Apsūdz Vitol grupu krāpniecībā, aizpludinot Ventspils naftas peļņu

SIA Anasko Biznesa Navigācijas Grupa (iepriekšējais nosaukums A.A. Feniks, vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem – 1981. gadā dzimusī Oksana Basaraba) iesniegumā „par iespējamu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas” norādījusi, ka, neraugoties uz nozīmīgajiem aktīviem, Ventspils nafta no savas pamatdarbības pēdējos piecus gadus faktiski nav pelnījusi un nepelna. Turklāt šāda situācija sākusies ar „to brīdi, kad par uzņēmuma īpašnieku kļuva uzņēmums Euromin holding (Cyprus) limited, kas sevi dēvē par Vitol grupas uzņēmumu”.

Iesnieguma autoru rīcībā esošās ziņas rādot, ka „šāda situācija, kad AS Ventspils nafta no savas pamatdarbības nekādu peļņu negūst, ir, iespējams, radusies tikai un vienīgi Vitol grupas negodprātīgas un krāpnieciskās rīcības dēļ, visu uzņēmuma peļņu novirzot uz savas grupas uzņēmumiem. Secināms, ka Vitol grupa AS Ventspils nafta piederošo termināli izmanto, maksājot par to tādu tarifu, kas faktiski ir termināļa uzturēšanas izdevumu apmērā. Savukārt no trešajām personām Vitol grupa saņem maksājumu par termināļa pakalpojumiem pēc tirgus cenām, tādējādi visu peļņu gūstot nevis AS Ventspils nafta, bet gan kādā no Vitol grupas uzņēmumiem”.

Anasko uzskatot, ka Euromin Holdings un „tā saucamās Vitol grupas” pārstāvji izstrādājuši krāpšanas shēmu, kā šo peļņu novirzīt uz citiem ar Vitol grupu saistītajiem uzņēmumiem. Sākumā Euromin Holdings panācis to, ka 49% kapitāldaļu Ventspils naftai piederošā uzņēmuma Ventspils nafta termināls (kuram pieder termināls) pārdotas citam uzņēmumam. Vienlaikus Vitol grupas uzņēmums ar sevišķu līgumu ieguvis absolūtas kontroles tiesības uzņēmumā Ventspils nafta termināls. „Cik mums zināms, par šo kapitāldaļu iegādi samaksu Vitol grupas uzņēmums neveica. Turklāt ir vairāk kā apšaubāma Euromin Holdings (Cyprus) Ltd. finansiālā spēja veikt jebkādu samaksu, jo pēc pieejamām ziņām secināms, ka uzņēmuma rīcībā nav nekādu naudas līdzekļu,” norāda iesnieguma autori.

Pēc tam Vitol grupas uzņēmums, izmantojot savu kontroli Ventspils naftā, īstenojis visa termināla iznomāšanu pašai Vitol grupai: termināls ar sevišķu līgumu iznomāts uz ilgu laiku un par ārkārtīgi zemu nomas maksu. „Tādejādi, izmantojot savu būtisko ietekmi AS Ventspils nafta, Vitol grupas uzņēmums maksā zemu nomas maksu par termināla nomu, bet pats, izmantojot terminālu, gūst ievērojamus ienākumus,” secinājis Anasko, sniedzot šādu aprēķinu: „Vidējais gada termināla apgrozījums ir 10 000 000 tonnu. Tā kā zemākā tirgus likme par termināla pārkraušanas pakalpojumiem ir vismaz 5 eiro, tad faktiskie ieņēmumi par termināla pārkraušanas pakalpojumiem gadā sastāda 50 000 000 eiro. Diemžēl šo naudas summu SIA Ventspils nafta termināls nesaņem, bet saņem tikai nomas maksu par termināla šķietamo iznomāšanu.”

Savukārt iespējamā nomas maksa par visa termināla nomu saskaņā ar Anasko datiem esot tikai 30 miljoni eiro par kalendāro gadu. „Līdz ar to secināms, ka AS Ventspils nafta līdzakcionārs ir izveidojis shēmu, kuras rezultātā AS Ventspils nafta meitas uzņēmums Ventspils nafta termināls nesaņem ienākumus vismaz 20 000 000 eiro gadā un šos ienākumus uz fiktīvu līgumu pamata faktiski saņem citi Vitol grupas uzņēmumi. Tādejādi, gan nodarot tiešus zaudējumus SIA Ventspils nafta termināls, gan tā akcionāram AS Ventspils nafta un sekojoši šī uzņēmuma akcionāriem, tai skaitā iesniedzējam,” teikts iesniegumā.

