Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini
Andrejs Panteļējevs23.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Pučes Rainis ir apbrīnojami vispusīgs - sociķu galvenais ideologs, sarkanais pagrīdnieks, cariskās ohrankas informators, denunciētājs, bankas aplaupīšanas organizētājs, provokators, padomju spiegu ietekmes aģents, politiskais intrigants, kas Latvijā atgriezies, tikai lai kļūtu par prezidentu... Visu pat grūti uzskaitīt. Pat nomiris kaut kā nepareizi. Un gadu pirms savas nāves iemanījies raisīt Pučes aizdomas par sodomisku interesi pret kādu jaunu vīrieti vai vīriešiem.
Arī Raiņa raksturu Puče vīrišķīgi atmasko: "...un mūsu priekšā redzam vēl vienu Raini - tas, kurš ir godkārīgs, iedomīgs, pašlepns, kas tīksminās par savu radošo veikumu kā neplūkta narcise starp nezālēm". Un, protams, - gļēvulis.
Vienu vārdu sakot, pārfrāzējot kādu vecu teicienu, - es jūs piespiedīšu nicināt Raini!
Par dzeju Puče neko neraksta. Ja nu vienīgi viņš ievadā svinīgi citē pantiņu:
"Jānis Rainis,
Galvā spainis,
Vidū speķis,
Apkārt bleķis.”
Šis ir ļoti talantīgi uzrakstīts pasūtījuma romāns. Nē, ne jau kāds cilvēks to pasūtījis. To pasūtījis laikmets. Postmodernisma laikmets, kas nu ar tādu novēlošanos atskalojies arī līdz Latvijai. Laikmets, kura ietvaros ASV BLM kustība un tās piekritēji demolēja amerikas vēstures un lepnuma pieminekļus.
Bravo, Armand! Uz priekšu, nost ar autoritātēm, - mēs jaunu pasauli sev celsim! Kto bilj nečjem, tot stanjet vsjem!
Ja kāds nezina - tas ir citāts no Internacionāles.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
