Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Swedbank neatkarīgā izmeklēšanā, ko veica starptautiskais juridiskais birojs Clifford Chance, noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija neesot konstatēta, pirmdien ar atsauci uz Latvijas Swedbank pārstāvi akcentēja vietējā aģentūra LETA. Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par šiem pašiem rezultātiem vēstīja aģentūra Bloomberg. Vairāk nekā 200 lappuses garais izmeklēšanas ziņojums rāda, ka nesalīdzināmi adekvātāks ir otrais secinājums.

Vai darba kultūra mainīsies?

„Pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās,” – tā publiski paziņojis jaunais Swedbank AB izpilddirektors Jenss Henriksons, kura priekšgājēja Birgite Bonesena amatu zaudēja pagājušā gada martā pēc tam, kad sākās skandāls ap aizdomām par netīras naudas plūsmām caur Zviedrijas Swedbank AB un jo īpaši tās Baltijas valstu meitasbankām.

Tāpat J. Henriksons ir daudzkārt medijiem stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība. Taču, kad pirmdien atklātībā nonāca bankas pirms gada nolīgtā juridiskā biroja Clifford Chance atzinums, ko publiskoja pati banka, izrādījās, ka apgalvojumi ir bijuši tikai vārdi, - vismaz Latvijas Swedbank darīja visu iespējamo, lai akcentētu vienus secinājumus un noklusētu citus.

„Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus Clifford Chance nav secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija,” – šādu paziņojumu Latvijas Swedbank izplatīja ar aģentūras LETA starpniecību.

Taču šajā „lielās” Swedbank meitasbankas paziņojumā bija noklusēts, ka šis Clifford Chance slēdziens ir skaidri attiecināts uz tādām klientu transakcijām, kas būtu kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums, un ka slēdzienam par to, ir vai nav notikusi krimināla naudas atmazgāšana, birojam gluži vienkārši ir pietrūcis informācijas.

„Starp citām lietām tam būtu nepieciešanas detalizētas zināšanas par klienta finanšu līdzekļu avotiem, kas nebija pieejamas,” savā gala slēdzienā norādījis Clifford Chance, vienlaikus jau nākamajā teikumā norādot, ka neatbilstošās kontroles sistēmas bankā ir radījušas Swedbank AB un tās meitasbankām nozīmīgu naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku.

Interesanti, ka atšķirībā no Latvijas Swedbank izvairīgā paziņojuma pat „lielās” Swedbank jaunais padomes priekšsēdētājs Jorans Pēršons ir paziņojis, ka „Clifford Chance ziņojums apliecina bankas neveiksmi” un ka, „pat, ja nav stingru pierādījumu par atmazgāšanu, ziņojumā atklātais ir pietiekami nopietns”. Uz šo atzinumu norāda arī Bloomberg.

Apliecina kāri pēc augsta riska klientiem

Publiska faktu noklusēšana un sagrozīšana gan ir bijusi tikai viena no Swedbank raksturīgām „darba kultūras” iezīmēm, uz ko norādījuši Clifford Chance izmeklētāji, izpētot „Swedbank naudas atmazgāšanas apkarošanu un saistītas jomas skarošu publisku paziņojumu pilnīgumu un precizitāti izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā”.

Slēdzienā par to sniegts šāds secinājums: „Izvērtējot izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā, noteikti paziņojumi, ko Swedbank un tās darbinieki izteica 2018. gada oktobrī un 2019. gada oktobrī saistībā ar Swedbank vēsturisko naudas atmazgāšanas apkarošanas atbilstību, tobrīdējo naudas atmazgāšanas apkarošanas atbildību un pakļautību noteiktiem naudas atmazgāšanas apkarošanas riskiem, bija neprecīzi vai pasniegti bez pietiekama konteksta.”

Taču tas ir tikai mazākais no izmeklēšanas slēdzienā uzrādītajiem pārkāpumiem un nepilnībām. Starptautiskā juridiskā biroja grāmatveži un finansisti ir atklājuši, ka aizvadītajos gados Swedbank un tās Baltijas valstu meitasbankas ne tikai nav vairījušās no augsta riska klientiem, bet pat īpaši centušās tādus piesaistīt.

Turpinot ziņojuma daļu par nozīmīgo naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku, Clifford Chance min arī konkrētus piemērus šiem centieniem, norādot, ka šis risks izrādījās visnozīmīgākais tieši Baltijas meitasbankās, vispirms Swedbank Estonia, un principā radās no augsta riska nerezidentu (HRNR) biznesa.

„No laika pirms 2007. gada līdz lēmumam likvidēt HRNR biznesa risku 2016. gadā Swedbank Estonia un Swedbank Latvia aktīvi piesaistīja šos augsta riska klientus kā biznesa stratēģiju. Swedbank Estonia 2015. gadā arī akceptēja noteiktus klientus, kurus bija noraidījusi cita banka Igaunijā, kura bija nolēmusi aiziet no HRNR biznesa, kas balstīts uz pārlieku naudas atmazgāšanas risku,” Swedbank rīcību šajā virzienā apraksta Clifford Chance.

