Apšaubāmais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu: skandāls nonāk līdz Saeimai
PIETIEK20.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Operatīvi reaģējot uz Pietiek publikācijām, Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija ķērusies pie valsts uzņēmuma Latvijas Autoceļu uzturētājs(LAU) iepriekš nekad vēl nefiksētās vēlmes aizdomas radošā situācijā iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu.
Komisijas deputāte, agrākā Finanšu policijas priekšnieka vietniece, atvaļinātā pulkvede Ļubova Švecova savā Facebook kontā ierakstījusi: “Jauna nedēļa, jauni darbi! Izpētot izskanošo informāciju par vasarā izsludināto tehniskās sals iepirkumu Latvijas Autoceļu uzturētāja vajadzībām rudens-ziemas sezonām, saskatīju korupcijas riskus un apšaubāmu valsts līdzekļu izsaimniekošanu. Lūdzu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā pieņemt lēmumu par informācijas pieprasīšanu no LAU, un informācija ir pieprasīta! No neoficiāliem informācijas avotiem kļuva zināms, ka nākamajā dienā pēc Saeimas komisijas sēdes no darba LAU ir atlaists Millera kungs, kurš bija atbildīgs par tehnisko dokumentu sagatavošanu sals iepirkumam.”
Jau ziņots, ka tieši pirms Darba svētku un 4. maija svinību garajām brīvdienām valsts uzņēmums pēkšņi izsludināja ceļu kaisāmās sāls iepirkumu 23 tūkstošu tonnu apjomā, kaut gan LAU noliktavās visā Latvijā pēc aizvadītās rekordsiltās ziemas vēl stāv kopumā ap 30 tūkstošiem tonnu sāls.
Ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai divi ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Pirms diviem gadiem LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors reģionālajam portālam ValmierasZinas.lv bija teicis tieši pretējo tam, ko LAU dara tagad: “Jo vairāk naudas tiek iztērēts ziemas uzturēšanas darbiem, jo mazāk līdzekļu atliek ceļu uzturēšanai un labošanai vasaras sezonā. [Modernizējot kaisīšanas tehniku, tiek] samazināts sāls daudzums, ko kaisa uz brauktuves. Tādā veidā tiks samazināti izdevumi un kaitējums dabai, ko rada ceļmalās nonākušais sāls.”
Līdz ar to šobrīd R. Nešpora vadībā LAU gatavojas darīt tieši pretējo tam, ko deklarēja iepriekš — cenšas iztērēt vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vasaras remontdarbiem iepirktu sāli, kas gulēs noliktavās gadu, bet varbūt pat divus līdz izlietošanai (ar nosacījumu, ka LAU vispār saglabās savas esošās funkcijas no nākamā gada).
Interesanti, ka LAU padomes priekšsēdētājs (kurš uzrauga uzņēmuma darbu, bet ikdienas norisēs neiejaucas) Uldis Reimanis nedēļu pirms aizdomīgā konkursa izsludināšanas Facebookā 22. aprīlī dalījies ar diametrāli pretēja rakstura informāciju — LAU infografikā apskatīts, kādus vasaras sezonas darbus plānots nekavējoties uzsākt.
Oficiālajā paziņojumā presei minēts, ka “ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti 22,7 milj. eiro, kas ir par 25% mazāk nekā salīdzinājumā ar pērno ziemas sezonu, tādējādi veidojot ietaupījumu 7,6 milj. euro apmērā.”
Savukārt pats U. Reimanis atzīmē, ka ietaupījumu novirzīs tieši lauku ceļu uzlabošanai: “Kopumā līdzekļi 10,8 milj. eiro apmērā, t.sk. šīs ziemas sezonas ietaupījums 7,6 milj. eiro un 2018. gada peļņa 3,2 milj. eiro, tiks novirzīti avārijas stāvoklī esošajiem reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tādējādi būtiski uzlabojot braukšanas apstākļus un pagarinot autoceļu kalpošanas laiku!”
Saeima devusi laiku R. Nešporam līdz šai piektdienai paskaidrot, kāpēc lauku ceļu remontu vietā viņš valsts naudu virza “iesālīšanai” vārda burtiskā nozīmē — pārvēršot ceļu remontiem domāto naudu nevajadzīgās sāls kaudzēs.
Iepriekšējās publikācijas par šo tēmu:
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
