Iesaki rakstu: 
Jau pirmdien Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK valde varētu skatīt jautājumu par divu tēvzemiešu – bijušā satiksmes ministra Kaspara Gerharda un viņa bijušā biroja vadītāja Emīla Jakrina rīcību, pirmajam sava amata pēdējās stundās sagādājot, bet otram pieņemot amatu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdē.
Pietiek rīcībā esošā informācija ļauj prognozēt, ka pat, ja apvienības valde, kurā pārstāvēta gan VL, gan TB/LNNK, rekomendētu izslēgt no savām rindām Jakrinu, maz ticams, ka tēvzemieši izšķirtos parādīt durvis sava ilggadējā un dāsnā ziedotāja Leona Jakrina dēlam. Jakrins seniors TB/LNNK pēdējos piecos gados ziedojis kopumā vairāk nekā 60 000 latu, liecina KNAB datubāze.
VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks Pietiek atzina, ka dienaskārtībā ir tikai jautājums par Jakrina, nevis Gerharda tālāko klātbūtni apvienībā. Jakrina rīcībā, pieņemot amatu CSDD valdē, apvienības Revīzijas komisija saskatījusi labas pārvaldības principu pārkāpumus, kas neveicina uzticības atjaunošanu valsts varai. Savukārt Gerharda rīcības ētiskums redzeslokā esot parādījies pirmo reizi, turklāt viņa rīcībā neesot saskatīti juridiski pārkāpumi.
Nacionālās apvienības valde, lai ko tā pirmdien izlemtu, nevar izslēgt kādu VL vai TB/LNNK biedru – to var izdarīt tikai katras partijas valde. Tas, ko apvienības valde var darīt, ir – rekomendēt kādai no partijām to vai citu rīcību.
No sarunām ar Visu Latvijai! pārstāvjiem Pietiek radās iespaids, ka viņi nevēlas jautājuma izlemšanu novest līdz balsojumam apvienības kopējā valdē un cer, ka tas tiks izlemts „pēc būtības, nevis pēc partijas piederības”, kā izteicās Parādnieks.
Līdz vēlēšanām balsis apvienības valdē abas partijas bija pārstāvētas vienādi – pa četriem no katras. Bet pēc 10. Saeimas vēlēšanu rezultātiem Visu Latvijai! ieguvusi vairākumu attiecībā pret TB/LNNK ne tikai parlamentā, bet arī abu partiju veidotās Nacionālās apvienības valdē. Saskaņā ar tās statūtiem par apvienības valdes locekļiem tiek iecelti visi Saeimas frakcijas deputāti, kas ievēlēti no apvienības saraksta. Tā kā 5 no 8 Saeimā ievēlētajiem apvienības deputātiem nāk no Visu Latvijai!, valdes balsojuma gadījumā viņi var pārbalsot TB/LNNK pārstāvjus. Tiesa, statūti arī noteic, ka katras partijas valdes priekšsēdētājiem ir veto tiesības attiecībā uz apvienības valdes lēmumiem.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
