Apkopoti dati par lielāko valsts un pašvaldību uzņēmumu finanšu rādītājiem un vadītāju atalgojumu
PIETIEK08.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar t.s. "solidaritātes nodokļa" ieviešanu Lursoft IT apkopojis datus par 40 lielāko valsts un pašvaldību uzņēmumu finanšu rādītājiem un vadītāju atalgojumu 2014.gadā, - šim iespaidīgajam sarakstam vēl jāpieskaita pirmo divu vietu ieguvēji - airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš 2014. gadā nopelnījis 935 225 eiro, un SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis (attēlā), kura ienākumi pamatdarba vietā 2014. gadā bija 392 029 eiro.
|
Uzņēmums |
Alga, tūkst.EUR |
Apgrozījums, milj.EUR |
Peļņa, tūkst.EUR |
Darbinieku skaits |
|
|
Roberts Strīpnieks |
AS "Latvijas valsts meži" |
96,71 |
275,72 |
75453,80 |
1272 |
|
Normunds Talcis |
AS "RĪGAS SILTUMS" |
69,75 |
173,10 |
2751,90 |
970 |
|
Leons Bemhens |
RPSIA "Rīgas satiksme" |
50,98 |
144,69 |
-4601,20 |
4177 |
|
Vladimirs Kononovs |
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |
95,72 |
63,84 |
1540,19 |
1368 |
|
Arnis Salnājs |
VAS "Latvijas Pasts" |
55,30 |
61,43 |
1714,37 |
4189 |
|
Ivo Lecis |
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" |
50,61 |
60,23 |
557,74 |
2937 |
|
Dagnija Kalniņa |
SIA "Rīgas ūdens" |
55,51 |
42,70 |
3239,54 |
790 |
|
Andris Lukstiņš |
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" |
51,58 |
37,28 |
1333,69 |
610 |
|
Anda Čakša |
VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" |
48,88 |
32,58 |
141,36 |
2030 |
|
Dāvids Tauriņš |
VAS "Latvijas gaisa satiksme" |
51,67 |
24,63 |
215,07 |
363 |
|
Edvīns Striks |
SIA "LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA" |
50,16 |
16,49 |
-521,92 |
812 |
|
Jānis Bokta |
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" |
51,34 |
14,02 |
6001,42 |
262 |
|
Aivars Tauriņš |
SIA "Rīgas meži" |
54,25 |
11,66 |
1023,91 |
336 |
|
Māris Ozoliņš |
AS "CATA" |
58,78 |
11,00 |
57,29 |
409 |
|
Ilga Urtāne |
SIA "Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts" |
101,94 |
9,08 |
253,69 |
302 |
|
Varis Boks |
AS "Augstsprieguma tīkls" |
45,62 |
110,50 |
998,31 |
66 |
|
Viesturs Boka |
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" |
43,77 |
87,98 |
-8735,83 |
4789 |
|
Mārtiņš Tols |
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" |
22,77 |
48,92 |
1310,33 |
564 |
|
Andrejs Kuzņecovs |
PAS "Daugavpils siltumtīkli" |
24,89 |
24,61 |
300,47 |
254 |
|
Maija Kubli |
VAS "Latvijas Loto" |
39,71 |
21,89 |
3516,34 |
98 |
|
Reinis Joksts |
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" |
11,16 |
21,03 |
-844,60 |
1431 |
|
Ivars Belte |
VSIA "Latvijas Televīzija" |
40,15 |
17,27 |
-132,94 |
453 |
|
Inga Cerbule |
SIA "RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS" |
38,00 |
12,46 |
5,65 |
180 |
|
Andrejs Pavārs |
SIA "Rīgas 1. slimnīca" |
36,79 |
12,27 |
-89,72 |
666 |
|
Jānis Lange |
VAS "Latvijas Valsts ceļi" |
40,15 |
12,13 |
43,56 |
334 |
|
Imants Stirāns |
SIA "Getliņi EKO" |
40,37 |
11,90 |
15,37 |
96 |
|
Anita Vaivode |
VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" |
31,47 |
11,46 |
76,18 |
456 |
|
Uģis Muskovs |
SIA "Vidzemes slimnīca" |
31,91 |
11,40 |
1141,89 |
651 |
|
Jānis Buģins |
VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" |
40,87 |
11,35 |
2,09 |
886 |
|
Zigmars Liepiņš |
VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" |
34,40 |
11,11 |
126,49 |
593 |
|
Aldis Mežals |
AS "RĒZEKNES SILTUMTĪKLI" |
26,68 |
10,05 |
291,52 |
45 |
|
Ivars Zvīdris |
SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" |
42,86 |
8,71 |
156,34 |
528 |
|
Zigurds Starks |
SIA "Jūrmalas siltums" |
28,18 |
8,59 |
65,71 |
94 |
|
Arnis Uzars |
PSIA "Ventspils siltums" |
34,81 |
8,56 |
700,20 |
120 |
|
Anda Nulle |
VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" |
30,08 |
8,28 |
86,52 |
452 |
|
Marita Zeltiņa |
SIA "RĒZEKNES SLIMNĪCA" |
25,65 |
8,06 |
-1,58 |
560 |
|
Mārtiņš Cimermanis |
SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" |
37,25 |
7,54 |
9,89 |
454 |
|
Anatolijs Abramovs |
AS "Rīgas Centrāltirgus" |
40,47 |
7,10 |
219,77 |
185 |
|
Sarmīte Ķikuste |
VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" |
31,96 |
6,70 |
20,03 |
597 |
|
Jānis Neimanis |
SIA "Komunālā pārvalde" |
23,42 |
6,68 |
1,31 |
89 |
- pētījumā analizēti 40 lielāko uzņēmumu, kuros valsts vai pašvaldību līdzdalība veido vismaz 51%, rādītāji. Analizēti tikai to uzņēmumu dati, par kuriem bijusi pieejama informācija Lursoft datu bāzēs un VID publiskojamajā datu bāzē gūtie ieņēmumi no attiecīgā amata apskatītajā uzņēmumā atšifrēti kā "Alga".
- algu apmērs apkopots amatpersonām, kuras 2014.gadā apskatītajā uzņēmumā pildījušas vai uzsākušas pildīt valdes priekšsēdētāja vai arī vienīgā valdes locekļa amatu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
