Apcietinātā Sprinovska uzņēmumi pērn iegādājušies divus īpaši dārgus luksusauto
PIETIEK18.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmējs Jānis Sprinovskis, kurš apcietināts saistībā ar Daugavpils kukuļošanas lietu, pēdējā gada laikā nopietni aizrāvies ar īpaši dārgu luksusauto iegādi. Kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls nule publicētais pārskats par dārgākajām Latvijas uzņēmumu pērn iegādātajām luksus automašīnām, Sprinovska uzņēmumi "atzīmējušies" ar vismaz divām Latvijas apstākļiem ekskluzīvām automašīnām.
Pārskats, kas tapis, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, rāda, ka pērn Sprinovska uzņēmumi iegādājušies veselas divas īpaši dārgas - vismas 120-160 tūkstošus eiro vērtas - automašīnas, kas pagājušajā gadā bijušas vienīgie šāda modeļa auto Latvijā.
Tā vismaz 160 tūkstošus eiro vērtu Ferrari California (attēlā) automašīnu iegādājusies SIA Augulienas muiža, kuras vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir Guna Sprinovska un kuras apgrozījums 2011. gadā bijis tikai 3407 lati.
Savukārt vismaz 120 tūkstošus eiro vērtu Mercedes Benz G55 AMG automašīnu iegādājusies uzņēmējam Sprinovskim piederošā SIA DAV 1, kas iepriekš saukusies Vēja parks 1.
Pērn gan iegādāts vēl viens šāds jauns Mercedes Benz braucamais, taču tas, pēc visa spriežot, iegādāts izvešanai no valsts, jo jau ir noņemts no CSDD uzskaites: tā īslaicīgais īpašnieks bijis uzņēmums Challenge auto.
Kopumā, kā rāda Kapitāla publicētais pārskats, līdz „trekno gadu” pārmērībām, kad gada laikā tika no jauna reģistrētas 430 BMW X5 automašīnas, kas bija ne vecākas par diviem gadiem, Latvijas uzņēmējiem pērn vēl bijis tālu, taču apetīte sāk atgriezties – un iespējas sāk atļaut aizvien vairāk.
Līdz 2007. gada azartiskās iepirkšanās līmenim vēl tālu, taču daudz ko izsaka fakts, ka par uzņēmumu pērn Latvijā visvairāk pirktāko luksus auto modeli kļuvis BMW X6 (68 automašīnas – par 13 vairāk nekā gadu iepriekš). Iegādāto BMW X5 skaits gandrīz dubultojies – no 33 līdz 57, strauji pieaudzis arī Porsche automašīnu iegādes kopapjoms utt.
Tāpat, neraugoties uz Valsts ieņēmumu dienesta aktivitātēm, apkarojot uzņēmēju praksi iegādāties luksus automašīnas uz kompāniju vārda, lai izvairītos no nepieciešamības maksāt par dārgajiem pirkumiem pievienotās vērtības nodokli, „uzņēmumu vajadzībām” joprojām iegādātas arī īpaši dārgas luksus automašīnas.
Līdzās 13 Bentley Continental GT ir arī divi Continental GTC un veseli četri Mulsanne limuzīni, seši Porsche Cayenne Turbo, divi īpaši dārgie BMW 760, pieci BMW X6 M un arī divi Ferrari - 458 un California.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
