Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas visu laiku skandalozākajā privatizācijas procesā – AS Latvijas Kuģniecība privatizācijā savulaik aktīvi iesaistījušies ne tikai oligarhi Aivars Lembergs un Andris Šķēle, bet arī pazīstamie uzņēmēji Juris Savickis un Olafs Berķis. Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusī abu uzņēmēju vienošanās, kas datēta ar 2002. gadu, Savickis un Berķis lēmuši par darījumiem ar iespaidīgu daudzumu privatizējamā uzņēmuma akciju.

To, ka Lembergs un Šķēle jau kopš 2000. gada aktīvi gatavojās Latvijas Kuģniecības privatizācijai, uzskatāmi parādīja jau 2010. gadā klajā nākušajā rokasgrāmatā Kā nozagt miljardu publiskotās Lemberga krimināllietas liecības, ko bija sniedzis gan Savickis un Berķis, gan baņķieris Arnolds Laksa un nu jau mirušais Ventspils uzņēmējs Jurijs Bespalovs.

Šajās liecībās, piemēram, Savickis liecinājis, ka „mēs kopīgi [ar Lembergu] piedalījāmies Latvijas Kuģniecības privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā - par naudu. (..) Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri” – viņš pats, Lembergs, Šķēle un Berķis.

No šīm liecībām izrietēja, ka speciāli līdzdalībai Latvijas Kuģniecības privatizācijā dibināts ārzonas uzņēmums Regina Development Ltd. – tas, kā bija liecinājis Bespalovs, piederēja sešām kompānijām, aiz kurām stāvēja konkrēti Ventspils uzņēmēji.

Šai „ventspilnieku” kontrolētajai Regina un „rīdzinieku” kontrolētajai Lake Street Investments Limited līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas Ojay Limited un Eastgate Properties Limited, kuras tad arī akcijas pirmajā privatizācijas posmā - publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem iegādājās Latvijas Kuģniecības akcijas.

Tomēr „ventspilnieki” „rīdziniekus” tomēr bija apveduši ap stūri, kontroli paturot sev, un, kā vēlāk liecināja Berķis, kura attiecības ar Savicki šis gadījums „samaitājis”, „es arī biju vīlies un neapmierināts, jo manā uztverē, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neērti. Iznāca, ka arī es savu solījumu neesmu pildījis”.

Dokuments, kas nu nonācis Pietiek rīcībā, apliecina gan Berķa un Savicka aktīvo slēpto iesaistīšanos Latvijas Kuģniecības privatizācijā, gan arī situāciju, kādā „četrinieks” nonācis pēc tam, kad „ventspilnieki” faktiski piekrāpa „rīdziniekus”. Šajā situācijā Savickis, attiecības ar kuru Berķim bija „samaitājis” šis darījums, 2002. gada oktobrī ar Ventspils uzņēmēju noslēdzis īpašu vienošanos, kurai vajadzēja stāvokli atrisināt.

Dokumentā norādīts, ka Berķa un Savicka izveidotās holdinga kompānijas ir nodibinājušas divas sabiedrības – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited un ka viņi abi vienojušies, ka Berķi pārstāvošās holdinga kompānijas Regina Development Ltd. norādītā kompānija nopirks visas abiem ofšoriem piederošās Latvijas Kuģniecība akcijas, lai „šāda darījuma rezultātā Regina Development Ltd. norādītā kompānija kļūtu arī par vienīgo Sabiedrību daļu īpašnieku”.

Darījuma summa bijusi iespaidīga – 80 miljoni dolāru, un kā to saņēmēju Berķis ar Savicki norādījuši vēl vienu ārzonas kompāniju - Urbanio Group. Tāpat Berķis ar Savicki vienojušies, ka uz akciju pārdošanas brīdi abi ofšori iegādāsies arī visas Berķa paša rīcībā esošās Latvijas Kuģniecības akcijas un arī SIA PAP (Lursoft datu bāzē tāda pašlaik vairs nav atrodama) īpašumā esošās akcijas.

Lai pilnīgi droši neatkārtotos iepriekšējais „uzmetiens”, Berķis ar Savicki arī vienojušies: „Puses vienojas, ka Sabiedrībām saņemot Akciju Pirkuma cenu no Regina Development Ltd. norādītās kompānijas, vispirms maksājumi apmērā līdz 40,000,000 USD (četrdesmit miljoni ASV dolāru) tiks veikti vienīgi Sabiedrību dalībniekam - Urbanio Group, un vienlaicīgi ar šīs naudas summas saņemšanu Urbanio Group nodos Regina Development Ltd. norādītās kompānijas īpašumā visas Urbanio Group piederošās 50% (piecdesmit procenti) Sabiedrību daļas.”

Cik zināms Pietiek un kā rādījusi arī tālākā notikumu gaita, šī vienošanās atšķirībā no norunām pirms Latvijas Kuģniecības privatizācijas arī tikusi ievērota. Savukārt pati Latvijas Kuģniecība, ņemot vērā Lemberga nometnes nespēju laikā norēķināties par dārgo slēpto pirkumu, nu kopā ar Ventspils naftu nonākusi faktiskā koncerna Vitol kontrolē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi