Apspriež trīs koalīcijas variantus, vienā no tiem ZRP aizstāta ar ZZS
PIETIEK05.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Premjeram Valdim Dombrovskim ceturtdien pirms oficiālajām partiju sarunām plānota tikšanās ar Zatlera reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru, kurā Vienotība plāno izteikt vilinošu piedāvājumu ZRP dalībai koalīcijā kopā ar Nacionālo apvienību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. "Viņi var saņemt jebko, izņemot premjeru un finanšu ministru," neoficiāli norādīja avots Vienotībā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP savukārt turpinās aktīvas diskusijas, kuru ceļu izvēlēties, un ļoti reāla ir pat jaunās partijas palikšana opozīcijā.
Lai gan partiju oficiālajās sarunās trešdien tika apspriesti divi iespējamie koalīcijas modeļi - Vienotība, ZRP un Nacionālā apvienība ar 56 balsīm un mazākumvaldība no Vienotības un ZRP, kas slēgtu atsevišķus sadarbības līgumus ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC), patiesībā kā reāli valdības koalīcijas varianti politikas kuluāros tika apspriesti pavisam citi.
Kā vairāk vai mazāk reāli trešdienas pēcpusdienā vairs bija palikuši tikai trīs iespējamie koalīcijas modeļi. Pirmajā variantā, ko vēlas panākt Vienotība, tai valdībā pievienotos ZRP un Nacionālā apvienība. Tādai valdībai 11. Saeimā būtu 56 balsis.
Otrajā variantā ZRP paliktu opozīcijā, un mazākuma valdību ar 47 balsīm trijatā izveidotu Vienotība, Nacionālā apvienība un Aivara Lemberga kontrolētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Trešajā variantā, kas vēl aizvien tiek apspriests, bet kura iespējamība trešdienas pēcpusdienā jau tika vērtēta kā ļoti maza, koalīciju divatā veidotu ZRP un SC. Formāli šādai valdībai Saeimā būtu 53 balsis, bet faktiski, ņemot vērā ZRP jauno deputātu neviennozīmīgo attieksmi pret koalīciju ar Saskaņu, kā arī to, ka SC solījis saraut saites ar Latvijas Sociālistisko partiju, kura frakcijā pārstāvēta ar trim deputātiem, šādai valdībai būtu grūti nodrošināt pat šādu knapu vairākumu Saeimā.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP turpinās grūtas diskusijas, kuru ceļu jaunajai partijai iet - pieņemt cienīgu piedāvājumu un iesaistīties tā dēvētajā nacionālajā valdībā, cenšoties realizēt vismaz daļu no solītajām reformām nozarēs un uzkrājot politisko pieredzi, vai izvēlēties palikt opozīcijā. Ja vēl nedēļas sākumā, īpaši pēc svētdienas vakara izrāviena, kad izdevās panākt visas ZRP frakcijas atbalstu koalīcijas modelim ar SC, neoficiāli pastāvēja versija par valdību arī bez Vienotības, divata ar SC, tad trešdienas pēcpusdienā šāda iespēja vairs netika vērtēta kā reāla. "Mums nav balsu," atzina kāds ZRP kodola pārstāvis. Proti, individuālu deputātu noskaņojuma dēļ šāda koalīcija pašlaik nevar rēķināties pat ar 53 balsīm, kuras tai formāli ir.
Neoficiāli zināms, ka bija notikuši mēģinājumi ZRP uzsākt sarunas ar atsevišķiem blokiem Vienotībā par atbalstu šādai valdībai apmaiņā pret amatiem valdībā. Tomēr, ņemot vērā iekšējo noskaņojumu Vienotībā, šādas sarunas beigušās, vēl īsti nesākušās. Neoficiāli izskan versijas, ka ZRP un SC varētu riskēt nākt uz Saeimu ar šādu koalīcijas modeli cerībā, ka šīs valdības apstiprināšanai palīdzēs atsevišķi deputāti Vienotībā vai ZZS. Lai tas notiktu, pietiktu arī ar kādas frakcijas deputātu masveidīgu nepiedalīšanos uzticības balsojumā, tā samazinot kvorumu.
Kā vēl viens koalīcijas variants politikas kuluāros tiek izskatīta valdība no Vienotības, Nacionālās apvienības un Aivara Lemberga kontrolētās ZZS. Tādai koalīcijai 11. Saeimā būtu mazākums - tikai 47 balsis. No Vienotības politiķiem noprotams, ka šāda koalīcija tai nav prioritāra un tiks izskatīta, ja ZRP nolems palikt opozīcijā. Tādā gadījumā šāda mazākuma valdība cerētu uz atsevišķu ZRP deputātu balsīm, kuri savu politisko karjeru savulaik uzsākuši ar Vienotību saistītās partijās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
