Iesaki rakstu: 
Elektroenerģijas tarifu apstiprināšanas kārtība izrādījusies būtisks apgrūtinājums tiem, kas tos vēlētos apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Elektroenerģijas tirgus likums no 2009. gada 1. janvāra ļauj Latvenergo pašiem noteikt tarifus un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) var vienīgi pārbaudīt to atbilstību metodikai un, ja problēmu nav, tikai neiebilst pret tiem. Tādējādi izveidojusies situācija, ka „nav īsti administratīvā akta, ko apstrīdēt”, norāda juristi. Šāda situācija ir iedzīvotājiem „nedraudzīga” un pretrunā ar administratīvā procesa būtību, kas veidots tā, lai valsts un pašvaldību iestāžu lēmumus varētu apstrīdēt katrs iedzīvotājs, nevis tikai augsti kvalificēti juristi, kas orientējas normatīvo aktu niansēs.
„Vidusmēra cilvēkam ar labu izglītību nav viegli uztverams, kā pārsūdzēt elektroenerģijas tarifus. Ir gadījumi, kad tos nosaka Regulators. Tad viss ir skaidrs, bet, ja tarifus nosaka Latvenergo un Regulators tiem tikai neiebilst, ir diezgan sarežģīti atrast pareizo dokumentu pārsūdzēšanai,” Pietiek norāda konstitucionālo un administratīvo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tā kā gadījumā ar jaunajiem Latvenergo tarifiem Regulators sēdē vienkārši nav cēlis iebildumus un tiem piekritis, nav pieņemts dokumentāli apstiprināts lēmums, kuru ieinteresētie varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
Pastars, kurš pētījis šo gadījumu, nonācis pie secinājuma, ka visticamāk pārsūdzēt varētu Regulatora padomes 2011. gada 16. februāra lēmumu, ar kuru atcelti iepriekš spēkā bijušie Latvenergo tarifi. Šis lēmums ticis publicēts un ir pieejams pārsūdzēt gribētājiem. Otra iespēja būtu pārsūdzēt oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis 2011. gada 27. janvārī publicētos Latvenergo jaunos tarifus. Visbeidzot trešā iespēja ir pārsūdzēt Regulatora 2007. gada 12. decembra lēmumu, ar kuru apstiprināta Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem, kas nosaka kārtību, kā ražotājs nosaka tarifus.
Jebkurā gadījumā Pastars uzskata, ka nav normāla tarifu noteikšanas sistēma, kurā, ne tikai iedzīvotājiem, bet arī augsti kvalificētiem juristiem nav viegli izprast, kurš ir pārsūdzamais lēmums. Līdz ar to neesot arī skaidrs, kurā no administratīvās tiesas instancēm vērsties. Ierasta prakse ir sūdzību iesniegt Administratīvajā rajona tiesā, bet, ja tiek apstrīdēts Regulatora lēmums, lieta pēc piekritības nonāk Administratīvajā apgabaltiesā.
Kamēr tarifu lietā nav bijis Administratīvās tiesas visu instanču sprieduma, nav iespējama vēršanās Satversmes tiesā. Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede Pietiek pieļāva, ka vēršanās Konstitucionālajā tiesā šajā lietā ir iespējama, un apstrīdēt, visticamāk, varot tiesību normu, kas regulē šādu tarifu noteikšanas kārtību. To regulē gan Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta 3. daļa, gan ar Regulatora lēmumu pieņemtā metodoloģija. (Pirmo un otro dokumentu Pietiek publicē; Latvenergo publikāciju Latvijas Vēstnesī var atrast šeit: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=224965&laidiens_id=9884 )
Tikmēr Pastars iespēju, ka tiesa varētu atcelt jaunos Latvenergo tarifus vērtē kā „iluzoru”. „Diemžēl tiesa nevarēs pārbaudīt un izvērtēt to, ko grib iedzīvotāji, - vai Latvenergo strādā tik optimāli, lai paaugstinātu tarifus,” prognozē Pastars. Visticamāk, tiesa varētu atcelt lēmumu par tarifu celšanu tad, ja tiktu konstatēti rupji pārkāpumi tarifu aprēķināšanas metodoloģijas ievērošanā. Kā zināms, Regulators šādu neatbilstību neatklāja un pret Latvenergo tarifiem neiebilda.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
