Apgabaltiesa “Meroni dzelzceļniekam” Bremzem par norunas neturēšanu ar iepriekšējo darbavietu piespriedusi maksāt vēl iespaidīgāku summu
Imants Liepiņš10.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienošanās neturēšana, līguma laušana un mēģinājums “gan zivtiņu apēst, gan ar vilcieniņu pabraukāties” ļoti dārgi var izmaksāt bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” augstākā līmeņa menedžerim Mārim Bremzem, kuram tagad jau apgabaltiesa piespriedusi atmaksāt saņemto naudu, pie kam ar procentiem.
Pietiek jau iepriekš aprakstīja, kā bijušais SIA “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, aizejot no VAS “Latvijas Dzelzceļš” meitasuzņēmuma, atbilstoši Darba likuma nosacījumiem noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no “LDz Cargo” saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja M. Bremzem aizliegumu izpaust “LDz Cargo” komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu M. Bremze apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas — 2016. gada 30. septembrī — M. Bremze šo paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma lauzt un tika reģistrēts kā Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S “Baltijas Ekspresis” valdes priekšsēdētājs. Šī kompānija ir tieša “LDz Cargo” konkurente, jo abas nodarbojas ar vagonu pārvadāšanu pa dzelzceļu ar sev piederošām lokomotīvēm. “LDz Cargo” acīmredzami uzticējās savam bijušajam vadītājam, jo nolīgtos 4086 eiro mēnesī par nekonkurēšanu ir izmaksājis uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata — vienā reizē izmaksāti 67 580 eiro un vēl nomaksāti nodokļi 33 430 plus 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, M. Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta — R. Meroni kontrolētā uzņēmuma “Baltijas Ekspresis”.
Sekoja tiesu darbi, un Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2019. gadā nosprieda: M. Bremzem jāatmaksā savai bijušajai darbavietai "LDz Cargo" 69 545 eiro, ko veidoja 57 256 eiro kompensācija, 8807 eiro kavējuma procenti un 3451 eiro ar tiesāšanos saistītie izdevumi. Vienlaikus pirmās instances tiesa atzina, ka “Baltijas Ekspresis” nevar atbildēt par sava jaunā vadītāja darbībām, kuras tas veicis pret iepriekšējo darbavietu, un no R. Meroni interešu sfērā esošā dzelzceļa uzņēmuma nekas nav jāpiedzen.
Cerībās panākt maksājamās kompensācijas atcelšanu, M. Bremze pārsūdzēja šo spriedumu apgabaltiesā. Bet atcelšanas vietā Rīgas apgabaltiesa kompensācijas apjomu vairāk nekā dubultojusi — no M. Bremzes par labu "LDz Cargo" jau piedzīti 175 187 eiro un likumiskie nokavējuma procenti vismaz par divarpus gadiem, kā arī tiesvedības izdevumi un ar lietas vešanu saistītās izmaksas. Par pēdējām pozīcijām netiek ziņots, taču, tā kā Civillikums pēc noklusējuma nosaka kavējuma procentus 6% apmērā, tad par divarpus gadiem tie varētu veidot vēl aptuveni 26 tūkstošus eiro.
Attiecībā uz prasības celšanu savulaik LDz skaidroja, ka dzelzceļa pārvadājumu nozarē Latvijā faktiski ir tikai trīs savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki. Ikviena augsti kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati, tādēļ atbilstoši Darba likuma nosacījumiem ar šādiem speciālistiem slēdz abpusēji izdevīgu vienošanos par nekonkurēšanu — uz noteiktu, saprātīgu laiku nosakot ierobežojumus speciālista iespējām strādāt pie tiešajiem konkurentiem. Par to šim speciālistam tiek izmaksāta atbilstoša atlīdzība, par kuru puses ir vienojušās, jo to nosaka Darba likums. Arī M. Bremze saņēma tieši šāda veida kompensāciju.
Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas nelabvēlīgs “Meroni dzelzceļniekam” un ticis pieņemts, kā izrādās, jau 2020. gadā, pirmoreiz publiski ticis paziņots tikai tagad — sakarā ar faktu, ka Senāts pieņēmis kasāciju un vēlreiz izskatīs šo lietu, taču rakstveida procesā, jo šādas lietas Latvijā ir retums un tāpēc tai ir nozīme turpmākas tiesu prakses iedibināšanā.
Iepriekš par tēmu (tajā skaitā pilns M. Bremzes lauztās vienošanās teksts)
https://pietiek.com/raksti/tiesas_materiali_meroni_menedzerim_bremzem_nav_bijis_pietiekami_ar_4000_eiro_menesi_par_neka_nedarisanu/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_visus_nekustamos_ipasumus_jau_laikus_norakstijis_sievai/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_jau_divreiz_noraidijusi_meroni_uznemuma_meginajumu_izmantot_bremzes_pravu_savas_biznesa_intereses/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_nepienem_meroni_menedzera_apelacijas_sudzibu,_-_meginajis_ietaupit_cetrus_tukstosus_uz_valsts_nodevas_rekina/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_cies_vel_vienu_zaudejumu_tiesa,_ta_atsakas_taisit_papildspriedumu/
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
