Apstiprinās arī Berķa un Savicka aktīvā iesaistīšanās „Latvijas Kuģniecības” privatizācijā
PIETIEK14.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas visu laiku skandalozākajā privatizācijas procesā – AS Latvijas Kuģniecība privatizācijā savulaik aktīvi iesaistījušies ne tikai oligarhi Aivars Lembergs un Andris Šķēle, bet arī pazīstamie uzņēmēji Juris Savickis un Olafs Berķis. Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusī abu uzņēmēju vienošanās, kas datēta ar 2002. gadu, Savickis un Berķis lēmuši par darījumiem ar iespaidīgu daudzumu privatizējamā uzņēmuma akciju.
To, ka Lembergs un Šķēle jau kopš 2000. gada aktīvi gatavojās Latvijas Kuģniecības privatizācijai, uzskatāmi parādīja jau 2010. gadā klajā nākušajā rokasgrāmatā Kā nozagt miljardu publiskotās Lemberga krimināllietas liecības, ko bija sniedzis gan Savickis un Berķis, gan baņķieris Arnolds Laksa un nu jau mirušais Ventspils uzņēmējs Jurijs Bespalovs.
Šajās liecībās, piemēram, Savickis liecinājis, ka „mēs kopīgi [ar Lembergu] piedalījāmies Latvijas Kuģniecības privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā - par naudu. (..) Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri” – viņš pats, Lembergs, Šķēle un Berķis.
No šīm liecībām izrietēja, ka speciāli līdzdalībai Latvijas Kuģniecības privatizācijā dibināts ārzonas uzņēmums Regina Development Ltd. – tas, kā bija liecinājis Bespalovs, piederēja sešām kompānijām, aiz kurām stāvēja konkrēti Ventspils uzņēmēji.
Šai „ventspilnieku” kontrolētajai Regina un „rīdzinieku” kontrolētajai Lake Street Investments Limited līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas Ojay Limited un Eastgate Properties Limited, kuras tad arī akcijas pirmajā privatizācijas posmā - publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem iegādājās Latvijas Kuģniecības akcijas.
Tomēr „ventspilnieki” „rīdziniekus” tomēr bija apveduši ap stūri, kontroli paturot sev, un, kā vēlāk liecināja Berķis, kura attiecības ar Savicki šis gadījums „samaitājis”, „es arī biju vīlies un neapmierināts, jo manā uztverē, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neērti. Iznāca, ka arī es savu solījumu neesmu pildījis”.
Dokuments, kas nu nonācis Pietiek rīcībā, apliecina gan Berķa un Savicka aktīvo slēpto iesaistīšanos Latvijas Kuģniecības privatizācijā, gan arī situāciju, kādā „četrinieks” nonācis pēc tam, kad „ventspilnieki” faktiski piekrāpa „rīdziniekus”. Šajā situācijā Savickis, attiecības ar kuru Berķim bija „samaitājis” šis darījums, 2002. gada oktobrī ar Ventspils uzņēmēju noslēdzis īpašu vienošanos, kurai vajadzēja stāvokli atrisināt.
Dokumentā norādīts, ka Berķa un Savicka izveidotās holdinga kompānijas ir nodibinājušas divas sabiedrības – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited un ka viņi abi vienojušies, ka Berķi pārstāvošās holdinga kompānijas Regina Development Ltd. norādītā kompānija nopirks visas abiem ofšoriem piederošās Latvijas Kuģniecība akcijas, lai „šāda darījuma rezultātā Regina Development Ltd. norādītā kompānija kļūtu arī par vienīgo Sabiedrību daļu īpašnieku”.
Darījuma summa bijusi iespaidīga – 80 miljoni dolāru, un kā to saņēmēju Berķis ar Savicki norādījuši vēl vienu ārzonas kompāniju - Urbanio Group. Tāpat Berķis ar Savicki vienojušies, ka uz akciju pārdošanas brīdi abi ofšori iegādāsies arī visas Berķa paša rīcībā esošās Latvijas Kuģniecības akcijas un arī SIA PAP (Lursoft datu bāzē tāda pašlaik vairs nav atrodama) īpašumā esošās akcijas.
Lai pilnīgi droši neatkārtotos iepriekšējais „uzmetiens”, Berķis ar Savicki arī vienojušies: „Puses vienojas, ka Sabiedrībām saņemot Akciju Pirkuma cenu no Regina Development Ltd. norādītās kompānijas, vispirms maksājumi apmērā līdz 40,000,000 USD (četrdesmit miljoni ASV dolāru) tiks veikti vienīgi Sabiedrību dalībniekam - Urbanio Group, un vienlaicīgi ar šīs naudas summas saņemšanu Urbanio Group nodos Regina Development Ltd. norādītās kompānijas īpašumā visas Urbanio Group piederošās 50% (piecdesmit procenti) Sabiedrību daļas.”
Cik zināms Pietiek un kā rādījusi arī tālākā notikumu gaita, šī vienošanās atšķirībā no norunām pirms Latvijas Kuģniecības privatizācijas arī tikusi ievērota. Savukārt pati Latvijas Kuģniecība, ņemot vērā Lemberga nometnes nespēju laikā norēķināties par dārgo slēpto pirkumu, nu kopā ar Ventspils naftu nonākusi faktiskā koncerna Vitol kontrolē.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
