Apmaiņā pret Krājbankas sanāciju Antonovs bijis gatavs liecināt pret oligarhiem
PIETIEK24.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā Krievijas miljardiera Vladimira Antonova pārstāvji un viņa tēvs baņķieris Aleksandrs Antonovs pērngada nogalē pēc Latvijas krājbankas kraha esot devuši „gana skaidrus” signālus par abu iespējamo sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, sniedzot liecības par tā saukto Latvijas oligarhu darījumiem. Apmaiņā par abu Antonovu ziņošanu un sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm prasīts, lai tiek pieņemts lēmums par Latvijas krājbankas sanāciju, liecina Pietiek rīcībā esoša neoficiāla informācija.
Tomēr vienošanās nav tikusi panākta, jo Antonovu interešu pārstāvju bankas administratoram KPMG Baltic iesniegtie Krājbankas sanācijas priekšlikumi nav bijuši pārliecinoši, nav skaidri parādījuši, par kādu naudu un kādā veidā bankas darbību plānots atjaunot. Nav bijis arī skaidrs, kā bankas sanācijas gaitā tiktu atgūti valsts budžeta līdzekļi, kas tika iztērēti bankas noguldītāju saistību daļējai izpildei. Turklāt domstarpības esot radušās arī Antonova interešu pārstāvju starpā, kuru vidū bijis gan apvienības Vienotība biedrs Gatis Kokins, gan čečenu kopienas līderis uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. Kokins bija starp tām personām, kas it kā premjera vārdā neilgi pēc Krājbankas slēgšanas tikās ar Antonovu Londonā, lai runātu par bankas glābšanu. Medijos Kokins kā izbijis baņķieris (bijušais Parex viceprezidents) izteicies par labu Krājbankas sanācijai.
Pēc vairāku Pietiek avotu teiktā, Antonovi bijuši gatavi liecināt par vairākiem ar Krājbankas starpniecību veiktiem darījumiem ar ārzonas kompānijām, kuros kā patiesā labuma guvēji iesaistīti Latvijas oligarhi. Antonovu liecības ēnu būtu metušas, iespējams, gan uz bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš lobējis airBaltic 47,2% daļu pārdošanu un kreditēšanu, gan Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš, iespējams, ar Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras starpniecību īstenojis aizdomīgus naudas darījumus.
Par ziņošanu Antonovi prasījuši nodrošināt, lai bankas administrators KPMG Baltics un Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) iestājas par Krājbankas sanāciju un darbības atjaunošanu. Tomēr, tā kā Antonovu pārstāvju un ar viņiem saistītu personu iesniegtie bankas sanācijas priekšlikumi bijuši vāji, vienošanās par ziņošanu nav īstenota.
Medijos jau ziņots, ka pavisam tika vērtēti četri Krājbankas sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram. Pēc plānu izvērtēšanas tie visi tika noraidīti un 21.februārī FKTK nolēma apstiprināt Krājbankas administratora KPMG Baltics iesniegto bankas maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru. Līdz ar to ceturtdien KPMG Baltics Rīgas apgabaltiesā iesniedza Krājbankas bankrota pieteikumu. Tiesai lēmums par bankas bankrota atzīšanu vai bankrota pieteikuma noraidīšanu jāpieņem 15 dienu laikā.
KPMG Baltics medijos sniegtā informācija liecina, ka par bankas bankrota pieteikšanu administrators izlēmis tāpēc, ka neviens no saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav bijis praktiski īstenojams. Arī FKTK vadītājs Kristaps Zakulis norādījis, ka divi būtiskākie iemesli, kāpēc netika akceptēts neviens no iesniegtajiem sanācijas priekšlikumiem, ir tas, ka pirmām kārtām neviens no sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem nepiedāvāja ieguldīt bankas pamatkapitālā minimāli nepieciešamos 170 miljonus latu, lai atjaunotu bankas darbību. „Lielākais ieguldījuma piedāvājums bija 38 miljoni latu, tātad atlikusī summa būtu jāiegulda kādam citam,” skaidrojis Zakulis. Turklāt neviens no sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem neesot piedāvājis reālu plānu, kā Krājbanka varētu strādāt tālāk un atgūt zaudēto klientu uzticību.
Ar FKTK lēmumu Krājbankas darbība tika apturēta 21.novembrī. FKTK radās bažas, ka no bankas pretlikumīgi aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