Bija automatizēta sistēma, bet to neieviesa

Ziņojumā aprakstīts, kā Swedbank bijusi gandrīz vai noziedzīgi nevērīga attiecībā uz klientu pārbaudi un pat situācijās, kad tai bijuši automatizēti rīki, lai monitorētu maksājumus un fiksētu personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās sankcijas, Swedbank nav centusies tos ieviest. Turklāt jau atkal saistībā ar šīm apšaubāmajām darbībām slēdzienā minētas tieši meitasbankas Baltijas valstīs.

„Lai gan Swedbank ieviesa automatizētu maksājumu skrīninga sistēmu (ProScan) 2009. gadā, šīs sistēmas izmantošana netika vienādi ieviesta visā Swedbank un tās Baltijas meitasbankās. Piemēram, ProScan netika ieviesta Baltijas meitasbankās līdz 2017. gadam,” slēdzienā min Clifford Chance.

Kāds darbinieks intervijā, kas tikusi veikta kā daļa no izmeklēšanas, minējos, ka pirms ProScan novēlotās ieviešanas Baltijas meitasbankas, tostarp Latvijas Swedbank, ir paļāvušās uz manuālu risinājumu, kurā tika izmantota Excel programmas datu lapa un tā sauktā non-STP sistēma sankciju skrīningam.

Faktiski šī sistēma bijusi manuāla datu ievadīšana un salīdzināšana: „To darbinieks raksturoja kā primitīvu, jo tā lielākoties bija balstīta uz manuālu datu ievadīšanu Excel datu lapā un automātiski nelejuplādēja OFAC [ASV sankciju] saraksta atjauninājumus.”

Iespējama starptautisko sankciju pārkāpšana

Likumsakarīgs ir bijis iznākums. „Tiek apgalvots, ka Swedbank varētu būt pārskaitījusi līdz pat 155 miljardiem dolāru potenciāli aizdomīgās transakcijās,” publiski pieejamos datus saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanas rezultātiem piemin Bloomberg.

Savukārt, analizējot bankas Baltijas meitasbanku klientu ārējo maksājumu darījumu aktivitāti, Clifford Chance ņēmusi vērā datus par naudas atmazgāšanas riska identificētajiem klientiem laika posmā no 2014. gada martam līdz 2019. gada martam

Swedbank Latvija piecu gadu periodā no 2014. gada marta līdz 2019. gada martam šī darbība identificēja maksājumus, kuru kopsumma bija aptuveni 4,8 miljardi eiro un kas tika saņemti šo klientu kontos, un kopumā aptuveni 4,5 miljardi eiro, ko šie klienti nosūtīja. no viņu kontiem,” minēts juristu biroja atzinumā.

Nule publiskotajos izmeklēšanas rezultātos minēts konkrēts gadījums saistībā ar iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu, kurā iesaistīta tieši Latvijas Swedbank un kurš bijis iespējams, pateicoties nepietiekamajai kredītiestādes vadības vērībai un, kā noprotams no ziņojuma, pat tīšai „acu pievēršanai”.

Latvijas Swedbank klienti izmantojuši tiešsaistes bankas platformu, lai veiktu 522 izejošas transakcijas par kopumā 4,43 miljoniem dolāru, no kurām 507 transakcijas, kas veiktas starp 2014. gada 30. decembri un 2016. gada 30. decembri, kopumā par 4,26 miljoniem dolāru, aptvērušas trīs kuģošanas nozares klientus.

Šo klientu mītnes vieta bija ārzonu jurisdikcijās, un tiem bija norēķinu konti Latvijas Swedbank, bet to īpašnieks, kā izrādījies, operēja ar šīm kompānijām no Krievijas okupētās Krimas.

Arī Bloomberg piemin Swedbank transakcijas, kas „droši vien ir bijušas ASV sankciju likumu „nepareizajā pusē””, - lielākā daļa no tām ir saistītas ar ūdens transportlīdzekli, kura īpašnieks un operators bija Krimā. „Izmeklētāji joprojām pārbauda šo gadījumu, un Swedbank vēl var saņemt sodu no ASV,” prognozē Bloomberg.

Ne Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne bankas preses pārstāvis nesniedza atbildes uz Dienas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Clifford Chance veikto izmeklēšanu, kurā ir minēti arī konkrēti gadījumi saistībā ar politiski nozīmīgu personu apkalpošanas īpatnībām. Par to – nākamajā publikācijā.

Jautājumi saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas Swedbank vadība nevēlējās sniegt atbildes:

1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis Clifford Chance, bet banka?

2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?

3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?

4) Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības Swedbank Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?

5) Swedbank savā Twitter kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

63
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...