Uzņēmums arī sarēķinājis, ka par aizpludināto summu valsts gada laikā nav saņēmusi uzņēmuma ienākuma nodokli 3 miljonu eiro apmērā, - par 2009. un 2010. gadu tātad kopā sanāktu 4,2 miljoni latu.

Turklāt saskaņā ar iesniegumā minētajiem faktiem Euromin Holdings (Cyprus) Ltd., izmantojot savu kontrolējošo ietekmi, apzināti neveicot arī maksājumus par termināla izmantoto pakalpojumu - naftas un naftas produktu uzglabāšana – apmaksu: „Par pārkraušanas pakalpojumiem Vitol grupa, mūsuprāt, faktiski maksā apmēram divas reizes zemāku cenu, nekā tā ir patiesībā, piesavinoties starpību. Savukārt, par termināla pakalpojumu - naftas un naftas produktu uzglabāšanu - vispār maksāts netiek.”

Vitol grupa terminālu faktiski izmanto kā noliktavu un veic tajā ilgstošu naftas produktu glabāšanu, skaidro Anasko: „Šādas darbības Vitol grupa veic tādēļ, ka šī uzņēmuma pamatnodarbošanās ir nevis naftas vai naftas produktu pārvade, bet gan tās tirdzniecība. Tas nozīmē, ka viņi iepērk naftu vai tās produktus, to uzglabā līdz starptautiskajos tirgos ir pieaugusi naftas cena līdz atbilstošajam līmenim, un tad to pārdod. Rezultātā Vitol grupai ir ļoti izdevīgi glabāt naftu faktiski svešā īpašumā, par to nemaksāt, bet saistībā ar šo glabāšanu gūt tiešus ienākumus no gala klientiem.”

Tādejādi, kā norādīts iesniegumā, radīta situācija, kad viens akcionārs izmanto visu uzņēmuma mantu savām personīgajām vajadzībām, veic ar to uzņēmējdarbību un gūst peļņu, pašam uzņēmumam vai pārējiem akcionāriem neveicot it nekādu maksājumu: „Rezultātā ir izveidots peļņas centrs ārpus Latvijas robežām, un, krāpnieciskā veidā novirzot AS Ventspils nafta koncerna ieņēmumus uz ar vienu akcionāru saistītiem uzņēmumiem, tiek nodarīti ne tikai zaudējumi uzņēmumam un tā pārējiem akcionāriem, bet notiek izvairīšanās no uzņēmuma ienākumu nodokļa nomaksas Latvijas valstij.”

Iesnieguma autori piebilst – šādu rīcību apstiprinot arī fakts, ka „Vitol grupa terminālu neizmanto pilnai pārkraušanas jaudai, bet tikai daļējai. Tā, kā norādīts iepriekš, termināla pārkraušana sastāda apmēram 10 000 000 tonnu gadā. Savukārt kopējā termināla uzglabāšanas kapacitāte ir 1 200 000 m3. Esošajam 10 000 000 tonnu apgrozījumam jeb pārkraušanai pilnīgi pietiekami ir 600 000 m3, ja naftas produkti tiek pārkrauti tiešā veidā bez uzglabāšanas. Tomēr, cik mums zināms, termināls ir viss pilns. Arī atlikušie 600 000 m3. Tajos Vitol glabā naftas produktus, kamēr spekulatīvos nolūkos pieaugs tās cena un to varēs pārdot. Bet, kā jau norādīts, par šo glabāšanu Vitol grupa nemaksā uzņēmumam. Turklāt, piepildot pilnībā termināli un glabājot tajā naftas produktus, Vitol grupa neļauj gūt ienākumus uzņēmumam, jo nenotiek pārkraušana atlikušajā termināla pusē.”

Anasko aprēķini rādot, ka par šiem 600 000 kubikmetru Ventspils nafta terminālam gadā būtu jāsaņem 18 - 24 miljoni eiro gadā, savukārt valsts par šo summu nav guvusi ievērojamu uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumu. Savukārt, ņemot vērā visus uzskaitītos faktus, Ventspils naftas mazais akcionārs (50 000 akciju) aicina ierosināt trīs krimināllietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, par krāpšanu ievērojamā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saukt vainīgās personas pie likumā noteiktās atbildības, kā arī atzīt par cietušajiem pašu Anasko un arī Ventspils nafta terminālu, tiem kompensējot attiecīgi 280 tūkstošus latu un 56 miljonus latu.

Iesniegums minētajām amatpersonām, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nosūtīts jau maija beigās, taču to reakcija uz iesniegumā minētajiem faktiem pagaidām nav zināma. Savukārt Ventspils nafta jau tradicionāli komentārus nesniedz.

Novērtē šo rakstu: