Apgabaltiesas spriedums neglaimojošās detaļās un vērtējumos atklāj „Parex” – „Revertas” metodes
A. Gobzems30.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau esot valsts bankas statusā, tagad par AS Reverta pārdēvētā AS Parex banka ir veikusi darbības, kuras tiesa nepārprotami atzinusi par likumam neatbilstošām. Kredītiestāde cita starpā ir veikusi bezskaidras naudas maksājumus, kontā neesot naudas līdzekļiem, uzņēmumam tā tiesiskās aizsardzības procesa laikā atvērusi jaunus kontus, firmas amatpersonām par to neko nezinot, un pat uzņēmuma kontā ieskaitītus līdzekļus bez tā amatpersonu un administratores ziņas izlietojusi nevis šī uzņēmuma, bet gan bankas pašas maksājumu veikšanai. Visi šie fakti uzskaitīti Rīgas apgabaltiesas spriedumā, ko šodien publisko Pietiek.
Spriedums skar bijušās bankas un maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri strīdus par apjomīgām naudas summām. Viss sākās, kad 2010.gada 16.septembrī Parex banka šīs SIA administratorei iesniedza nodrošinātā kreditora prasījumu, lūdzot atzīt AS Parex banka par MSIA Delfīns Partneri nodrošināto kreditoru Ls 52,8 miljonju apmērā, uz ko uzņēmuma administratore 2010.gada 27.septembrī pieņēma lēmumu neatzīt Parex banka pieteikto nodrošinātā kreditora prasījumu daļā par galveno parādu 1,4 miljonu eiro apmērā, kā arī blakus prasījumu Ls 27 miljonu apmērā.
Šo administratores lēmumu AS Parex banka pārsūdzēja, bet ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 10.novembra lēmumu noraidīja Parex bankas sūdzību. Pēc tam tad arī tagadējā Reverta Rīgas apgabaltiesā cēla prasību, lūdzot atzīt Parex bankas nodrošinātā kreditora prasījumu pret SIA Delfīns Partneri tā noraidītajā daļā Ls 2,18 miljonu apmērā. Savukārt Delfīns Partneri tiesā vērsās ar pretprasību.
No apgabaltiesas sprieduma izriet virkne interesantu, līdz šim plašai sabiedrībai nezināmu faktu par Latvijas banku darbību un metodēm. Tā spriedumā atklāts, ka kredītiestādes mēdz veikt darbības ar kontos reāli nemaz neesošu naudu, ne vienmēr parūpējas, lai būtu precīzi noformēta kontu atvēršana un maksājumu veikšana, kā arī vismaz reizēm veic patvaļīgus maksājumus no klientu kontiem un pat nenoformē dokumentus pietiekami, lai nerastos jautājumi par milzīgu summu izsniegšanas pamatojumu.
Saistībā ar dokumentu aprites „kārtību” bijušajā Parex bankā tiesa konstatējusi: „Tiesa atzīst, ka prasītāja [Parex banka] nepierādīja aizdevuma izsniegšanu faktu strīdus pamatsummas Ls 1 021 586, 57 apmērā pēc 2005.gada 2.decembra Aizdevuma līguma Nr.2.2.1.- 05/224 un, ka šie līdzekļi būtu pārskaitīti uz SIA Delfīns Partneri bankas kontu Nr. LV 46 PARX 0009 0171 6000 2 AS Parex banka.
No lietā iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja caur bankas datorprogrammu ievada informāciju par veiktajiem maksājumiem no konta, kurā nav bezskaidras naudas līdzekļu, to pierāda lietas materiālos esošā konta Nr. LV 5 1 PARX 009 0171 6000 9 izdruka, kā arī AS Parex banka Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā maksājumu uzdevumu par nomaksātajiem šķīrējtiesas procesa izdevumiem vietā iesniegtās datorprogrammas izdrukas.
Pēc vairākkārtēja pieprasījuma iesniegt tiesā aprēķinu, no kura būtu saprotams, no kura AS Parex banka bankas konta tika pārskaitīts SIA Delfīns Partneri aizdevums, AS Parex banka pārstāvis iesniedza aprēķinu, no kura redzams, ka AS Parex banka ir nevis izsniegusi atbildētājai piešķirto aizdevumu, bet gan kreditējusi bankas kontu LV 46 PARX 0009 0171 6000 2, un debitējusi bankas aktīva posteņa „Kredīti" uzskaites kontu LD0620100024.
Tiesa atzīst, ka AS Parex banka nepierādīja, ka bankai bija atvērts konts AS Parex banka Nr.LD0620100024, par kuru saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu prasībām bija paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, ko apstiprina arī prasītājas 2011.gada 1.decembra rakstveida paskaidrojumi, ka šādi numuri ir bankas piešķirtiem individuālās uzskaites numuri aizdevuma daļai vai aizdevuma kredītlīnijas daļai. Prasītājs nepierādīja, ka individuālās uzskaites numuri ir tas pats, kas bankā oficiāli atvērts bankas konts.”
Savukārt bijušās Parex bankas „patstāvīgās” rīcības ar klientu kontu līdzekļiem ilustrē šis fragments no tiesas sprieduma: „Ar lietas materiāliem pierādīts, ka saskaņā ar 2005.gada 2.decembra ar prasītāju noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.2.2.1.-05/224 nosacījumiem, SIA Delfīns Partneri pieprasīja un no Valsts ieņēmuma dienesta saņēma PVN atmaksu uz SIA Delfīns Partneri bankas kontu LV 19 PARX 0009 0171 6000 3 AS Parex banka, no kura AS Parex banka darbinieki to pārskaitīja uz SIA Delfīns Partneri bankas kontu LV 89 PARX 0009 0171 6000 4 AS Parex banka, savukārt no kura šos PVN atgūtos naudas līdzekļus AS Parex banka darbinieki ik pa brīdim pārskaitīja uz SIA Delfīns Partneri bankas kontu LV 73 PARX 0009 0171 6000 1 AS Parex banka būvniecības darbu apmaksai, bet 2008.gada 19.novembrī daļu no atgrieztās PVN summas - Ls 959 581,- apmērā pārskaitīja uz SIA Delfīns Partneri bankas kontu LV 62 PARX 0009 0171 6000 5 AS Parex banka, to konvertējot uz 1 349 621,66 EUR.
Tiesā guva apstiprinājumu tas, ka SIA Delfīns Partneri amatpersonai un citiem pārstāvjiem bija liegta iespēja rīkoties ar SIA Delfīns Partneri piederošajiem naudas līdzekļiem AS Parex banka sekojošos kontos: LV 46 PARX 0009 0171 6000 2, LV 89 PARX 0009 0171 6000 4, LV 62 PARX 0009 0171 6000 5.
Pēc atbildētājas maksātnespējas pasludināšanas administratore lūdza AS Parex banka izsniegt kontu, tajā skaitā arī kontu LV 46 PARX 0009 0171 6000 2, LV 89 PARX 0009 0171 6000 4, LV 62 PARX 0009 0171 6000 5 izdrukas, ko AS Parex banka liedza, norādot, ka šie konti nav SIA Delfīns Partneri bankas konti un tajos esošie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par SIA Delfīns Partneri naudas līdzekļiem, kas ir pretrunā ar AS Parex banka internetbankas izdrukās redzamajiem SIA Delfīns Partneri bankas kontiem, kā arī 2005.gada 2.decembra Aizdevuma līguma nr.2.2.1.- 05/224 noteiktajam, un, piemēram, no konta Nr. LV 46 PARX 0009 0171 6000 2 izdrukas redzams, ka tajā 2006.gada pirmajā pusgadā SIA Delfīns Partneri amatpersona iemaksā, kā arī pārskaita bezskaidras naudas līdzekļus kā dalībnieka bezprocentu aizdevumu.
Tiesa atzīst par pamatotu atbildētājas argumentu, ka kritiski vērtējami AS Parex banka apgalvojums, ka šie konti nav SIA Delfīns Partneri bankas konti, jo no tiem tiek veikti atbildētājas maksājumi, tajā skaitā par atbildētājas izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Tiesa, iepazīstoties ar SIA Delfīns Partneri konta LV 62 PARX 0009 0171 60005 AS Parex banka izdruku un pārējiem atbildētājas rīcībā esošajiem dokumentiem, konstatēja, ka lielākā daļa no SIA Delfīns Partneri piederošajiem naudas līdzekļiem atmaksātās PVN summas Ls 959 581 apmērā, kuru 2008.gada 19.novembrī AS Parex banka darbinieki pārskaitīja uz SIA Delfīns Partneri bankas kontu LV 62 PARX 0009 0171 6000 5 AS Parex banka, to konvertējot uz 1 349 621,66 EUR, ir izlietoti SIA Delfīns Partneri maksājumu, tajā skaitā arī par izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem, apmaksai, AS Parex banka tā nopelnot uz SIA Delfīns Partneri rēķina ar tās naudas konvertāciju.”
Tiesa arī ļoti atklāti un skarbi vērtējusi bijušās Parex bankas darbības kopumā: „Civillikuma 1415.pants nosaka, ka „neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā".
Kredītiestāde AS Parex banka nav tiesīga ignorēt likuma „Par grāmatvedību'" prasības, un bez grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, kuri apstiprina Aizdevuma vai tā daļas izmaksu vai pārskaitīšanu SIA Delfīns Partneri bankas kontā, par vienīgo Aizdevuma izsniegšanas pierādījumu izmantot pušu parakstītās vienošanās, kurās bez dokumentāla pamata ir norādīts „it kā" izsniegtā aizdevuma apmērs un „it kā” kapitalizēto lietošanas un rezervēšanas procentu apmērs, kaut gan tajā pašā laikā no tiesai iesniegtās konta LV 46 PARX 0009 0171 6000 2 izdrukas ir nepārprotami redzams, ka aizdevuma pamatsumma 33 735 288,82 apmērā ir atmaksāta 2009.gada 23.februārī, kā arī laika posmā no 2008.gada 30.maija līdz 2009.gada 25,novembrim ir veikta vienošanās norādīto procentu atmaksa.
Šādu darījuma punktu iekļaušana līgumā, kas ir vērtējama tikai kā AS Parex banka darbība, kuras mērķis ir pretējs likumiem.”
Tiesas spriedumā minēts vēl viens gadījums, kad banka rīkojusies pretēji Civillikuma normām: „AS Parex banka ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem nespējot tiesā pierādīt 2005.gada 2.decembrī SIA Delfīns Partneri piešķirtā aizdevuma izsniegšanas faktu un precīzu apmēru, nav tiesīga uz citu kreditoru rēķina pretendēt uz maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri naudas līdzekļiem. To, ka AS Parex banka veic bezskaidras naudas maksājumus, kontā neesot naudas līdzekļiem, apstiprina lietā esošā konta LV51PARX 0009017160009 izdruka.
To, ka prasītāja rīkojusies pretēji Civillikuma 1415.pantā noteiktajam apliecina arī 2011.gada 10.novembrī MSIA Delfīns Partneri administratorei AS Citadele banka izsniegtais kopsavilkums par MSIA Delfīns Partneri aktīvajiem bankas kontiem, kurā atklājās, ka AS Parex banka SIA Delfīns Partneri, SIA Delfīns Partneri amatpersonām un administratoriem nezinot, jau tiesiskās aizsardzības procesa laikā ir atvērti jauni konti - LV 78 PARX 0009 0171 6000 8 LV 51 PARX 0009 0171 6000 9, ar norādi norēķini par tiesu izdevumiem.”
Tiesas spriedumā par meliem atzīti arī Parex bankas paskaidrojumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: „No SIA Delfīns Partneri konta LV51PARX0009017160009 izdrukas, redzams, ka pretēji AS Parex banka paskaidrojumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par to, ka atvērtais bankas konts LV51PARX0009017160009 nav uzskatāms par norēķinu kontu, tajā pat laikā no šī konta izdrukas ir redzams, ka tajā 2010.gada 8.februārī AAS ERGO Latvija ir ieskaitījusi SIA Delfīns Partneri pienākošos apdrošināšanas atlīdzību Ls 2630,30 apmērā, kuru AS Parex banka bez SIA Delfīns Partneri amatpersonu un administratores ziņas ir izlietojusi nevis SIA Delfīns Partneri, bet gan bankas personīgo maksājumu veikšanai, kuri arī tiek veikti no šī bankas konta - LV51PARX0009017160009, kopsummā Ls 85 673,51 apmērā, neesot šajā konta naudas līdzekļiem, tajā skaitā maksājumus par šķīrējtiesas procesa izdevumiem Rīgas Starptautiskajai šķīrējtiesai prasībā pret SIA Delfīns Partneri Ls 4 205,49 un Ls 31 579,13 apmērā.
Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā ceļot prasību pret SIA Delfīns Partneri un Larisu Sviridovu, AS Parex banka iesniedza nevis maksājumu uzdevumus par it kā augstākminēto maksājumu veikšanu, bet gan bankas datorsistēmas izdrukas (kuras jau ir iesniegtas šajā civillietā), no kurām redzams brīdinājums par neakceptētas (neesošas) naudas lietošanu, kas apstiprinās arī ar 2011. gada 10.novembrī MSIA Delfīns Partneri administratorei AS Citadele banka izsniegto SIA Delfīns Partneri konta LV51PARX0009017160009 izdruku, no kuras redzams, ka šajā kontā nav citu naudas līdzekļu, kā tikai 2010.gada 8.februārī AAS ERGO Latvija ieskaitītā un SIA Delfīns Partneri pienākošā apdrošināšanas atlīdzība Ls 2630,30 apmērā, ko apstiprina AAS ERGO Latvija 2012.gada 23.janvāra atbilde MSIA Delfīns Partneri administratorei.
MSIA Delfīns Partneri administratores pienākums kreditoru kopuma interesēs ir celt prasību par MSIA Delfīns Partneri piederošo naudas līdzekļu Ls 2 630,30 apmērā piedziņu no AS Parex banka, kura bez tiesiska pamata šos MSIA Delfīns Partneri naudas līdzekļus ir izlietojusi savās, AS Parex banka interesēs, pārskaitot šos naudas līdzekļus SIA Koblenz Drošība 2010.gada martā, ko apliecina konta izdruka.”
Kā jau ziņots, bijusī Parex banka, tagadējā valstij piederošā Reverta kategoriski nevēlas komentēt šo tai nelabvēlīgo tiesas spriedumu. Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
