Apdrošinātājs jau divarpus gadus mēģina piedzīt 24 tūkstošus eiro no Kaimiņa par dzēruma ugunsgrēku
PIETIEK13.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir guvusi apstiprinājumu kāda Pietiek lasītāja nesen iesūtītā informācija par bijušo bēdīgi slaveno Saeimas deputātu, Egila Levita apmedaļoto Artusu Kaimiņu un viņa dramatisko finanšu stāvokli, - kā izrādās, apdrošināšanas sabiedrība Balta jau divarpus gadus cenšas no tagadējā „vienas lomas aktiera” piedzīt vairāk nekā 24 tūkstošus eiro par dzērumā izraisīto ugunsgrēku. Tā kā A, Kaimiņš nekādi nav vēlējies maksāt, lieta jau nonākusi tiesā.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc tam, kad A. Kaimiņš 2019. gada 1. decembrī savā īrētajā dzīvoklī Rīgā, Antonijas ielā 10-9A dzērumā izraisīja ugunsgrēku, Balta ir izmaksājusi ēkas īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 22 785 eiro apmērā, kā arī segusi 1362 eiro lielos ekspertīzes izdevumus, - kopā tātad 24 148 eiro.
Pietiek rīcībā ir eksperta atzinums, kas pilnībā apgāž bijušā deputāta publiskos melus par to, kā ugunsgrēku izraisījusi Ikea lampiņa.
„Ugunsgrēka izcelšanās iemesls, kas notika 01.12.2019.g. pēc adreses: Rīgā, Antonijas ielā 10 dz.9-A, izcēlās dzīvoklī, guļamistabā, gultas atrašanās vietā. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija degošas cigaretes, sveces vai cita mazjaudīgā siltuma impulsa iedarbība uz gultas materiāliem vai degošajām konstrukcijām ar tālāku ugunsgrēka izplatīšanos. Aprakstītājā situācijā pārkāpts 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi" 6.punkts,” teikts atzinumā. Faktiski tas nozīmē, ka ugunsgrēks izcēlies, bijušajam deputātam gultā dzērumā smēķējot.
Taču nu jau ilgāk nekā divarpus gadus A. Kaimiņš ir mēģinājis ar dažādiem paņēmieniem ja ne pilnībā izvairīties no zaudējumu apmaksas, tad vismaz to novilcināt, un pašlaik lieta jau nonākusi tiesā. Kopā ar vairākām citām prasībām, kas ir celtas pret A. Kaimiņu, šis fakts liecina par drīzu bijušā deputāta maksātnespēju.
Kad pirms dažām dienām Pietiek publicēja kāda lasītāja iesūtīto informāciju šai sakarā, tajā bija pieminēti gan A. Kaimiņa mēģinājumi izmeloties pēc notikušā ugunsgrēka, gan arī tas, ka kopējā prasību summa varētu pārsniegt pat 100 tūkstošus eiro:
„Tobrīd sākotnēji faktiski visi Latvijas mediji bez mazākās veselā saprāta izmantošanas atkārtoja viņiem pamesto „pīli” par to, kā nabaga kristīgi noskaņotais Saeimas deputāts, Ziemassvētkus gaidot, jau laikus iededzis Adventes svecīti, uz mirkli to piemirsis un tad varonīgi cīnījies ar liesmām, gūstot desmitās daļas ķermeņa apdegumu.
Patiesība gan bija cita – politiskais aktieris tikai laimīgas nejaušības dēļ dzīvs nesadega, jo pārdzēries bija sadomājis gultā uzsmēķēt un aizmidzis. Rezultātā bojā gandrīz gāja ne tikai pats klauns, bet arī dzīvoklī bijusī viņa „pasija”, kura bija kārtīgi saindējusies ar dūmiem.
Savukārt pēc tam žūpa nāca klajā ar jauniem meliem – ka ugunsgrēka iemesls esot Ikea pirkta lampiņa (sākumā „vainīga” bija Adventes svece) un ka viņš varonīgi cīnījies ar degošo Dormeo putu matraci, kurš degot kā traks.
Vēl pēc tam atklātībā nonāca fotogrāfijas no ugunsgrēkā cietušā dzīvokļa, kas lika uzdot virkni jautājumu: nez kāpēc gan svecīte ir viena no retajiem priekšmetiem, kas izskatās galīgi uguns neskarta, nez kāpēc malu malās atrodas reibinošu dziru pudeles un nez kāpēc matracis nebūt neatrodas pie loga, pa kuru klauns to it kā esot mēģinājis izmest.
Taču, kā izrādās, jau trīs gadus senie notikumi nebūt nav uzskatāmi par pagājušiem bez pēdām. Tieši otrādi – tieši tagad A. Kaimiņam pēc ilgas vilcināšanās un cietušo vazāšanas aiz deguna var nākties beidzot atmaksāt tiem nodarītos zaudējumus.
Lieta tāda, ka Antonijas ielas 10. nama īpašnieks bija noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar AAS Balta un tā tam izmaksāja gandrīz 23 tūkstošus eiro, kā arī sedza ekspertīzes izdevumus.
Lieki teikt, ka ar valsts prezidenta medaļu apbalvotais kungs visu šo laiku ir centies izvairīties no zaudējumu segšanas. Taču tagad lieta ir nonākusi tiesā, un, spriežot pēc visa, tā nebūs vienīgā, - eksdeputātam nāksies segt arī ugunsdzēsēju nolieto dzīvokļu īpašnieku ciestos zaudējumus, līdz ar ko lēšams, ka kopējā summa, ko Artusam Kaimiņam var nākties atmaksāt, tuvosies 100 tūkstošiem eiro vai pat pārsniegs šo summu.
Tā kā no Saeimas kompensācijā saņemtie 9000 eiro drīz būs nodzerti un tā kā par savu vienu vienīgo lomiņu Alvja Hermaņa paspārnē kungs saņem diezgan mazus grasīšus, un tā kā visa viņa deklarētā manta ir divi veci auto, tad skaidrs, ka nekādas kompensācijas cietušie neredzēs kā savas ausis. Tāpēc – varbūt vismaz citiem kreditoriem ir pēdējais brīdis pasteigties…”
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
