Iesaki rakstu: 
Meklējot grēkāzi skandāla atrisinājumam par noklausīšanos starptautiskajā lidostā Rīga, tiek apspriesta Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieka Jura Leitieša nomaiņa, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Leitietis kritis politiķu un sava priekšnieka Jāņa Reinika nežēlastībā aizvadītajā rudenī, kad pretēji saimnieciskajā darbībā ieinteresētās politiskās elites oficiālajai nostājai pauda uzskatu, ka termiņuzturēšanās atļaujas rada draudus valsts drošībai.
Pēc avotu drošības struktūrās teiktā, skandāls lidostā Rīga radījis iespēju atrisināt uzreiz divas problēmas – atbrīvoties no Leitieša, kā arī atrast pietiekoši augstistāvošu vainīgo šajā noklausīšanās skandālā, kas metis ēnu arī uz DP. Proti, lai gan lidostai ir savs drošības departaments, kuru vada kādreizējais premjera Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņš, tas darbojas ciešā sadarbībā ar DP. Leitietis kā DP Pretterorisma centra priekšnieks sadarbojas ar lidostu, ir lasījis tajā lekcijas.
Politisku fonu šiem plāniem rada tas, ka Leitieša krēsls sašķobījās jau rudenī pēc tam, kad viņš neafišētā sarunā ar Nacionālās apvienības frakciju bija atzinis – uzturēšanās atļauju tirgošana rada apdraudējumu valsts drošībai, un DP trūkst resursu ārvalstu kapitāla pārbaudei un kontrolei. Šī pozīcija bija pretēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un valdošās partijas Vienotība un Valsts prezidenta Andra Bērziņa, kurš nodeva Saeimai otrreizējai izskatīšanai grozījumus Imigrācijas likumā, nostājai.
2. oktobrī, publiski neinformējot par uzaicināto personu loku, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija tikās ar Leitieti, lai apspriestu līdzšinējo uzturēšanās atļauju politiku. NA šajā jautājumā prasīja izmaiņas, pārtraucot šo praksi vai vismaz jūtami paaugstinot summu, par kādu jāiegādājas īpašums, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Pēc tikšanās, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem DP pārstāvjiem, NA izplatīja paziņojumu, ka “uzturēšanās atļauju tirgošana apmaiņā pret ieguldījumiem rada papildus riskus valsts drošībai, savukārt Latvijas iekšlietu struktūrām trūkst kapacitātes šī ārvalstu kapitāla pārbaudei un kontrolei”.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, paziņojums balstījies tieši Leitieša sniegtajā informācijā un nekavējoties izraisījis asu reakciju DP un Iekšlietu ministrijas vadībā. Leitietim šī izrunāšanās beigusies ar “izsaukšanu uz paklāja”.
Pietiek jau rakstījis, ka Kozlovska biznesa partneris Igors Kelims, ar ko viņam kopā pieder maksātnespējīgā viesnīca Days Hotel Riga VEF Rīgā, ir arī pietiekami labi pazīstams uzņēmējs Krievijā, Sanktpēterburgā. Kelims, kā izrādās, ir pietiekami plaši pazīstams nekustamo īpašumu biznesmenis, kura uzņēmums Bjuļļeteņ Ņedvižimosti cita starpā specializējas Latvijas nekustamo īpašumu tirdzniecībā "komplektā" ar Eiropas Savienības uzturēšanās atļaujām. Bjuļļeteņ Ņedvižimosti interneta mājas lapā tiek piedāvāts gan plašs dažādu Latvijas nekustamo īpašumu klāsts, gan arī detalizētas konsultācijas par uzturēšanās atļauju tēmu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
