Iesaki rakstu: 
Jums raksta Pietiek lasītāja, kura vēlas noskaidrot, vai tiešām vienu no Latvijas augstākajiem apbalvojumiem - Atzinības krustu par “sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā cīņā ar Covid-
Valsts prezidents Egils Levits iecēlis par Atzinības krusta lielvirsnieku Slimību profilakses un kontroles centra direktori (arī Veselības ministrijas ierēdni) Ivetu Gavari un par Atzinības krusta virsniekiem Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāju Janu Feldmani un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktori Santu Līviņu.
Vai tiešām šīs ierēdnes ir strādājušas ar "ar degsmi", "netaupot sevi" un "nerēķinot darba stundas"? Ko tieši šīs ierēdnes darīja ārpus tiešajiem darba pienākumiem un kāds tomēr ir rezultāts? Cīņa ar Covid-19 nebūt nav veiksmīga, un pandēmijas izplatība nav ierobežota, bet tieši otrādi - iet plašumā.
Publiski ir minēts, ka par valsta apbalvojumu pasniegšanu Ordeņa kapituls lems pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vai ir korekti valsts prezidentam apbalvot Veselības ministrijas ierēdņus ar ordeņiem par labu Covid-19 ierobežošanas darbu un vienlaicīgi pārmest Veselības ministrijai ļoti sliktu darbu, premjeram atlaižot no darba veselības ministri Ilzi Viņķeli par nespēju ierobežot Covid-19 izplatību?
Šis viss liekas ļoti nekorekti. Kāpēc mēs apbalvojam kādu ar tik augstu godu, godīgi sakot, par neko?
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
