Apgabaltiesa “Meroni dzelzceļniekam” Bremzem par norunas neturēšanu ar iepriekšējo darbavietu piespriedusi maksāt vēl iespaidīgāku summu
Imants Liepiņš10.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienošanās neturēšana, līguma laušana un mēģinājums “gan zivtiņu apēst, gan ar vilcieniņu pabraukāties” ļoti dārgi var izmaksāt bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” augstākā līmeņa menedžerim Mārim Bremzem, kuram tagad jau apgabaltiesa piespriedusi atmaksāt saņemto naudu, pie kam ar procentiem.
Pietiek jau iepriekš aprakstīja, kā bijušais SIA “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, aizejot no VAS “Latvijas Dzelzceļš” meitasuzņēmuma, atbilstoši Darba likuma nosacījumiem noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no “LDz Cargo” saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja M. Bremzem aizliegumu izpaust “LDz Cargo” komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu M. Bremze apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas — 2016. gada 30. septembrī — M. Bremze šo paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma lauzt un tika reģistrēts kā Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S “Baltijas Ekspresis” valdes priekšsēdētājs. Šī kompānija ir tieša “LDz Cargo” konkurente, jo abas nodarbojas ar vagonu pārvadāšanu pa dzelzceļu ar sev piederošām lokomotīvēm. “LDz Cargo” acīmredzami uzticējās savam bijušajam vadītājam, jo nolīgtos 4086 eiro mēnesī par nekonkurēšanu ir izmaksājis uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata — vienā reizē izmaksāti 67 580 eiro un vēl nomaksāti nodokļi 33 430 plus 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, M. Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta — R. Meroni kontrolētā uzņēmuma “Baltijas Ekspresis”.
Sekoja tiesu darbi, un Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2019. gadā nosprieda: M. Bremzem jāatmaksā savai bijušajai darbavietai "LDz Cargo" 69 545 eiro, ko veidoja 57 256 eiro kompensācija, 8807 eiro kavējuma procenti un 3451 eiro ar tiesāšanos saistītie izdevumi. Vienlaikus pirmās instances tiesa atzina, ka “Baltijas Ekspresis” nevar atbildēt par sava jaunā vadītāja darbībām, kuras tas veicis pret iepriekšējo darbavietu, un no R. Meroni interešu sfērā esošā dzelzceļa uzņēmuma nekas nav jāpiedzen.
Cerībās panākt maksājamās kompensācijas atcelšanu, M. Bremze pārsūdzēja šo spriedumu apgabaltiesā. Bet atcelšanas vietā Rīgas apgabaltiesa kompensācijas apjomu vairāk nekā dubultojusi — no M. Bremzes par labu "LDz Cargo" jau piedzīti 175 187 eiro un likumiskie nokavējuma procenti vismaz par divarpus gadiem, kā arī tiesvedības izdevumi un ar lietas vešanu saistītās izmaksas. Par pēdējām pozīcijām netiek ziņots, taču, tā kā Civillikums pēc noklusējuma nosaka kavējuma procentus 6% apmērā, tad par divarpus gadiem tie varētu veidot vēl aptuveni 26 tūkstošus eiro.
Attiecībā uz prasības celšanu savulaik LDz skaidroja, ka dzelzceļa pārvadājumu nozarē Latvijā faktiski ir tikai trīs savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki. Ikviena augsti kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati, tādēļ atbilstoši Darba likuma nosacījumiem ar šādiem speciālistiem slēdz abpusēji izdevīgu vienošanos par nekonkurēšanu — uz noteiktu, saprātīgu laiku nosakot ierobežojumus speciālista iespējām strādāt pie tiešajiem konkurentiem. Par to šim speciālistam tiek izmaksāta atbilstoša atlīdzība, par kuru puses ir vienojušās, jo to nosaka Darba likums. Arī M. Bremze saņēma tieši šāda veida kompensāciju.
Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas nelabvēlīgs “Meroni dzelzceļniekam” un ticis pieņemts, kā izrādās, jau 2020. gadā, pirmoreiz publiski ticis paziņots tikai tagad — sakarā ar faktu, ka Senāts pieņēmis kasāciju un vēlreiz izskatīs šo lietu, taču rakstveida procesā, jo šādas lietas Latvijā ir retums un tāpēc tai ir nozīme turpmākas tiesu prakses iedibināšanā.
Iepriekš par tēmu (tajā skaitā pilns M. Bremzes lauztās vienošanās teksts)
https://pietiek.com/raksti/tiesas_materiali_meroni_menedzerim_bremzem_nav_bijis_pietiekami_ar_4000_eiro_menesi_par_neka_nedarisanu/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_visus_nekustamos_ipasumus_jau_laikus_norakstijis_sievai/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_jau_divreiz_noraidijusi_meroni_uznemuma_meginajumu_izmantot_bremzes_pravu_savas_biznesa_intereses/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_nepienem_meroni_menedzera_apelacijas_sudzibu,_-_meginajis_ietaupit_cetrus_tukstosus_uz_valsts_nodevas_rekina/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_cies_vel_vienu_zaudejumu_tiesa,_ta_atsakas_taisit_papildspriedumu/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
