai.

Pārbaudē arī konstatēts, ka protokolos norādīto informāciju par apsūdzēto attieksmi pret apsūdzību un lūgumiem un citu informāciju prokurors pašrocīgi ierakstījis protokolā pēc advokātes mutiski sniegtas informācijas.

Šos protokolus parakstījusi arī prokuratūras tulce Eva Bērtiņa, kura pēc prokurora Vildava norādījuma veikusi lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības rakstveida tulkojumu, tādēļ arī parakstījusies protokolos par apsūdzības izsniegšanas gaitu. Viņai aizrādīts mutiski par amata pienākumu nolaidīgas pildīšanas nepieļaujamību.

Kā jau ziņots, apjomīgā vēstulē, ko saņēmis Pietiek, tiesājamie Askerovs un Višņevskis pauž pārliecību, ka advokātei Allai Ignatjevai ir mantkārīgi nolūki. Askerovs pēc aizturēšanas nolēmis, ka policijā liecības nesniegs, bet darīs to tad, kad lieta būs nodota prokuroram. Cietumā viņu apmeklējusi advokāte Ignatjeva, kas šajā lietā aizstāvēja četrus tiesājamos un kuru algo parādu piedziņas firma Arvik, kurā pirms aizturēšanas strādāja tiesājamie. Advokāte taujājusi, vai viņš sniegs liecību prokuroram, uz ko Askerovs atbildējis apstiprinoši, kā arī piekritis savai aizstāvei izstāstīt, ko plāno liecināt prokuroram.

„Es viņai izstāstīju par to, ka nigērieši bija bruņoti, ka es pats redzēju, kā viens no viņiem iemeta mašīnā pistoli, kad ieraudzīja mani. Tāpat arī izstāstīju, ka cietumā par šo lietu esošais Vācijas pilsonis Igors Vetcels nav nekādā veidā ar šo lietu saistīts,” vēstulē Pietiek raksta Askerovs. Advokāte atbildējusi, lai viņš gaida, ka drīz atnāks kopā ar prokuroru.

Viņš gaidījis, gaidījis, līdz šā gada janvārī izsaukts uz tiesu. Jau tad viņš vēlējies tiesai paziņot, ka prokurors viņu cietumā nemaz nav apmeklējis, taču advokāte teikusi – lai pat nedomā par to runāt. Kad tiesā viņam piedāvāts paust viedokli par apsūdzību, Askerovs kārtējo reizi bildis, ka ar to nav iepazīstināts, bet atkal viņu apklusinājusi advokāte, norādot, ka ar šādu paziņojumu var noskaņot pret sevi kā prokuroru, tā arī tiesnesi, tādēļ to nebūtu vēlams darīt.

Pēc tam, pakonsultējies ar citu advokātu, Askerovs uzzinājis, ka likums pieprasa apsūdzības uzrādīšanu pirms tiesas, tādēļ nolēmis neklausīt savai aizstāvei un par to sniegt iesniegumu tiesai.

Viņa jaunā aizstāve Matjušina sarunā ar Pietiek atzina, ka viņas praksē šis ir pirmais gadījums, kad prokurors neuzrāda apsūdzību. Viņa pieļāva, ka prokuroram ir labas attiecības ar advokāti Ignatjevu un slinkuma, paviršības vai vienkārši „laika taupīšanas” nolūkā viņš varētu būt izlēmis iet vieglāko ceļu un apsūdzības izsniegt advokātei.

Tiesnese, lai pieņemtu lēmumu par noraidījuma sev un prokuroram pieņemšanu, palūdza vien desmit minūšu pārtraukumu, pēc kura paziņoja, ka šos pieteikumus neapmierina. Viņa arī noraidīja advokātes lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un ļaut tiesājamiem iepazīties ar tiesas materiāliem ar tulka palīdzību, lai viņi varētu sagatavoties liecinieku un cietušu iztaujāšanai, kā arī savai aizstāvībai. Tiesnese neņēma vērā tiesājamo apgalvojumus, ka viņiem šādi dokumenti nekad nav izsniegti, paziņojot, ka dokuments par lietas nodošanu tiesai krievu valodā tiesājamiem iedots tiesas zālē.

Lai gan arī citi advokāti vērsa tiesneses uzmanību uz to, ka nevajadzētu turpināt skatīt lietu, ja reiz apsūdzētie nav iepazinušies ar lietu un līdz ar to nav gatavi uzdot cietušajam jautājumus, tomēr tiesnese to neņēma vērā un paziņoja, ka turpinās tiesas sēdi ar cietušā pratināšanu videokonferencē no Zviedrijas tiesas.

Advokāti tiesnesei pat stāstīja par citu tiesnešu pieredzi, kuri šādos gadījumos izsludinājuši pārtraukumu, kā arī paskaidrojuši, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā veidā ieslodzījuma vieta pēc tiesas pieprasījuma nodrošina apsūdzētajiem tulka palīdzību, lai iepazītos ar lietas materiāliem. Tomēr arī šos ieteikumus Freimane izlikās nedzirdam, bet uzstāja, ka jāsāk videokonferencē pratināt cietušais.

Advokāti sēdes pārtraukumā pauda, ka tieši procesuālo pārkāpumu dēļ šo pratināšanu, kurā iesaistīta gan Zviedrijas tiesa, gan zviedru, angļu un krievu valodas tulki, kā arī videokonferences tehniskais atbalsts, nāksies atkārtot. Turklāt cietušā iztaujāšana bez iespējas apsūdzētajiem iepazīties ar lietu būs lielisks pamatojums lietas pārsūdzēšanai apelācijas instancē.

Par advokātes Ignatjevas rīcību ieslodzītie sūdzējušies Zvērinātu advokātu padomei, kura par šo jautājumu lems septembrī.

Apsūdzētie uzskata, ka lieta ir safabricēta, jo apsūdzības neuzrādīšana ir tikai viena no dīvainībām šajā kriminālprocesā.

Novērtē šo rakstu: